Taču pārvarēt ekonomisko un finansiālo lejupslīdi valstīm un tās iedzīvotājiem palīdzēs Eiropas Savienības (ES) atveseļošanas plāns un citi vērienīgie ES daudzgadu (2021.–2027.) budžeta plāni, drošina Eiropas Parlamenta deputāti Roberts Zīle, Inese Vaidere un eirokomisārs Valdis Dombrovskis.

Pamati ir noturēti

“Lai arī Covid-19 pandēmijas radītais trieciens Eiropas tautsaimniecībai ir ievērojams, tomēr ES un tās dalībvalstu veiktie atbalsta pasākumi ir nodrošinājuši ekonomikas un finanšu sistēmas pamatu noturību,” skaidro V. Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, kurš atbildīgs par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā.

Sniedzot atbildi uz “Kurzemes Vārda” jautājumu, cik ekonomiski un finansiāli stabila pašreiz ir Eiropas Savienība, eirokomisārs turpina:

“Šo pasākumu galvenais mērķis ir atbalstīt uzņēmējus, palīdzēt saglabāt darbavietas, lai brīdī, kad epidemioloģiskie ierobežojumi tiks mazināti, ekonomiskā atveseļošanās varētu notikt iespējami straujāk.

No ES puses ir nodrošināta maksimāla elastība fiskālajos un valsts atbalsta noteikumos, lai dalībvalstis varētu operatīvi sniegt uzņēmējiem nepieciešamo palīdzību. Krīzes pārvarēšanas vajadzībām dalībvalstis var novirzīt arī iepriekš piešķirtos ES fondu līdzekļus, turklāt ES nodrošina 100% finansējumu. Nodarbinātības atbalstam ir pieejama “SURE” programma, kas nodrošina izdevīgus aizņēmumus dalībvalstīm.

Strukturālās reformas, kas tika īstenotas pēc iepriekšējās krīzes, un ES pasākumu plāns ienākumus nenesošiem kredītiem ļāva izvairīties no ekonomiskās krīzes pārtapšanas par finanšu krīzi. Mērķētie pasākumi banku un kapitāla tirgus sektorā ir veicinājuši kreditēšanas plašāku pieejamību tautsaimniecībā.”

ES vienotība un finansiālā stabilitāte varēja arī sašķobīties bez kopīgiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, jo dažādās valstīs, piemēram, Vācijā, Itālijā, Latvijā, finansiālās iespējas atšķiras, uzskata I. Vaidere. Viņa saka:

“Pandēmijas izraisītais ekonomiskais trieciens ir nopietns gan visā ES, gan Latvijā.

Tādēļ Eiropas Parlamentā (EP) jau pašā krīzes sākumā ātri rīkojāmies, lai dalībvalstīm steidzami būtu pieejams finansiāls ES atbalsts pandēmijas seku tūlītējai mazināšanai. Vienlaikus iestājos par to, ka jāplāno vērienīgi ES līmeņa ekonomikas stimulēšanas pasākumi ilgākā laika posmā. Vienoties par kopīgām investīcijām bija sarežģīti, tomēr tas izdevās – decembrī EP apstiprinājām jauno ES daudzgadu budžetu. Tas paredz, ka kopā ar īpašo ekonomikas atveseļošanas fondu ES ekonomikā līdz 2027. gadam ieplūdīs 1,8 triljoni eiro. Latvija grantos jeb neatmaksājamā palīdzībā kopā saņems vairāk nekā 10 miljardus eiro Eiropas naudas – ievērojami vairāk nekā periodā no 2014. līdz 2020. gadam.”

