Pilsētas domes sēdē piektdien, 28.jūnijā, tika izskatītas
kādas privātpersonas sūdzības, vienā no kurām šī persona no pašvaldības prasa
kompensāciju 10 tūkstošu latu apmērā. Deputāti personas prasības apmierināja
daļēji – tika pieņemts lēmums atcelt Sociālā dienesta lēmumu, taču kompensāciju
pašvaldība personai nemaksās, portāls uzzināja domes sēdē.

Dome no kāda vīrieša saņēmusi divus iesniegumus – vienu 2013.gada
8.martā, otru 2013.gada 3.aprīlī.

Savā 8.marta iesniegumā vīrietis lūdz atlīdzināt morālo
kaitējumu 10 000 latu apmērā par to, ka 2013.gada 6.un 7.martā pret viņu esot veikta
apzināta tiesību zagšana pielietot procesuāli tiesisko normu Administratīvā
procesa likuma 61.pantu un apzinātu tiesību zagšanu pielietot Latvijas
Republikas Satversmes 8.nodaļas cilvēka pamattiesības ar mērķi turpināt
iznīcināt personas tiesiskas patvaļas ceļā Latvijā.

Savukārt 3.aprīļa iesniegumā persona norādījusi, ka
2013.gada 4.februārī pilsētas pašvaldības iestāde “Liepājas pilsētas domes
sociālais dienests” apzināti safabricējis lēmumu, kā arī vīrietim nelikumīgi
liegtas tiesības pielietot Administratīvā procesa likuma 51.un 59.pantu,
Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumus Nr.299 “Noteikumi par
ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”, lai
apzināti turpinātu iznīcināt personu tiesiskas patvaļas ceļā Latvijā.

Kā skaidroja deputāts Helvijs Valcis, ņemot vērā, ka no vīrieša
iesniegumiem nav bijis iespējams konstatēt, kādas personas tiesības ir
aizskāris Sociālais dienests, pilsētas dome pieprasījusi Sociālajam dienestam
sniegt informāciju, kas varētu būt attiecināma uz konkrēto lietu.

No Sociālā dienesta sniegtās informācijas izriet, ka persona
apstrīd Sociālā dienesta 2013.gada 4.marta lēmumu Nr.2-10/1/563 “Par
atteikumu izskatīt iesniegumu trūcīgās ģimenes statusa noteikšanai”. No
lietas materiāliem izriet, ka Sociālajā dienestā 2013.gada 21.februārī saņemts personas
iesniegums un dokumenti trūcīgas ģimenes statusa noteikšanai. Ierodoties
Sociālajā dienestā, vīrietis uzrādījis nepilsoņa pasi, kuras termiņš beidzies
2013.gada 24.janvārī.

Sociālais dienests, pārbaudot ziņas iedzīvotāju reģistrā,
konstatējis, ka uz minētās personas vārda izdotās nepilsoņa pases termiņš
beidzies 2013.gada 24.janvārī. Vīrietim paskaidrots, ka saskaņā ar Personu
apliecinošu dokumentu likuma 16.panta pirmās daļas 7.punktu šāds dokuments ir
lietošanai nederīgs. Citu derīgu personu apliecinošu dokumentu persona nav uzrādījusi.

Sociālā dienesta lēmumā teikts, ka saskaņā ar Personu
apliecinošu dokumentu likuma 2.pantu pirmo daļu, personu apliecinošs dokuments
ir tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas
apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu. Minētā likuma 4.panta
pirmā daļa nosaka, ka personu apliecinoši dokumenti ir personas apliecība un
pase. Tāpat minētā likuma 16.panta pirmās daļas 7.punkts nosaka, ka personu
apliecinošs dokuments ir nederīgs, ja beidzies dokumenta derīguma termiņš.

No tiesību normām izriet, ka, lai ierosinātu lietu
trūcīgas ģimenes statusa noteikšanai uz iesniedzēja iesnieguma pamata, iestādei
primāri jāpārbauda iesniedzēja identitāte, jo ir jāvērtē konkrētas personas
ģimenes atbilstība Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.299
“Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par
trūcīgu” noteiktajiem kritērijiem.

Tā kā atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likumam personas
apliecība vai Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase ir obligāts personu
apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu
vecumu, personai nav tiesiska pamata paļauties, ka tā jebkurā iestādē bez
derīga personu apliecinoša dokumenta varēs realizēt savas no likuma izrietošās
tiesības un ka iestāde, nepārbaudot personu identitāti, attiecībā uz viņu
pieņems lēmumu.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Sociālais dienests lēmumā
norādījis, ka dotajā gadījumā vīrieša identitāti nav iespējams pārbaudīt viņa
personu apliecinoša dokumenta neesamības dēļ un pie šādiem apstākļiem ir
atsakāms izskatīt iesniegumu trūcīgas ģimenes statusa noteikšanai.

Izvērtējot lietā esošos materiālus, pilsētas dome lēma, ka
Sociālā dienesta lēmums ir atceļams. Dome nepiekrīt Sociālā dienesta lēmumā
norādītajam, ka konkrētajā gadījumā personas identitāti nebija iespējams
pārbaudīt. Apstāklis, ka uz iesnieguma trūcīgas ģimenes statusa noteikšanai vīrieša
pasei bija beidzies derīguma termiņš, pats par sevi nav pamats secinājumam, ka personas
identitāte nav pārbaudāma. Domes ieskatā Sociālajam dienestam bija pietiekami
resursi, kā pārbaudīt personas identitāti. Tas, ka pasei beidzies derīguma
termiņš, nevar būt pietiekams pamats uzskatīt, ka personas identitāti nav
iespējams pārbaudīt. Iesniedzējs arī iepriekš vairakkārt vērsies Sociālajā
dienestā un saņēmis sociālo palīdzību, kas arī norāda uz to, ka šajā gadījumā
iestādei vajadzēja un tā varēja identificēt personu.

Savukārt vīrieša prasību atlīdzināt morālo kaitējumu 10 000
latu apmērā pilsētas dome uzskata par nepamatotu un noraidāmu.

Dome aicinājusi iesnieguma autoru 22.maijā ierasties un izteikt
viedokli par aizskārumu, uz kura pamata prasīts atlīdzināt nodarīto morālo
kaitējumu, kā arī pamatot tā apmēru. Vīrietis nav ieradies, kā arī nav informējis
par neierašanās iemesliem. Izvērtējot domes rīcībā esošo informāciju un
dokumentus, kas saņemti no Sociālā dienesta, dome secinājusi, ka personas iesniegums
par morālā kaitējuma atlīdzināšanu ir noraidāms.

Ņemot vērā minēto, šodien pilsētas domes sēdē tika
pieņemts lēmums atcelt Sociālā dienesta 2013.gada 4.marta lēmumu Nr.2-10/1/563
“Par atteikumu izskatīt iesniegumu trūcīgās ģimenes statusa
noteikšanai”, bet noraidīt personas iesniegumu par morālā kaitējuma
atlīdzināšanu.

Domes lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma
188.panta pirmo daļu un 189.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvās
rajona tiesas Liepājas tiesu namā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās
dienas. (Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmo daļu
administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam.
Saskaņā ar šā panta otro daļu, ja administratīvo aktu sūta pa pastu, uzskatāms,
ka administratīvais akts adresātam paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas
pastā.)