Aralda Bužere: Mums no bērniem jāmācās
liepajniekiem.lv
Pirmsskolas izglītības iestādes “Dzintariņš” mūzikas skolotāja Aralda Bužere titulam “Gada liepājnieks 2018” nominēta par 2018. gadā īstenoto projektu pirmsskolas vecuma bērniem “Es esmu Latvija!”.
Pagājušā gada 10.novembrī koncertzālē “Lielais dzintars” izskanēja Liepājas bērnudārzu audzēkņu koncerts “Es esmu Latvija!”, kura idejas autore bija tieši Aralda. “Šis projekts gan sākās pirms diviem gadiem, kad jau radās ideja par šo koncepciju. Pie tā tika ilgi strādāts, līdz darbs rezultējās ar šo koncertu valsts simtgadē,” atminas skolotāja.
“Protams, 2018.gadā darbs bija saspringtāks, nekā citos, jo organizējām dažādu kopmēģinājumus, tāpat bija darbs ar mūzikas skolotājiem, repertuāra izveidi, dejotāju kolektīviem, sadarbība ar mūzikas skolu, visiem dalībniekiem. Tas nebija viegls darbs. Organizatorisku jautājumu risināšana arī aizņēma daudz laika. Protams, ne jau es to viena – kopā domājām, strādājām un viss attīstījās, savijās kā Lielvārdes josta.”
Skolotāja neslēpj, ka bijis pārsteigums par nomināciju. “Ja es vērtēju citus, kas ir “Gada liepājnieku” sarakstā, tad padomāju par to, ka man jau bijis tikai viens koncerts, taču cilvēki to pamanīja. Katram no nominantiem ir atšķirīgs ieguldījums paveiktajā. Mani jau iedvesmoja koncertzāle “Lielais dzintars”, kur mums visiem pietiek vietas – gan dejotājiem, gan dziedātājiem. Ja šī koncertzāle būtu uzbūvēta agrāk, varbūt mēs būtu jau vairākus koncertus noorganizējuši,” smej Aralda.
Viņa lepni stāsta, ka šo koncertu plānots pārvērst tradīcijā. “Varbūt tiksimies apaļās valsts jubilejās, taču, iespējams – pilsētas dzimšanas dienās. Ir jāsaprot, ko un kā mēs vēlamies, jo nu jau esam pierādījuši, ka to varam un cilvēki novērtē.
Gan paši bērni un vecāki priecājās par koncertu, gan pedagogi un pārējie iesaistītie bija iedvesmoti. Pirmsskolā patiesībā ir milzīgs potenciāls un bērnos, kurus audzinām, ir tik milzīgs spēks, ka mums no viņiem ir jāmācās, jātiek viņiem līdzi.”
Skolotāja priecājās par bērnu iespēju koncertā būt kopā citam ar citu. “Kopābūšana ir brīnišķīga. Mums jaunās paaudzes mīlestība pret Latviju ir jāstiprina, lai, pat tad, ja viņi kādreiz aizbrauc prom no Latvijas strādāt vai mācīties, galu galā viņi atgrieztos Latvijā un mīlestība pret dzimteni nezustu.”
Kaut arī gads bijis saspringts, gandarījuma sajūta atsvērusi visas pārējās emocijas. “Pats process bija ne tik viegls un ne tik mierīgs. Man reizēm vienpersoniski nācās pieņemt kādus lēmumus, bija jāiet uz priekšu, lai šis vezums neapstātos. Taču redzēju, ka man uzticas. Kad pienāca pats koncerts, tas atsvēra pilnīgi visu – nevienos sapņos nevarēju iedomāties, cik tas būs brīnišķīgi. Mēs zinājām, ka mēs darām tā, lai būtu labi un viss notiktu, taču enerģija, kas bija no dalībniekiem un vecākiem, sniedza milzīgu gandarījumu. Tas tā uzlādē darbam!” priecājas skolotāja.