Deputāts R. Zīle uzsver, ka Eiropas Savienībai par finansiālo līdzsvaru sarežģītāka problēma ir politiskā stabilitāte. Viņš raksturo situāciju: “Jā, viena liela dalībvalsts ir izstājusies, nodibinājusi jaunas attiecības ar Eiropas Savienību. Bija liels spiediens iejaukties arī vairāku valstu strīdīgajos likuma un varas jautājumos, te es domāju Ungāriju un Poliju, bet tām tomēr ir viņu vēlētāju ievēlētas likumīgas valdības. Tas viss Eiropas Parlamentā gada nogalē radīja milzīgu spriedzi, to arī pats izjutu.

Savukārt pandēmija ir globāla, dažas valstis ar to tiek galā veiksmīgāk, citas ne, bet ekonomikas kritums ir gandrīz visās valstīs, tomēr tas ir atšķirīgs.

Francija, Spānija, Itālija ir vairāk cietušas, Latvijas ekonomika 2020.gadā pandēmijā nav tik ļoti cietusi kā vidēji Eiropas Savienība. Tāpēc ekonomiskie izaicinājumi nav tas trakākais.

Labi, ka šo septiņgadu budžetu apstiprināja un vienojās par aizņemšanos. Tas, ka Eiropas Komisija aizņemsies finanšu fondos visu dalībvalstu vārdā, notiks pirmo reizi, un šis lēmums būs jāratificē arī Saeimā. Tas būs sarežģīti.

Lielākā daļa šīs naudas aizies atveseļošanās fondā, no kura Latvija saņems apmēram 2 miljardus eiro,

tie būs jāapgūst no 2021. līdz 2023. gadam. Katrā ziņā šī nauda ekonomikai dos grūdienu. Jautājums, kā mēs Latvijā to izmantosim.”

Atjaunotne ar noteiktu mērķi

R. Zīle teic, ka tieši tagad valstīm, arī Latvijai, būtu intensīvi jāiesūknē nauda ekonomikā: “Mums jārada drošība mūsu cilvēkiem, mūsu uzņēmējiem, viņi ir jāstimulē šajā grūtajā laikā, kad ekonomikā daudz kas tiek iesaldēts un mazināts, cilvēki nepērk daudz lietu un nekur nebrauc.

Tagad mums ir jārada drošība cilvēkiem, uzņēmējiem, biznesam, jo asinsrite iet caur naudu.”

“Atkarībā no tā, kā pratīsim rīkoties, gan izaicinājums, gan iespēja turpmākajos gados būs ambiciozais ES daudzgadu budžets un ekonomikas atveseļošanas plāns,” uzskata V. Dombrovskis, “mērķis ir ne tikai atjaunot ekonomiku, bet arī virzīties uz klimata neitrālu ekonomiku un ekonomikas digitalizāciju. Latvijai pieejamie vairāk nekā 10 miljardi eiro būs labs atspēriens izaugsmei. Taču svarīgi papildu finansējumu pārdomāti izmantot ilgtermiņa investīcijām un strukturālajām reformām, kas nodrošinātu ekonomikas noturību un izaugsmi sociāli iekļaujošā veidā.”

Viņš uzsver – tā kā Latvijas iedzīvotājiem ienākumu nevienlīdzības līmenis ir viens no augstākajiem Eiropā, ļoti svarīgi šo lielo naudu izmantot nevienlīdzības mazināšanai.

“Vienlaikus vajadzīga ciešāka izglītības sistēmas piedāvājuma sasaiste ar darba tirgus pieprasījumu, sekmējot produktivitātes kāpumu.”

Vēl V. Dombrovskis piemin, ka, uzlabojoties starptautiskās tirdzniecības klimatam, arī Latvijas uzņēmumiem pavērsies jaunas iespējas nozīmīgos eksporta tirgos, jo ES ir vienojusies par investīciju līgumu ar Ķīnu un ciešāku sadarbību ar ASV.

Savukārt īstermiņā, viņaprāt, ir ļoti svarīgi Eiropas un nacionālo atbalstu novirzīt krīzes visvairāk skartajām nozarēm – tūrisma, viesmīlības, sabiedriskās ēdināšanas, transporta, arī aviotransporta, kultūras un izklaides nozarei.

