Nelegālie un neregulārie pārvadātāji aizņem apmēram 20-25%
tirgus maršrutā Rīga-Liepāja, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas
portālam “Baltic Business Service” sacīja Autotransporta direkcijas
(ATD) valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs.

Viņš pastāstīja, ka visvairāk nelegālie pārvadātāji darbojas
tur, kur ir lielākā naudas aprite un pasažieru plūsma. “Pirmkārt, tā ir
Pierīga un, otrkārt, atsevišķi virzieni no Rīgas un lielākajām Latvijas
pilsētām pasažieru plūsmas ziņā, piemēram, Rīga – Liepāja, Rīga – Bauska, Rīga
– Daugavpils, Rīga – Alūksne, arī Rīga – Rēzekne. Tas jau gadiem ir
nemainīgi,” sacīja Narvaišs.

Viņš piebilda, ka ATD kopā ar pārvadātājiem ir
pētījusi, piemēram, virzienu Rīga – Liepāja un tur nelegālo pasažieru
pārvadājumu apmērs ir pietiekami liels, proti, nelegālie un neregulārie
pārvadātāji kopumā aizņem aptuveni 20-25% tirgus.

“Citos maršrutos šie skaitļi ir savādāki,” teica
Narvaišs un vienlaikus atzīmēja, ka nelegālo un neregulāro pasažieru
pārvadātāju tirgus daļas mainās, jo ik pa laikam kāds no nelegālā tirgus pāriet
legālajā un otrādi.

“Neregulārie pārvadātāji, mūsuprāt, būtu stingrāk
jāregulē, jo mums ir aizdomas, ka tur ne visi ienākumi tiek reģistrēti un līdz
ar to ne viss uzņēmējdarbības apmērs tiek aplikts ar nodokli,” sacīja
Narvaišs.

Viņš arī atzīmēja, ka legāli cīnīties ar nelegālajiem
pārvadātājiem var tikai Valsts policija un Valsts ieņēmumu dienests (VID) –
policija, sodot par to, ka pārvadājumi ir nelegāli, bet VID par to, ka netiek
nomaksāti visi nodokļi no uzņēmējdarbības, kā likumdošanā tas ir paredzēts.

Narvaišs piebilda, ka ir daudz un dažādu mehānismu, kādus ir
izdomājušu nelegālie pārvadātāji, lai varētu veikt pārvadājumus.
“Jaunākais variants ir tāds, ka mikroautobusu vai autobusu kompānijai ir
līgums ar kādu firmu par tās darbinieku vai atsevišķos gadījumos mācību iestāžu
audzēkņu pārvadāšanu. Neskatoties uz to, ka šis līgums atļauj pārvadāt tikai
noteiktu kategoriju cilvēku, tiek pārvadāti arī visi pārējie, kuri to
vēlas,” sacīja ATD vadītājs.