liepajniekiem.lv
“Liepājas namu apsaimniekotāja” valdes loceklis Artis Rimma bija gatavs atbildēt uz jautājumiem, kas skar sadarbību ar dzīvokļu īpašniekiem.
– Kāda ir LNA vieta apsaimniekošanas tirgū?
– Šobrīd Liepājā apsaimniekojam 540 ēkas, skaits ilgstoši nemainās, kāda māja aiziet, kāda nāk vietā.
Konkurence ir nežēlīga – pirmkārt, mēs pieņēmām lēmumu slēgt pārvaldīšanas līgumus tieši tāpat kā privātie apsaimniekotāji. Otrkārt, valsts nolēma, ka pārvaldīšanas maksa ir jāapliek ar PVN, lai mēs neizkristu no konkurences.
Likums nosaka, ka tikai pārvaldīšanas izdevumi būtu jāapliek ar PVN, attiecīgi administrēšanas izdevumi pārvaldniekam. Ja uzņēmumam ir ražošanas bāze un remonta brigāde – tad visa apsaimniekošanas maksa jāapliek ar PVN.
Toreiz atkal kritām ārā no konkurences, tad, lai savus namus nezaudētu, likvidējām savu tehnisko daļu, palikām kā privātie apsaimniekotāji.
Mēs nevaram pateikt īpašniekiem, ka mūsu administrācijas izdevumi ir 20 centi, ja mēs to teiktu, privātais būtu klāt un mums mājas tiktu atņemtas.
Tomēr, ja par pozitīvo, – pie privātā apsaimniekotāja iedzīvotājam īsti nav, kur aiziet pasūdzēties, bet par pašvaldības kapitālsabiedrību iedzīvotājs var sūdzēties pašvaldībā, uzdot mūs audzināt.
– Kādēļ tik bieži nākas dzirdēt sūdzības?
– Nav noslēpums, ka saziņa mūsu pusē notiek divās valodās – latviešu un krievu.
Likumdošana gan nosaka, ka saziņa ar klientu ne rakstveidā, ne nododot ziņojumus, krievu valodā vairs nenotiek. Arī vietnē manslna.lv visa informācija ir latviešu valodā, tomēr liela daļa klientu to neizprot, un rodas neskaidrības.
Pēc izlikta paziņojuma mājā mums zvana un prasa – kas tas ir, ko jūs uzlikāt?
Lai tomēr klients tiktu apkalpots, telefoniski informāciju sniedzam arī krievu valodā. Ja atbildi uz krievu valodā rakstveidā uzdotu jautājumu sniedzam likumā noteiktā kārtībā valsts valodā, klients atkal neizprot un ir neapmierināts.
Nākamā lieta, kas raisa negācijas, – spēkā stājies datu aizsardzības likums, nevaram dot pa labi un kreisi jebkuru dokumentu, kurā redzami arī citu cilvēku dati un tālruņa numurs.
Dzīvokļu pārvaldīšanas likumā noteikts, ka informāciju drīkstam sniegt tikai dzīvokļu īpašniekam, tomēr arī tas notiek šādi: ja esat īpašnieks un vēlaties iepazīties ar savas mājas lietu, jūs to varat darīt klātienē. Ierodoties uz vietas, ja darbinieks tobrīd ir brīvs un viņam nav iepriekš pieteikta kāda cita vizīte, varu apliecināt, ka dokumenti tiek uzrādīti.
Protams, vispareizāk būtu uzrakstīt iesniegumu un vienoties par laiku, kad varat nākt iepazīties ar mājas lietu.
Mēs visu uzrādīsim, jo mums nav, ko slēpt!
Tāpat arī dzīvokļa īpašnieks var pilnvarot savu radinieku vai tuvinieku, parakstot pilnvarojumu.
Cita lieta ir, ja cilvēks vēlas dokumentus fotografēt un ņemt kopijas. Tādā gadījumā noteikti ir jāraksta iesniegums, jo mums jāaizkrāso citu cilvēku vārdi, paraksti un citi personas dati, lai trešā persona šos cilvēkus nevarētu identificēt.
Tiklīdz pasakām kādam procesam “nē”, pretī saņemam negācijas.
Ir gadījumi, kad cilvēks iet uz pašvaldību un saka – zvanīju uz LNA, tur uz mani kliedz un rupji lamā. Kad informācija sasniedz mūs – klausāmies telefona sarunu un izrādās, ka tā vis nav. Tieši klients ir bijis saērcināts un rupjš, nevis LNA darbinieki.
– “LNA zog” – kā komentēsiet šādu apgalvojumu?
– Šāda veida negācijas bieži vien lien ārā, kad mainās māju vecākie, savā ziņā tā ir kā paaudžu maiņa – vecie mājas pārstāvji un tagadējie.
Viņiem katram ir savs cilvēku kopums, kas par viņiem balso, nostājoties viens otram opozīcijā, LNA viņi izmanto kā buferi, lai savā starpā tiktu galā.
Protams, daudz mainītu tas, ja mēs spētu savstarpēji pieņemt un cienīt otra viedokli arī tad, ja tas nesakrīt ar manu.
Tāpat – ja cienītu viens otra darbu.
Lielākoties šīs nesaskaņas rodas parakstu vākšanas laikā, bet balsu vairākums savākts, lēmums mums ir atnests, un mēs to realizējam.
Parasti mājas kontaktpersonas savāc parakstus, pieņem lēmumu un sūta apsaimniekotājam. Mēs par to uzzinām, kad lēmums jau ir pieņemts – ko un par kādiem līdzekļiem tas tiks darīts.
