Bezdarba rādītāji palielinās. Aiz katra skaitļa, aiz katra bezdarba līmeņa noteiktā procenta desmitdaļas vai simtdaļas stāv cilvēks, kam liegta iespēja rītos celties, iet uz darbu un saņemt algu. Viens no ceļiem, ko cilvēki, kas palikuši bez darba, izvēlas –iesaistīties Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotajos kursos, iegūt jaunas zināšanas vai pat profesiju, kas palīdzētu atrast darbu.

 Pašlaik bezdarbnieku mācības notiek par Eiropas naudu. Tā pie mums atnāk ar Eiropas Sociālā fonda programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” projektu “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācības Latvijā”. Tiek piedāvāta 41 izglītības programma. Pašlaik mācās 124 cilvēki. Mācās bezdarbnieki, kas gatavi mainīt profesiju, kļūt par metinātājiem, grāmatvežiem, autoiekrāvēju vadītājiem, nagu kopšanas speciālistiem, pavāriem, informācijas ievadīšanas operatoriem, auto atslēdzniekiem, projektu vadītajiem, lietvežiem. Tuvākajā laikā mācības sāks noliktavas pārziņi, sekretāri, frizieri, metinātāji, apdares darbu strādnieki, apsardzes darbinieki.

Pavisam šogad paredzēts apmācīt 205 cilvēkus. Pareizāk sakot, pagaidām tik daudz līdzekļu atvēlēts mācībām. Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles koordinējošā eksperte Ingūna Kandere, kas koordinē bezdarbnieku mācības, gan domā, ka, iespējams, būs vēl papildu finansējums.

Visi cilvēki, kas mācās kursos, iziet arī kvalifikācijas praksi darbavietās. Ja cilvēks prakses laikā spēj apliecināt, ka patiesi vēlas strādāt, viņš nereti darbu arī dabū. Ja ne uzreiz, tad brīdī, kad parādās kāda vakance. Piemēram, pie darbiņa SIA “Fontaine Ent.” restorānā tikusi Natālija Rebrijova, kura pabeigusi pavāru kursus. Pēc šo kursu absolvēšanas darbu SIA “Liepājas Autodati” dabūjusi Sarmīte Done, bet Gints Kūla strādā kafejnīcā “Trīs sivēni”.

Pilsētā un rajonā kopā pašlaik ir ap 10 tūkstošiem bezdarbnieku. Loģiski, ka visiem nav iespēju iekļūt kādos no kursiem. Tāpēc notiek rūpīga pretendentu atlase. Vispirms cilvēki tiek nosūtīti pie karjeras konsultantiem, kas nosaka šo cilvēku profesionālo piemērotību, vai gadījumos, kad cilvēks pats nezina ne to, ko grib, ne to, ko spēj, palīdz izsecināt, kura profesija būtu piemērotāka.

Mācības norit katru darba dienu sešas stundas. Atkarībā no izvēlētās specialitātes tās ilgst no 160 stundām (mēnesis) līdz 960 stundām (pusgads). Atspaids kursantiem ir arī stipendija. Kopš 1.marta tā ir 70 latu mēnesī.

Bez konkursa bezdarbniekiem tiek piedāvāta iespēja mācīties neformālās izglītības programmās. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kas tos beidz, netiek piešķirta kvalifikācija, bet viņi iegūst zināšanas, kas noder turpmākajā dzīvē un palīdz vieglāk atrast darbu. Cilvēkiem tiek piedāvāts apgūst valsts valodu, angļu valodu, dažādu kategoriju – B, C, D – auto vadītāja tiesības, projektu vadības iemaņas, datorzinības. Mācības ilgst ne vairāk kā divus mēnešus. Pirms mācībām gan notiek atlase, lai noskaidrotu, kurā grupā cilvēkam būtu ērtāk mācīties – ar vai bez priekšzināšanām. Šajos kursos var iekļūt rindas kārtībā. Vislielākā rinda pašlaik ir uz angļu valodas kursiem, atzina koordinējošā eksperte Māra Zeme, kura gādā par neformālās izglītības programmām. Tas ir saprotami, jo angļu valodas zināšanas var palīdzēt mēģinājumos atrast darbu ārzemēs.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”