liepajniekiem.lv
Vizītes noslēgumā ministrs paviesojās portāla liepajniekiem.lv redakcijā, pastāstot par dažādām aktualitātēm, tostarp par iecerēto 2024. gada budžetu.
– Ko vērtīgu Liepājā uzzinājāt?
– Ar reģiona cilvēkiem izrunājām Kurzemes attīstības jautājumus. Lielais stāsts par nākotni ir tas, ka tomēr urbānie procesi valsts iekšienē attīstās daudz ātrāk, un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisms šobrīd, izskatās, ka vairs netur brūķi.
Ir pašvaldības, kas attīstās daudz ātrāk, iedzīvotāju skaits tajās pieaug, bet citās samazinās.
Ir pašvaldības, kur ieņēmumi pieaug par gandrīz 18%, un ir pašvaldības, kur tas notiek knapi par vienu procentu, piemēram, Krāslavas novads.
Izskatās, ka īpaši sarežģīta situācija veidojas austrumu pierobežā. Līdz ar to jādomā jauni mehānismi, un šobrīd mēs skatāmies, kāda ir pasaules prakse.
Ar pašvaldību vadītājiem pārrunājām ekonomiskās izaugsmes procesus. Un tad, protams, ir Liepāja, kas vienmēr ir interesanta. Kad uz šejieni atbrauc, allaž ir kādi jauni projekti, kas jārisina vai attīstās.
Biju ļoti priecīgs redzēt topošo ūdens eksporta termināli.
Cik sevi atceros politikā, vienmēr ir runāts par to, ka ūdeni var pārdot, bet šeit no runāšanas pāriets pie darbiem, un, cik saprotu, nākamgad jau varētu sākt kustēties pirmās kravas.
Nākamais lielais jautājums, kur būs nepieciešams valsts atbalsts, ir prāmju piestātnes rekonstrukcija. Tam jau ir daļa no finansējuma, kas piesaistīts no Eiropas Savienības. Skatīsimies, kā pārējo daļu varētu atrast.
– Ir cerības, ka šis projekts saņems atbalstu no valsts?
– Šis nav jautājums par cerībām, bet praktisku risinājumus – ir jāizdomā, kā to darīt. Priecājos arī, ka pēc kuģu kanāla padziļināšanas ostā var ienākt lielie graudu kuģi.
Tad vēl ir pieteikumi jaunajiem projektiem, piemēram, vēju parku atbalsta infrastruktūras izbūve.
Saistībā ar zaļo enerģiju šobrīd notiek ļoti daudzi procesi, gan diskusijas par vēja parku izbūvi, gan arī par to, ko ar šo saražoto zaļo enerģiju, kas kādā brīdī nav vajadzīga, darīt. Ir idejas, ka varētu radīt ūdeņraža izstrādes utt. Tie visi ir patīkami izaugsmes projekti.
Liepājai ieceru ir ļoti daudz, un pilsēta, manuprāt, attīstās ļoti labi.
Latvija ar darba samaksas izaugsmi lēnām slīd prom no lēta darbaspēka zemes. Un tas, kam investori šobrīd sāk pievērt uzmanību, ir nevis darbinieki, kuri būtu gatavi strādāt par mazāku algu, bet cilvēki, kas kaut ko prot darīt.
Šajā ziņā svarīgi arī ir, kā attīstīt Liepājas Universitāti. Tas, ka augstskola atradusi veidu, kā sadarboties ar Rīgas Tehnisko universitāti, kas šobrīd runā par nopietnām tehnoloģiju programmām, ko attīstīs Liepājā, manuprāt, ir vēl viens ļoti svarīgs signāls.
Ja izdodas, ka inovācijas sistēmai, ko šobrīd plāno Liepājas pašvaldība, pieslēdzas klāt Liepājas Universitāte ar profesionāliem mācībspēkiem, tad tas var dot pilsētai nākamo pakāpi attīstībai.
Pašlaik es šeit redzu ļoti labas attīstības perspektīvas.
– Ko labu mums sola iecerētais valsts budžets 2024. gadam?
– Budžets vienmēr jāskatās kontekstā. Redzam, ka trakais inflācijas laiks iet uz beigām. Ja pagājušogad vidējā inflācija bija 17%, tad šogad vairāk par 10% nebūs. Gada beigās tā turpina strauji kristies un tuvojas 2%.
Tas ir ļoti svarīgi, īpaši cilvēkiem, kam ir uzkrājumi, jo
nauda, kas glabājas zeķē vai kontā, vairs nezaudēs savu vērtību.
Mēs redzam, ka vēlākais nākamā gada otrajā pusē ekonomikā atgriezīsies izaugsme, un tas rada zināmu mieru sabiedrībā.
Nākamā gada budžetā būtiski vairāk naudas paredzēts pedagogu atalgojumam, tāpat mediķiem noteikti būs labāk, kaut gan es gribētu, lai arī pacientiem būtu labāk.
Manuprāt, arī pensionāriem ļoti svarīgi, ka tiek atjaunota pensijas piemaksa par darba stāžu līdz 1996. gadam.
– Un ģimenēm ar bērniem?
– Arī par to izstāstīšu, bet vispirms tas, kas svarīgs mums visiem, ir drošība.
Savos pienākumos man dažkārt jādodas uz valsts austrumu robežu, un es teiktu, ka tur iet galīgi karsti – ja iepriekš robežai nāca pāri 20–30 cilvēki dienā, tad tagad 40 ir mazākais. Reizēm ir simtiem un pat vairāk mēģinājumu nelikumīgi šķērsot valsts robežu.
Pilnīgi skaidrs, ka to organizē otra naidīgā valsts un tā ir noteikta veida hibrīdkara operācija.
