Iestājoties rudens lapu krišanas laikam, cilvēki aktīvāk dedzina koku lapas, nereti tām pievienojot vēl šo to lieku un nevajadzīgu, kā sadzīves atkritumus, kādu vecu automašīnas riepu utt. Rezultātā rodas raiba aromu buķete, kas kaitē ne vien dedzinātāju veselībai, bet visu apkārtējo iedzīvotāju veselībai.

“Sadzīves atkritumus nav ļauts dedzināt ne no vides aizsardzības, ne no ugunsdrošības viedokļa. Šajos atkritumos parasti ir iejaukti dažādi aerosoli, kas var eksplodēt, dažkārt vējš pūš pa gaisu gruzdošus atkritumus, kas var radīt smagus miesas apdegumus un mantas bojājumus. Turklāt caur elpošanas sistēmu cilvēks uzņem dedzināšanas procesā izdalījušās kaitīgās vielas, kas var izraisīt kairinājumu, pat smakšanu,” esošos riskus uzskaita SIA “Liepājas RAS” sabiedrisko attiecību speciālista p.i. Liene Jākobsone.

Organiskos dārza atkritumus, piemēram, nokaltušos zarus, koku lapas pilsētas teritorijā dedzināt nedrīkst, to aizliedz Liepājas pilsētas saistošie noteikumi. Šos atkritumus labāk nededzināt, bet aizvest uz kādu no šķirošanas laukumiem – Ezermalas ielā 11 vai Grobiņas pagastā atkritumu poligonā “Ķīvītes”, kur tos pieņems bez maksas. Atgādinām, ka saskaņā ar Liepājas pašvaldības Administratīvās atbildības noteikumiem par gaisa, zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piegružošanu var uzlikt naudas sodu –  fiziskajām personām no 50 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām — no 250 līdz 2000 latiem, kā arī par atkritumu dedzināšanu var piemērot naudas sodu līdz 100 latiem.

“Liepājas RAS” vides pārvaldības speciāliste Zane Siksna uzsver: “Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka atkritumu savākšana, pārkraušana, šķirošana, uzglabāšana, reģenerācija vai apglabāšana ir atļauta tikai tam paredzētajās vietās. Tātad arī atkritumu dedzināšana ir pieļaujama tikai speciālās dedzinātavās, nevis, piemēram, parastajā krāsnī, plītī vai ugunskurā. Dedzināt sadzīves atkritumus nav ieteicams, jo rezultātā izdalās cilvēka veselībai ļoti kaitīgās vielas — dioksīni un furāni, kas sadalās ļoti lēni, var paiet pat gadu desmiti, līdz tās zaudē savu bīstamību. Dedzinot sadzīvē izmantojamās polimēru plēves un plastmasas, rodas poliaromātiskie ogļūdeņraži, piemēram, benzopirēns, kas ir arī ļaundabīgus audzējus izraisoša viela. Turklāt lielākā daļa šo kaitīgo vielu nosēžas turpat tuvākajā apkārtnē. Dārzā dedzinot atkritumus, visas kaitīgās vielas nosēžas turpat uz ābelē augošajiem āboliem, kurus vēlāk paši apēdam. Cilvēks elpojot un ar uzturu uzņem šīs vielas, tās pamazām uzkrājas organismā un var izraisīt vēzi, alerģiju, negatīvi ietekmēt nervu sistēmu un imunitāti, turklāt sievietes šīs kaitīgās vielas nodod tālāk saviem pēcnācējiem.”

Jo īpaši nedrīkst dedzināt laku, krāsu taru, elektrības vadus ar izolāciju, dažādas elektroierīces u. tml., arī koksni, kas apstrādāta ar ķīmiskiem konservantiem. Tāpēc, lai iedzīvotāji atkritumus nededzinātu un nevestu uz mežu, atkritumu poligonā “Ķīvītes” ir iespēja sašķirotus atkritumus nodot bez maksas. Šādā veidā uzņēmums iedzīvotājiem dod iespēju šķirot gan plastmasu, stiklu, papīru, gan vecās mēbeles, nolietotās elektropreces, automašīnu riepas un akumulatorus, gan koku lapas, zarus un citus zaļos atkritumus.

Iestājoties vēsajam laikam, jāpievērš uzmanība arī saviem mājas skursteņiem. Cilvēki, praktisku nolūku vadīti, krāsnīs un plītīs cenšas sadedzināt ne tikai izlasītās avīzes, bet arī pārtikas iesaiņojuma plēves, maisiņus, tetrapakas, pat plastmasas pudeles. Portāls atkritumi.lv vēsta, ka plastmasa pilnīgi sadeg tikai ļoti augstā temperatūrā (vairāk par 1000 grādiem), taču ugunskurā vai krāsnī temperatūra ir tikai 200 – 400 grādu. Nepilnīgas sadalīšanās rezultātā mājas skurstenis aplīp ar sodrējiem un nesadegušajiem atkritumiem, izraisot traģiskus ugunsgrēkus, kā arī gaisā nokļūst ļoti indīgas vielas, kuras ieelpo gan mazi bērni, gan pieaugušie.