Mēs tālāk vienkārši informējam iedzīvotājus, ka tiks mainīts, piemēram, stāvvads, bet pretī ir pārsteigums – kāds stāvvads? Te ir tas iztrūkstošais posms, ja gadās, ka mājas kontaktpersonas, savācot vajadzīgo balsu skaitu, tālāk to neturpina, un līdz šai opozīcijai nemaz neaiziet, ja reiz vairākums tāpat ir piekritis.
Agrāk parakstus vāca namu apsaimniekotājs, šobrīd lēmumu pieņemšanas veidi ir mainījušies.
– Kad LNA uzzina, ka konkrētās mājas iedzīvotāji ar kaut ko nav apmierināti, – kā rīkojaties?
– Brīdī, kad saņemts negatīvs signāls, mēs to izrunājam ar Klientu daļas vadītāju, otrdienas un ceturtdienas rītos tiekamies klātienes sapulcē ar tiešajiem pārziņiem jeb menedžeriem, meklējam risinājumu.
Bieži vien līdz sapulcei pat nav jāgaida, kad pārzinis jau sazinājies ar mājas iedzīvotājiem.
– Vai plānojat uzlabot LNA darbību?
– Drīzumā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) būs redzama krietni plašāka informācija. Ja mājas kopība būs pieņēmusi kādu lēmumu, šajā sistēmā varēs veikt arī balsojumus un atkritīs tik daudz apspriestā parakstu vākšana un pulcēšanās kāpņu telpās – tas visu padarīs pārskatāmāku.
Tiklīdz paraksti savākti, balsojums ir noticis, varēs turpināt ieplānotos procesus.
Atzīstos, arī LNA mājaslapa ir novecojusi, to nevaram pārnest uz viedierīcēm, telefoniem.
Viens no apsaimniekotājiem, kurš šobrīd plāno ieviest aplikāciju, ir Rīgas namu pārvalde. Aplikācija viedierīcēs iedzīvotājiem ļauj veikt tiešo saziņu ar savu namu apsaimniekotāju.
LNA šobrīd strādā pie specifikācijas izstrādāšanas, cerams, līdz ziemas beigām un pavasarim būsim izveidojuši mājaslapu, ko būs iespējams atvērt arī telefonos, tas ļaus labāk komunicēt ar klientiem un nodrošinās īsāku ceļu, kā novērst problēmas.
Skaidrs, ka tas būs izaicinājums, turklāt tas nebūs tikai diskusiju rīks, viedierīces aplikācijā piesaistīsim arī maksājumu veidu, rēķinu apskatīšanu, ūdens skaitītāju rādījumu nodošanu, rēķinu maksāšanu tiešsaistē.
– Ko darīt, ja cilvēki nesaprotas ar savu mājas pārvaldnieku?
– Var doties pie nodaļas vadītāja vai pie Klientu daļas vadītāja. Ja sajūtam signālu, ka sadarbība ar konkrēto namu pārvaldnieku mājai nevedas, to ir iespēja teikt, izrunāt, mainīt.
Ne reizi vien māju pārziņi ir rotējuši starp mājām, vienam neizveidojas kontakts ar kādu Jaunliepājas namu, pārliekam viņu no mazajām koka mājām uz daudzdzīvokļu māju, un viss kārtībā, lieta iet no rokas.
Arī uz pieņemšanu var pierakstīties, ja vairs nevar nekādi citādi atrisināt lietas.
– Iedzīvotāji gan uzskata, ka vairāki amati, ko esat uzņēmies, jums neļauj īsti iedziļināties viņu problēmās?
– Nevienu pieņemšanu neesmu izlaidis. Arī šorīt man bija divas pieņemšanas. Gaidīju, neviens tā arī neatnāca, neviens arī nebrīdināja, ka nebūs.
Nepiekritīšu, ka neesmu sasniedzams.
Jā, sēžot pie galda un visu dienu gaidot kādu ienākam, – tā jūs mani nesastapsiet, bet mēs vienmēr varam vienoties, es pārkārtošu laiku, lai satiktos un izrunātos, nav pat jāgaida līdz oficiālām pieņemšanām, ja ir iespēja izbrīvēt laiku agrāk – tiekamies.
Uz telefona zvaniem arī vienmēr atbildu, mans tālruņa numurs ir mājaslapā – es esmu sasniedzams.
– Tātad pārmaiņas šobrīd netiek plānotas?
– Tā es neteicu. Kaut kādas pārmaiņas būs. Neskriesim ratiem pa priekšu. Atzīstos, ka izaicinājums ar trim amatiem ir liels, ģimenei daļa uzmanības tiek atņemta.
– Vai nozarē ir kāda problēma, kas būtu risināma kopīgiem spēkiem?
– Liela problēma ir Latvijas dzīvojamā fonda nolietojums. Tas ir tiešām katastrofāls.
Liepājas kontekstā to labi redzam, kā Vecliepājas skaistajā sadaļā koka apbūve, tā arī Jaunliepājā – iedzīvotāju ienākumi netiek līdzi māju uzturēšanas nepieciešamībām.
Savu lomu spēlē arī Krievijas iebrukums Ukrainā, kad iepriekšējā ziemā, plānojot visus darbus, septiņām mājām atlika renovāciju, jo, sākoties karam, cenas katastrofāli pieauga un mājas iedzīvotāji lēma nogaidīt.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
