Liepājas Komunālās pārvaldes darbinieki atsevišķos Apšu ielas posmos noņēma ietves bruģa segumu, lai pārliecinātos, kādā apjomā, kādos virzienos un cik dziļi zem zemes izplešas šeit pirms vairākiem gadiem iestādīto apšu saknes.

Koki ir sabojājuši ietves klājumu, tas daudzviet ir nelīdzens, kļuvis bīstams gājējiem, norāda pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.

Apšu ielas māju iedzīvotāji sūdzējušies par to, ka saknes aug arī ēku pamatos un izcilājušas lieveņus.

Par šo problēmu viņi vērsušies arī portālā.

Savukārt koku kuplās lapotnes dzīvokļos neļauj iekļūt saules gaismai, ilgstoši uztur mitras ēku fasādes. Koku zari vējā sitas pret jumtiem, bojājot segumu, jumtu teknes un notekcaurules.

Apstādījumu uzraudzības komisijā tika lūgta atļauja nozāģēt apses posmā no Klāva Ukstiņa līdz Eduarda Veidenbauma ielai. Komisija neatbalstīja šo lūgumu, tātad jāmeklē citi risinājumi.

“Labo koku” speciālisti pārliecinājās, ka, meklējot barības vielas, mitrumu un siltumu, koku saknes zem ietves seguma ir aizstiepušās un savijušās metriem tālu, sablīvējušās vairākās kārtās cieši pie ēku pamatiem.

Arboristiem esot vairāki varianti, no kuriem būs jāizvēlas labākais, pastāsta “Labo koku” pārstāvis Guntars Mozuļčiks.

“Risinājums ir, kokus noteikti var saglabāt.

Ir veikti pat tik specifiski risinājumi, ka zīmē šķērsgriezumus, kā var pielikt klāt bruģakmeni vai apmales, kas norobežo saknes, lai tās neietu mājas pamatos,” viņš klāsta.

Likvidēt varot tikai sīka izmēra saknes. Ja apzāģēs lielās, virs pieciem centimetriem diametrā, tad koku stāvoklis vairs nebūšot stabils, skaidro arborists.

Arboristi iesniegs savus priekšlikumus Apšu ielas koku saglabāšanai tā, lai novērstu ielas infrastruktūras un šeit esošo ēku bojāšanu turpmāk.

“Apse nav pilsētai pats piemērotākais koks, tā ir ātraudzīga, un arī sakņu sistēma ir ļoti ātraudzīga.

Ja veiksim koku samazināšanu, tas būs jādara atkārtoti ik pēc diviem gadiem,” pastāsta G. Mozuļčiks.

Arboristu padomus tālāk vērtēs Komunālās pārvaldes speciālisti ne tikai no ielu zaļās rotas saglabāšanas, bet arī no koku un ielas infrastruktūras turpmākās kopšanas izmaksu, darbu efektivitātes un iespēju viedokļa.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.