Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena Liepājā sākās ar piemiņas dievkalpojumu Lutera baznīcā. Mācītājs Raitis Šēners savā svētrunā klausītājus mudināja meklēt atbildi uz jautājumu, kāpēc latviešu tautai tik daudz asaru un piemiņas dienu, kāpēc tai bijis jāiziet tik mokošus sāpju ceļus, kāpēc vajadzēja notikt tā, ka cilvēkus piespiedu kārtā aizveda no mājām, sašķēla ģimenes, tautu. Un meklēt atbildi arī jautājumam, kāpēc vēl šodien cilvēki, ģimenes ir sašķeltas, kāpēc sašķelta cilvēku domāšana, attiecības. Mācītājs šodienas Latviju salīdzināja ar “Titāniku”, kurš 1912.gadā lepns izgāja jūrā un uz kura klāja bija lepni cilvēki.

Bet brīdī, kad pienāca nelaime, glābšanas laivu visiem nepietika, tad nelīdzēja ne zelts, ne dārgakmeņi. Viņš mudināja atrast, ielaist sevī un saredzēt to vienīgo, kas spēj cilvēkus nestundā glābt – Jēzu Kristu, kurš sevi atdeva cilvēku glābšanas vārdā.

Pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, uzrunādams piemiņas dievkalpojuma dalībniekus, atzina, ka izturēt Sibīrijas izsūtījumu Latvijas cilvēkiem palīdzēja cerība uz Dieva taisnību. Bet Liepājas Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Arnolds Treide norādīja, ka viņi, izsūtītie, padomju varas pāridarījumu nav uzskatījuši par Dieva sodu, bet lūguši Dieva palīdzību.

Dievkalpojuma noskaņu papildināja ansambļa “Gaismiņa” izjustais dziedājums.

Domu, ka cilvēki, kas pazaudējuši Dievu, kļūst līdzīgi  visnežēlīgākajam zvēram, mācītājs Raitis Šēners turpināja, uzrunādams klātesošos arī piemiņas brīdī Tores stacijā, un atgādināja, ka tikai lūgšanu spēks deva cilvēkiem iespēju izturēt un atgriezties mājās. Bet Arnolds Treide aicināja savus ļaudis dalīties atmiņās, nest uz muzeja nodaļu “Liepāja okupāciju režīmos” dokumentus, piemiņas lietas no izsūtījuma laikiem, lai to visu varētu apkopot un saglabāt nākotnei.

Kā parasti, pie piemiņas akmens 1949.gada deportāciju upuriem gula ziedi. Tos nolika Pilsētas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde, Liepājas Rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Strazds, Grobiņas pagasta priekšsēdētājs Aivars Priedols un citi. Piemiņas brīdi gaišu darīja Durbes Kultūras nama cilvēku dzejas lasījumi un muzicēšana.

Deg sveces upuru piemiņai.

Mācītāja Raita Šēnera uzruna raisīja pārdomas.