Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 27. jūnijs

Vārdadiena: Malvis, Malvīne

Ar ziediem godina pulkveža Kalpaka piemiņu  (7)

Atslēgvārdi kalpaks oskars | piemiņas pasākums

Šodien, 6.martā, Ziemeļu kapsētā, kā ik gadu šajā dienā, gūla ziedi pulkveža Oskara Kalpaka piemiņai – tradicionāli notika piemiņas brīdis.

Kā pārliecinājās portāls, lai godinātu pulkvedi Kalpaku, kapsētā pulcējās ap pussimts cilvēku. Ar ziediem rokās bija ieradušies gan nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji un Liepājas garnizona karavīri, gan skolu jaunatne, jaunsargi un citi interesenti.

Zemessardzes 44.kājnieku bataljona komandieris Vilmārs Vecvagaris teic, ka pulkvedi Kalpaku ar ziediem un klusuma brīdi pieminam ne tikai viņa nopelnu dēļ, bet galvenokārt tādēļ, ka “viņš bija pirmais komandieris, kurš vadīja brīvības cīnītājus”.

Savukārt jaunsargu instruktors Varis Jansons, kā ik pavasari ieradies uz piemiņas pasākumu kopā ar jauniešiem, uzsver, ka ne tikai jaunsargiem, bet ikvienam jaunietim jāzina vēsture, tās svarīgās lapaspuses:

“Ja Kalpaks nebūtu rīkojies tā, kā rīkojās, iespējams, jaunajai paaudzei dzīve tagad būtu pavisam citādāka. Jauniešiem ir svarīgi zināt savas tautas varoņus!”

Pirmajam Latvijas bruņoto spēku komandierim Oskaram Kalpakam veltītajā piemiņas brīdī uzrunas teica gan Liepājas pilsētas domes pārstāvji, Zemessardzes 44.kājnieku bataljona un Jūras spēku flotiles pārstāvji, gan kapelāns un nacionāli patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis.

Runātāji atgādināja, ka O.Kalpaka varonība bija novērtēta jau daudzās nozīmīgās Pirmā pasaules kara kaujās, par ko viņš tika apbalvots ar sešiem ordeņiem un ar pašu augstāko varonības zīmi – Sv.Jura ordeni un zobenu.

Latvijas valsts dibināšanas laikā, 1918.–1919.gadu mijā, pulkvedis Kalpaks uzņēmās drosmi veidot un kaujās vadīt pirmās Latvijas bruņoto spēku vienības, kas spēja apturēt lielinieku iebrukumu Latvijā. Tika nosargāta tā laika Latvijas pagaidu valdība un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas.

Pulkvedis Oskara Kalpaks krita kaujā 1919.gada 6.martā pie Airītēm. Pulkvedim pēc nāves piešķīra viņa pēdējo ordeni – Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.

Liepājas Ziemeļu kapi bija Oskara Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919.gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos pie Madonas. 1939.gada 6.martā Liepājas Ziemeļu kapos tika atklāta Oskara Kalpaka piemiņas vieta.

Jāpiebilst, ka, godinot 1.latviešu atsevišķā bataljona komandieri pulkvedi O.Kalpaku, piemiņas pasākumi pulkvedim šodien notika ne tikai Liepājā, Ziemeļu kapsētā.

Kā informē AM Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļa, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis nolika ziedus pie pulkveža O.Kalpaka pieminekļa Rīgā. Piemiņas pasākumi notika arī O.Kalpaka atdusas vietā Lubānas novada Visagala kapos un O.Kalpaka muzejā un piemiņas vietā “Airītēs”.

  • Komentāri (7)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!