Trešdiena, 1. aprīlis Dagne, Dagnis

Atjauno Sv. Trīsvienības pareizticīgo draudzes katedrāli

Atjauno Sv. Trīsvienības pareizticīgo draudzes katedrāli
Foto: Aigars Štāls, būvvaldes arhīvs
08.07.2019 15:10

liepajniekiem.lv

Būvvaldes komisija ceturtdien, 4.jūlijā, pieņēma eskpluatācijā Sv. Trīsvienības Liepājas pareizticīgo draudzes katedrāles torņa jumta un torņa fasādes restaurācijas darbus.

Tagad baznīcu Bāriņu un Jaunās ielas stūrī rotā tumši zils zvanu torņa jumts ar zeltītu krustu, un ar zelta imitāciju klātu kupolu un uz kores nosegplāksnēm. Torņa ķieģeļu mūra fasādes daļas klātas ar koši baltu un okerdzeltenā krāsu, ir salabotas un pret mitrumu ar skārdu nosegtas arkas un citi dekoratīvie elementi.

Paveiktais ir katedrāles restaurācijas būvprojekta pirmās un otrās kārtas darbi, informē būvvaldes pārstāvis Aigars Štāls.

Pareizticīgo katedrāle ar celtniecības sastatnēm un tīklu bija aplikta kopš pagājušā gada augusta. Būvdarbi paveikti līdz šā gada jūnijam, ar pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas programmas ietvaros.

Pašvaldība draudzei torņa jumta un fasādes restaurācijas darbiem pērn piešķīra maksimālo konkursa veidā pieejamo naudu – 20 000 eiro.

Būvdarbu divu kārtu izmaksas ir 58 783,71 eiro. Būvuzraudzības izmaksas ir 2880,40 eiro, ko pilnā apjomā sedz pašvaldība.

Torņa jumta segumam ir izmantots tumši zilgani krāsotas nerūsējošā skārda plāksnes ar reljefā iespiestiem krusta ornamentiem. Ornamenta šablons izgatavots, vispirms rūpīgi izpētot iespējamo torņa seguma izskatu senajās Liepājas atklātnēs, tad tā paraugs nokopēts un prese izgatavota no katedrāles fasādē vēl saglabājušās apdares fragmenta, skaidro darbu vadītājs, SIA ”UPTK” speciālists Mārtiņš Lilienfelds.

Torņa jumta klājums atgādina (imitē) zili emaljētas porcelāna dakstiņu plāksnītes, tādējādi ir atjaunots torņa jumta izskats, kāds tas pēc arhitektoniski mākslinieciskās izpētes materiāliem, ko veica Kristīne Veinberga un Juris Zviedrāns, bijis 20. gadsimta sākumā. Vai toreiz jumtā bijuši porcelāna dakstiņi vai tikai metāla segums, to izpētē neizdevās noskaidrot.

Kupola un kores nosegplākšņu zeltītais pārklājums ir iegūts, nerūsējošo skārdu galvanizējot ar titāna nitrītu zelta krāsā, tumši zilā krāsa – izmantojot titāna oksīdu.

Sv. Trīsvienības Liepājas pareizticīgo draudzes katedrāle ir smagi cietusi Otrā pasaules kara laikā, atjaunošanas gaitā 20.gadsimta vidū remontdarbi veikti ar nepiemērotiem materiāliem un zemā kvalitātē. Pirms restaurācijas sākuma torņa klājumā bija izmantots sarkanbrūni krāsots skārds.

Torņa fasādes mūra daļu tagadējais krāsojums ir sākotnējais – tas atklāts ēkas izpētē, noņemot pat līdz septiņām iepriekšējā krāsojuma kārtām.

Būvdarbu veicēji rūpīgi attīrīja mūri no nestabiliem, bojātiem un tehnoloģiski nesaderīgiem apdares slāņiem, atsedza ilgstošu bojājumu laikā cietušās konstrukcijas, nomainīja vai pārmūrēja bojātos un nestabilos elementus tā, lai viss atbilstu oriģinālo paraugu un vietu izmēriem un formām.

Izmantoti tādi materiāli un apdares paņēmieni un risinājumi, kas atļauti šādu vēsturisku ēku restaurācijā un vislabāk nodrošina pret ārējās vides apstākļiem un ietekmēm.

Torņa mūri vairs neuzkrās mitrumu, dekoratīvās detaļas un piramidālais vairākslīpju zvanu tornis virs ieejas ir atguvuši kvalitatīvu izskatu. Līdz ar to ir sperts pirmais nozīmīgais solis, lai nākotnē, kad, jācer, izdosies īstenot pārējās restaurācijas būvprojekta kārtas, katedrāle atgūtu savu historisma un neobizantiskā stilistikā veidoto kopējo tēlu.

Foto galerija

10 komentāri

2019-07-09 00:07

nesaprotuuu: Kāds sakars baznīcēniem ar pilsētas naudu? Vai tad baznīcas nav atdalītas no pilsētas budžeta? Kāpēc mums jāmaksā par kaut kādas krievu baznīcas remontu?

2019-07-09 04:58

Staburags: Krievu baznīcas,taču ir krievijas pareizticīgo pakļautībā.naudas izmešana

2019-07-09 08:35

grēcinieks: Dievnami ir jāatjauno,vietējie jau vien tur iet

2019-07-09 13:02

Xxx: Staburags kāda nozīme kādai ticībai pieder baznīca. Pareizticība ielu nav tikai krievu tautība vien . Tāpat tajā ticība ir dazadas tautības.

2019-07-09 14:46

Pievieno komentāru: Tāpat tajā ticība ir dazadas tautības.
===========
+100500

2019-07-09 18:59

lauma: Te gan runa nav par ticību, bet gan par arhitektūras pieminekli. Jebkura izremontēta celtne pilsētai tikai par labu

2019-07-09 22:29

Muha Cahatuha: Kādu labumu man dod šī krievu iecienītā celtne?? Ikvienu ēku var uzskatīt par arhitektūras pieminekli! Kāpēc tieši šī ēka būtu jāsaudzē? Tie, kas iet uz to ēku klanīties, lai tad arī samet naudu un liek kaut zelta vārtus! Rokas nost no mūsu makiem!

2019-07-09 23:13

gunars100: >Makveļi. Kāpēc tik rupji? Rakstīt nejēdz, bet izteikties gribas?:D ak, tu, duriks.
Krievi mūsu , latviešu zemi , valsti, iedzīvotājus apbižoja pietiekoši ilgi -visu okupācijas laiku. Un mums, latviešiem, tagad vēl par viņu lūgtuves vietu jārūpējas? Smieklīgi!

2019-07-10 01:37

Pievieno komentāru: Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums
3.pants. Baznīcas statuss
Baznīca savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, šo likumu, Reliģisko organizāciju likumu, likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī Baznīcas statūtus.

2019-07-11 19:34

Pagāns: Tās baznīcas viss ir viens liels bizness, tā teikt kur ir aitas, tur ir cirpēji. Mācītāji dzīvo šikās privātmājās un brauc ar jaunākajām mašīnām. Jūs jautāsiet no kurienes nauda? No baznīcēnu kabatām, kuri vismaz katru svētdienu to tur atstāj. Viens paziņa katru mēnesi baznīcai maksā 10% no savas algas

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli