Liepājā gadu gadiem vērojams, kā gājēji, apdraudot satiksmes drošību, šķērso brauktuves nepiemērotās vietās un situācijās. Turklāt pat vietās, kur ir vairāk par divām joslām, piemēram, Lielo ielu iepretim viesnīcai ”Līva”, Brīvības ielu pie ledus halles un Rīgas ielu starp ledus halli un viesnīcu.

Portāls novērojis, ka visbiežāk rupji satiksmes noteikumus pārkāpj un sevi un citus satiksmes dalībniekus apdraud gājēji, kuri nav nopietni mācījušies satiksmes noteikumus un ieguvuši vismaz kādas kategorijas vadītāja apliecību – gados vecāki cilvēki un nereti māmiņas ar mazuļiem.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Mareks Vītols piekrīt, ka vadītāji, kļūstot par gājējiem, ir daudz apdomīgāki: ”Viņi apzinās risku un saprot, kā autovadītājs redz gājēju.”

Taujāts, kāds viņa skatījumā varētu būt risinājums, lai uzlabotos gājēju drošība, lai viņi paši sevi neapdraudētu, policijas pārstāvis teic: ”Es redzu infrastruktūras pielāgošanu.

Aizsargmargas ne gluži katrai ielai gar malām, bet vietās, kur ir tramvaja sliedes, gan. Tas varētu likt cilvēkiem saprast, ka drošāk ir paiet pāris desmitus metru līdz gājēju pārejai.”

Tiesa, ir cilvēki, kurus neaptur pat margas, kā tas ir, piemēram, Kr.Valdemāra ielā pie 12.vidusskolas: ”Kāds lec pāri, kāds lien cauri. Te redzu darbu skolotājiem un vecākiem, jo policistu uz katra stūra nevar nolikt.”

Otra sāpīga vieta ir Siena ielā starp Pētertirgu un veikalu ”Maxima”. Kaut arī metrus desmit atstatu ir regulējama gājēju pāreja, ļoti daudzi gājēji ielu šķērso ”pa taisno”. ”Labi ir tas, ka lielākā daļa šādu gājēju pēc sarunas ar policijas darbinieku saprot, kur ir viņu kļūda un cik liels bijis apdraudējums,” stāsta M.Vītols. Līdz ar to pietiek ar mutisku brīdinājumu, sods nav jāpiemēro, kaut par šādu rīcību, kas ir satiksmes noteikumu pārkāpums, pienākas sods.

M.Vītols uzskata, ka viens no variantiem, lai tādā pilsētvidē, kāda tā ir, uzlabotu gājēju kultūru un līdz ar to satiksmes drošību, ir par noteikumiem atgādināt, atgādināt un vēlreiz atgādināt.

Un atsevišķās vietās sakārtot pilsētvidi, lai spēles noteikumi gājējiem un vadītājiem būtu saprotami. Piemēram, Jūras ielā, aplim Lielās ielas pusē:

”Pārejas nav, bet infrastruktūra izveidota pārejai – ir pazeminājums ietves malā. Šajā vietā vai nu jāizveido pāreja – jāizveido horizontālais marķējums un jāuzstāda ceļa zīmes, kas vēsta par gājēju pāreju, vai arī, ja tomēr šajā vietā negrib pāreju, jāuzstāda drošības margas.”

Īpaši aktuāls šis jautājums ir pasākumu laikā, kad Promenādes virzienā plūst ļaužu straumes, bet Jūras ielā veidojas lieli sastrēgumi.

Komunālās pārvaldes Ielu infrastruktūras daļas vadītājs Mārtiņš Jākobsons portālam skaidroja, ka neregulējamu gājēju pāreju šajā vietā, veidojot horizontālo marķējumu un uzstādot ceļa zīmes, veidot nav paredzēts.

Tāpat nav paredzēts uzstādīt barjeras, liedzot pārvietošanos:

”Infrastruktūra veidota tā, lai šajā vietā, netraucējot satiksmei, varētu šķērsot ielu. Bet neregulējamu gājēju pāreju, kur gājējiem priekšroka, šajā vietā nav plānots veidot. Katrs pats var izvēlēties – iet otrpus aplim pa pāreju, vai, pārliecinoties par drošību, šķērsot ielu šajā vietā.”

Policijas pārstāvis arī aicina atcerēties par drošu ielas šķērsošanu pa gājēju pārejām: ”Jā, gājējiem, šķērsojot ielu pa neregulējamu gājēju pāreju, ir priekšroka. Taču jābūt tikpat uzmanīgiem, kā šķērsojot ielu vietās, kur nav pārejas, – jāpārliecinās, ka autovadītājs gājēju pamanījis un spēs apstādināt transportlīdzekli. Vislabāk izveidot acu kontaktu. Protams, gājējiem ir tiesības, taču nedrīkst aizmirst par pienākumiem, kādi arī ir!”