Starptautiskā situācija vieglāka nekļūst, un Latvija tiešām iegulda ļoti lielu naudu aizsardzībā. Pildām visas NATO saistības, lai šeit būtu sabiedroto spēku karavīri un arī lai mēs uz robežas nodrošinātu kārtību, kas nebūt nav vienkārši – tur strādā gan robežsargi, gan policija un zemessargi un aiz muguras ir armija.
Kas attiecas uz ģimenēm, tad mēs redzam, ka darba algas pieaug, un arī nākamgad, augot ekonomikai, atalgojumam vajadzētu palielināties vidēji par 10%. Tas, protams, atkarīgs, kā kurā vietā.
Palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, bezdarbs Latvijā nokrities ļoti zemā līmenī – strādājošo trūkst un cilvēki darbu var atrast. Ģimenēm ar bērniem tas nozīmē gan drošību, gan stabilitāti.
Vēl ir dažādas mazas lietas – atcelti nodokļu ierobežojumi, ja uzņēmējs iegulda strādājošo izglītībā, palielinātas apdrošināšanas polises summas, proti, ja līdz šim darba devējs darbiniekiem varēja nopirkt veselības aprūpes polisi par salīdzinoši nelielu summu, tad nu šī summa ir palielināta.
Ir vēl dažādi krikumi, bet katrā ziņā tie padara dzīvi patīkamāku.
Manuprāt, budžets ir ļoti labi sabalansēts, palikušas gan divas neatrisinātas lietas – PVN Latvijai raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām, kur vienojāmies par 12% PVN likmes piemērošanu, otra problēma ir tā, ka, strauji ieguldot armijā, tur ļoti ātri pieaug darba samaksa, savukārt robežsargiem, policistiem, ugunsdzēsējiem atalgojums tik ātri netiek līdzi.
Tam ķersimies klāt, mēģinot saprast, kā to līdzsvarot, lai nav tā, ka robežsargi no rīta pieceļas un pasaka, ka iet strādāt uz armiju.
– Iepriekš daudz piesauktā ekonomiskā transformācija, šķiet, sagatavotajā budžetā gan neatspoguļojas.
– Kādus tad debesu brīnumus uzņēmēji sagaida? Paraudzīsimies uz to, ko valdība dara attiecībā pret uzņēmējiem. Tā saucamo peļņas nodokli uzņēmēji Latvijā maksā tikai tad, kad izņem dividendes. Tās ir milzīgas naudas summas, ko valsts atstāj uzņēmumu rīcībā.
2021. gadā visu Latvijas uzņēmumu kopējā peļņa bija seši miljardi eiro. Mēs neesam izņēmuši šo nodokli ārā, šobrīd nodoklis piemērots tikai bankām, kurām bija ekstra peļņa, jo Eiropas Centrālā banka cēla procentu likmes.
Manuprāt, nav īsti godīgi teikt, ka valdība neko nedara.
Nupat mainīja elektroenerģijas piegādes tarifu shēmu. Pamatā tas tika darīts, lai uzņēmēji saņemtu lētāku elektrības pakalpojumu.
Kopumā valsts investīciju portfelis ir pusotrs miljards eiro. Tur ir dažādas Eiropas Savienības fondu programmas, ko uzņēmēji var izmantot, – darbinieku apmācība, dažādu veidu riska kapitāli utt.
– Tomēr uzņēmēji saka: mēs atpaliekam konkurētspējā, darbaspēka nodokļu slogs ir pārāk liels.
– Labi, ko valdība var darīt, lai mainītu uzņēmēju konkurētspēju? Valdība jau nevada uzņēmumus. Resursi, lai mainītu situāciju, ir pieejami.
– Darbaspēka nodokli valdība taču var mazināt.
– Uzmanīgi ar šo! Jā, mēs to vērtējam. Skaidrs, ka mums jārīkojas sociāli atbildīgi, un, visticamāk, mēs kustēsimies neapliekamā minimuma palielināšanas virzienā, respektīvi, iedzīvotājiem ar vismazāko darba samaksu.
Pārējā daļā, domāju, ir liels jautājums, kādas prasmes ir cilvēkiem, kas strādā, un kādas prasmes ir arī uzņēmējiem pašiem. Tajā es valdības vainu neatrodu.
Uzņēmējiem tiešām jāskatās, vai viņi var eksportēt, vai viņi spēj eksportēt ar pievienoto vērtību, kā viņi efektivizē savu uzņēmējdarbību.
Cik uzņēmumu lieto mākslīgā intelekta rīkus? Ko valdība tur lai dara? Pašiem ir jāmācās un jālieto!
– Šogad aktualizējās jautājums par kredītņēmēju atbalstu un aizsardzību. Bankas jau brīdinājušas, ja Latvijā iegrožos kredītu procentu maksājumus, sekos tiesu darbi. Kā vērtējat šo situāciju, un vai tiešām bankas ir tik neaizskaramas?
– Bankām šogad tiešām veidojas ļoti liela peļņa, šķiet, kopumā tie varētu būt 700 miljoni eiro, bet gads vēl nav beidzies.
Valdības reakcija ir tāda, ka bankām no peļņas būs jāmaksā 20% nodoklis, kas ir vismaz 140 miljoni eiro, un
daļa šīs naudas paredzēta, lai atbalstītus tos, kas nonākuši ķezā.
Šajā mehānismā, kas jau iekļauts budžeta projektā, ir noteikti kritēriji.
Pašlaik Saeima nolēma, ka tā vēlas samazināt aizņēmumu procentu likmes. Notiek sarunas, par cik tad šo likmi varētu samazināt. Raudzīsimies, kā bankas reaģēs un kāds būs Saeimas gala lēmums.
Tā ka attiecībā par bankām likumdevējs var pieņemt diezgan skarbus lēmumus.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
