Liepājas Komunālā pārvalde sakopusi apkārtni, notīrījusi informācijas plāksni un pateicas par darbu māksliniekam Raimondam Kalniņam, akmeņkalim Jānim Gašpuitim un uzņēmuma “Granītakmens” meistariem.

2013. gadā uzstādīto dzelzs krustu ar uzrakstu “8 kurelieši” šā gada februārī no akmens pamatnes norāva un nozaga līdz šim nenoskaidroti vandaļi.

Izmeklēšana uzsāktajā kriminālprocesā vēl turpinās, vēstī Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova.

Kureliešu pirmo piemiņas vietu jūras krastā pie fortiem 2012. gada ziemā nopostīja vētra, tā nobruka kopā ar daļu stāvkrasta.

Jaunu piemiņas vietu 2013. gadā Rihards Rubīns ar palīgiem izveidoja tālāk no jūras, Krasta ielas galā.

Kurelieši bija ģenerāļa Jāņa Kureļa vadīta latviešu karavīru vienība, kuru 1944. gada jūlijā ar vācu okupācijas varas iestāžu atļauju izveidoja, lai tā cīnītos pret Sarkano armiju.

Īstenībā kurelieši cīnījās pret abām okupācijas varām – nacistisko Vāciju un Padomju Savienību – ar cerību atjaunot neatkarīgu Latviju.

Uzzinot par kureliešu patiesajiem mērķiem, vienību izformēja, daudzus arestēja, notiesāja un nosūtīja uz koncentrācijas nometnēm.

Daļu arestēto kureliešu atveda uz Karostas cietumu, kur 1944. gada 20. novembrī astoņiem virsniekiem izpildīja nāvessodu.

Viņu atdusas vieta joprojām nav zināma.

Pagājušajā gadā biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” O. Kalpaka Liepājas nodaļa ierosināja Krasta ielu, kas ved uz piemiņas zīmi, pārdēvēt par Kureliešu ielu, godinot cīnītājus par brīvu Latviju.

Liepājas pašvaldības veiktās aptaujas dalībnieki ar lielu balsu pārsvaru ierosinājumu atbalstīja.

Domes lēmums par ielas pārdēvēšanu tiek gatavots, to varētu pieņemt šogad, ziņo pašvaldības pārstāve Zita Lazdāne.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.