Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 26. jūnijs

Vārdadiena: Ausma, Ausmis, Inguna, Inguns

Arhitekts ēku energoefektivitātes projektos ieguldīto naudu vērtē kā nepareizi izlietotu  (27)

Atslēgvārdi arhitekts | ēku renovācija

Foto: liepajniekiem.lv

Daudzdzīvokļu ēku siltināšanas politika nav labi pārdomāta un energoefektivitātes projektos ieguldītā nauda ir nepareizi izlietota nauda, diskusijā "Rietumu Radio" sacīja arhitekts Gundars Vīksna.

"Liepāja lepojas ar to, ka ir tālu priekšgalā ar energoefektivitātes projektiem, taču vēlos izteikt agresīvu viedokli, ka tā ir nepareizi izlietota nauda," sacīja Vīksna.

Viņaprāt, būtu nepieciešams mērķtiecīgi atteikties no daudzdzīvokļu ēkām, kuras sabūvētas padomju okupācijas laikā, jo to ekspluatācijas laiks ir beidzies vai strauji tuvojas beigām.

"Ēku tehniskais stāvoklis ir nosacīti slikts, salīdzinot ar daudz kapitālākām ēkām, kas tukšas stāv pilsētas centrā," norāda Vīksna. "Tāpat visai drīz tās varētu būt grūti aizpildīt ar iedzīvotājiem - ēka ir tik liela, cik ir, bet tā vienalga būs jāapkurina un kādam būs par to jāmaksā."

Vīksna gan atzīst, ka ar atteikšanos no padomju laikā būvētajām paneļu ēkām saistītas vairākas problēmas, tostarp - ēkas ir privātīpašums, tomēr pašvaldībai būtu jādomā par stimulējošiem mehānismiem.

Tikmēr šodien Saeimā apstiprinātā Ministru kabineta deklarācijā teikts, ka valdība turpinās īstenot atbalsta programmas mājokļu, valsts un pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, pilnveidojot un vienkāršojot īstenošanas nosacījumus.

Tāpat G. Vīksna šodien "Rietumu Radio" paudis viedokli, ka pašvaldībām jāmudina investorus plānveidīgi atstāt pilsētas nomales. Valstij un pašvaldībām nepieciešams apzināties iedzīvotāju skaita prognozes un valdošo tendenci ņemt vērā pilsētu plānošanā, diskusijā sacīja arhitekts Gundars Vīksna.

"Pašvaldībām vajadzētu izstrādāt politiku, kas mudinātu maksātspējīgos investorus plānveidā atstāt pilsētas nomales un pārvietot resursus tuvāk pilsētas centram," sacīja Vīksna.

Iedzīvotāju skaits Liepājā ir sarucis no 115 000 cilvēkiem 1989.gadā līdz aptuveni 75 000 iedzīvotājiem 2012.gadā, un ir pienācis laiks demogrāfisko situāciju ņemt vērā pilsētas plānošanā, sacīja Vīksna.

"Mēs patlaban dzīvojam ļoti dārgi - mums ir garas ielas un garas komunikācijas uz mazu iedzīvotāju skaitu, līdz ar to cilvēki no nomales jātuvina pilsētas centram," sacīja Vīksna.

Arī Liepājas pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns norāda, ka patlaban brīvās vietas pilsētas centrā savulaik jau ir bijušas apbūvētas un saimnieciski izmantotas, un jaunu ēku būvniecība pilsētas centrā nekādā veidā nav pretrunā ar pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

"Pilsētas vēsturiskā centra būtība ir būt blīvi apbūvētam, tāpat kā tas ir visās Eiropas pilsētās," sacīja Kalns.

Liepājas pilsētas attīstības stratēģija paredz veicināt Liepājas centra attīstību, vienlaikus stiprinot arī citu pilsētas daļu identitāti, veidojot nosacīti policentriska apdzīvojuma pilsētas struktūru.

Patlaban Liepājā norit sabiedriskā apspriešana par pilsētas attīstības plānu 2014. līdz 2030.gadam.

  • Komentāri (27)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!