Uz ko cerēt vienkāršam eiropietim?

Viena no pērnā gada labajām ziņām ir vakcīnas pret Covid-19 izstrādāšana, teic V. Dombrovskis.

“Eiropas Komisijas organizētā kopējā vakcīnu iegādāšanās ir nodrošinājusi labāko iespējamo iepirkuma cenu un operatīvu vakcinācijas sākumu uzreiz visās ES dalībvalstīs.

Vakcinācija ļauj prognozēt, ka 2021.gada pirmajā pusē vīrusa izplatību izdosies ierobežot un varēs atsākties pilnvērtīga ekonomiskā aktivitāte.

Latvijas ekonomikai ir izredzes relatīvi strauji atgūties: jau šogad prognozētais 4,9 procentu iekšzemes kopprodukta pieaugums būtu straujākais izaugsmes temps Baltijas valstu vidū un pārsniegtu ES vidējo rādītāju.”

R. Zīle norāda – ES ekonomikas atveseļošanas fonda Latvijai paredzētie divi miljardi eiro būs pieejami arī “vienkāršajam kurzemniekam”.

Lai arī “nevarēs diemžēl visu ieguldīt lauku ceļos, tomēr varēs siltināt mājas”.

Deputāts uzsver, ka 20% šī finansējuma paredzēti digitālo iespēju attīstībai, tostarp mācībām. Latvijā ir ļoti labas jaudas internets, turpretī nepietiekamas digitālās prasmes lielai daļai iedzīvotāju: “Prasmju līmenis cilvēkiem, kuriem ir vairāk par 40, 50, 60 gadiem, ir jāuzlabo, tas jādara arī mazajiem uzņēmējiem, kuri bieži vien neizmanto visas digitālās iespējas.”

“Protams, ar lielu naudu nāk liela atbildība,” turpina I. Vaidere, “izaicinājums būs līdzekļus gudri un lietderīgi ieguldīt, jo tā ir unikāla iespēja uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti ar noderīgiem infrastruktūras, uzņēmēju atbalsta, zinātnes, izglītības projektiem.Jāizvēlas jomas, kas cels konkurētspēju un padarīs mūs turīgākus nākotnē.

Jāinvestē tā, lai ieguvējs būtu ikviens valsts iedzīvotājs, jo īpaši – reģionos.

ES līdzekļi mums dos iespēju gan atgūties no vīrusa izraisītās krīzes un atjaunot ekonomisku stabilitāti, gan risināt svarīgus jautājumus ilgtermiņā – ieviest Eiropas zaļo kursu un digitālās tehnoloģijas, modernizēt uzņēmumus, renovēt ēkas.

Par spīti tam, ka vēl nav pārvarētas ne ekonomiskās, ne veselības jomas grūtības, jaunajā gadā ir arī iemesli piesardzīgam optimismam, jo būs pieejams plašs ES fondu atbalsts.

Konkrēts piemērs – vīrusa pandēmija ir īpaši izgaismojusi to, ka slimības robežas nepazīst.

Tādēļ būs jauns Eiropas veselības fonds, pie kuras izveides esmu strādājusi EP Vides un sabiedrības veselības komitejā. Šī programma ar vairāk nekā pieciem miljardiem eiro ES līmenī arī Latvijas iedzīvotājiem padarīs pieejamāku ārstēšanos citās valstīs, kā arī paredz mazināt cenas zālēm.”

Uzziņai

Eiropas atveseļošanas fonds

Tā līdzekļus varēs izmantot sešos reformu virzienos:

• Klimata pārmaiņas un ilgtspēja;
• Digitālā transformācija;
• Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma;
• Veselība;
• Nevienlīdzības mazināšana;
• Likuma vara.

Fonda kritēriji un izmantošanas nosacījumi tiks izstrādāti 2021. gadā.

Avots: esfondi.l