Ja jums mājās atrodas kāds no Liepājas rajona Izglītības pārvaldes izdotajiem kalendāriem, kurus rotā mūspuses skolēnu zīmējumi, tad, iespējams, jau esat pamanījis Kalvja Gertnera vārdu. Jau deviņus gadus pēc kārtas izdevumā ievietoti Bārtas pamatskolas audzēkņa darbi. 9.klases audzēknis smaidot atklāti saka, ka viņam nemaz tik ļoti nepatīkot zīmēt. Vienkārši tas padodas. Zīmēt darbus kalendāram viņu un citus talantīgos Bārtas skolēnus pamudinot viņa mamma, zīmēšanas skolotāja Skaidrīte Gertnere.

Pateikt, kādus dzīvniekus zīmējis kalendāram, 14 gadu vecais Kalvis nemaz īsti nevar, jo pirmajās klasēs vēl nav apzinājies, kam darbi kalpos un vai tiem ir kāda vērtība. Tādēļ tie no atmiņas pagaisuši.

“Zīmējumi man top ātri – izdomāju, uzzīmēju, un ir gatavi. Dažreiz gan mamma pakritizē un liek vēl piestrādāt,” par tapšanas procesu stāsta Kalvis. Lai arī nekādas lielās balvas skolēniem par viņu zīmējumiem nav, ir cits vērtīgs ieguvums: “Man ir liels prieks, ka mani zīmējumi tikuši kalendārā. Tas ir prestiži. Šo darbu dēļ esmu kļuvis populārāks ne tikai skolā, bet arī ārpus tās.” Jāpiebilst, ka Kalvja darbs, kurā attēlota Krūtes baznīca, vietu atradis arī Bārtas pamatskolas kalendārā, kuru mācību iestāde izdeva pirmo reizi.

Brīvajā laikā Kalvis īpaši neaizraujas ar zīmēšanu, paretam uztaisa kādu darbu tēva būvmateriālu firmai “Kalme 4”, uzzīmē kartītes, piemēram, Ziemassvētkiem, vai arī ko skaistu rada piezīmju kladēs garlaicīgākās stundās. Vairāk par zīmēšanu viņu aizrauj makšķerēšana, piemēram, Bārtas upes krastos. Jaunietis gan nopūšas, ka šogad nekāds lielais loms neesot bijis. Taču tas nav mazinājis apņemšanos nākamgad turpināt piedalīties makšķerēšanas sacensībās un noķert lielu, rekorda cienīgu zivi.

 Labus panākumus Kalvis gūst matemātikas olimpiādēs un sportā, piemēram, basketbolā, šautriņu mešanā un šahā. Šautriņas met ne tikai Kalvis, bet arī viņa tētis un brālis Dāvis, topošais arhitekts un Vītola fonda stipendiāts. Kalvja mamma sacīja, ka jaunākais dēls šim sporta veidam veltot daudz laika, mājās cītīgi trenējas, lai ar laiku varētu iegūt tikpat labus panākumus kā abi vecākie ģimenes vīrieši.

 Bārtenieku arī nebaida uzstāšanās lielas publikas priekšā, viņš labprāt uzņemas dažādu pasākumu vadīšanu. Kalvis vēl piebilst, ka, spriežot pēc iepriekš teiktā, varētu šķist, ka viņš ir paraugskolnieks, taču tā nebūt neesot. Ne visos mācību priekšmetos esot labākās atzīmes, un ne vienmēr viņam patīkot darīt tikai labos darbus, paretam pastrādājot arī kādu nerātnību.

To apliecina arī skolas direktore Anita Helviga, norādot, ka savas aktivitātes dēļ Kalvim nereti grūti nosēdēt stundās un dažreiz viņš palaiž gan ausīm kādu skolotāja teiktu gudrību, tādēļ gadās saņemt ne labākās atzīmes. “Kalvis ir ļoti neparasts ar to, ka viņam piemīt daudz talantu. Viņam padodas zīmēšana, viņam  ļoti tuvas ir sporta lietas,” sacīja skolas direktore un Kalvja klases audzinātāja, uzsverot, ka radošums cilvēkā reti ir vienlīdz spēcīgs ar fiziskajiem dotumiem. Viņa arī palepojas, ka šahā Kalvis ir labs sava brāļa Dāvja aizstājējs – viņš darbojas skolas šaha izlasē un ieņem vietu pie pirmā galdiņa. Pie Kalvja labajām īpašībām A.Helviga min arī to, ka puisis ir ļoti draudzīgs, labi sadzīvo ar skolasbiedriem un ir autoritāte viņu vidū. Arī Kalvis “Kaktusam” sacīja, lai noteikti pieminot klasesbiedrus, kuri vienmēr atbalsta viņu un priecājas par viņa panākumiem.

Jautāts par nākotnes plāniem, Kalvis sacīja, ka neesot vēl izlēmis, kādai profesijai dot priekšroku. Zinot tikai to, ka mācības turpinās kādā vidusskolā. Pēc tam jau redzēs, uz kuru pusi traukties tālāk.