Četri L. Hikes ielas zemes gabalu īpašnieki lūdz pašvaldībai iznomāt viņiem daļu no Jūrmalas parka teritorijas, vēloties sakopt to un izvairīties no klaidoņu iekārtoto naktsmītņu netīkamā tuvuma savām mājām. Pašvaldība ir pretimnākoša. Pilsētas attīstības komitejā ceturtdien šis lūgums atbalstīts. Galīgo lēmumu vēl pieņems dome.

Īpašumi L. Hikes ielā 6, 8, 10 atrodas blakus Jūrmalas parka valnim – tas šķir dzīvojamo kvartālu no parka vecākās daļas, kas atrodas pretī bijušajai peldiestādei.

Valnis savulaik ierīkots, lai dzīvojamo kvartālu pasargātu no apputināšanas. Taču tagad starp valni un dzīvojamo māju žogiem valda nekārtība – tur savas naktsmājas mēdz iekārtot klaidoņi, kuri apkārtni piegružo un rada nepatīkamu un netīru vidi tieši aiz īpašnieku žogiem – stāsta “UPTK” vadītājs Zigurds Kirhners un Aloizs Norkus.

Tādēļ māju īpašnieki vēlas, lai pašvaldība viņiem iznomā teritoriju līdz vaļņa augšai, lai viņi to varētu sakopt un vairs nebūtu ne jākaro ar klaidoņiem, ne jāvāc citu atstāti atkritumi un jāsauc palīgā Pašvaldības policija, kas nevēlamos kaimiņus izgaiņātu.

“Tas nav normāli! Tad labāk iznomājiet par naudu, un ieguvēji būs visi. Tā ir kalna nogāze, degradēta vide, kuru neviens nekā nevar izmantot,” saka A. Norkus.

Faktiski šī vieta ir bezsaimnieka teritorija, secina Z. Kirhners, atgādinot, ka vēlas, “lai tur nedzīvotu bomži, tikai, lai tur būtu kārtība”. “Par savu naudu apņemamies sakopt pilsētas īpašumu,” viņš atkārto to pašu, ko teic A. Norkus.

Liepājas dome šādu lēmumu grasījās pieņemt jau 2016. gada vasarā. Toreiz Jānis Vilnītis bija opozīcijā un pret šo ieceri, un grasījās par to pat sūdzēties Valsts kontrolei.

Tagad, būdams domes priekšsēdētājs, viņš iznomāšanu atbalsta un atsūta “Kurzemes Vārdam” fotogrāfijas, kurās tiešām redzamas klaidoņu dzīves pēdas – atstāta guļvieta, atkritumi, pat “piknika vieta” ar aizkostu gurķi. Viņš teic – pats pārliecinājies, ka īpašnieku sūdzības ir pamatotas.

Tūdaļ pēc diskutablās vietas apskates viņš ziņojis Komunālajai pārvaldei un Pašvaldības policijai, licis rīkoties, lai pie vaļņa ieviestu kārtību, bet tam esot tikai īslaicīgs rezultāts.

Vai nodoms iznomāt šo neapsaimniekoto un nolaisto parka teritoriju privātiem īpašniekiem neapliecina pašvaldības mazspēju? J. Vilnītis: “Var teikt, ka tā ir mazspēja.

Es liku iztīrīt – tur saulesbrāļi bija uztaisījuši lielu miskasti, tur mētājās šprices, gumijas izstrādājumi un tamlīdzīgi. Bet nevaru likt katru dienu Komunālajai pārvaldei un policijai visu uzraudzīt.

Šis nav gadījums, kad kāds vēlas privatizēt ekskluzīvu teritoriju par lētu naudu. Saimnieki ir gatavi uzlikt žogu vaļņa augšgalā, un tad katrs rūpēsies par savu ieplaku, un pilsētnieks nebūs zaudētājs, jo tā ir cilvēkiem neredzamā daļa. Tā vieta var pat kļūt bīstama.”

L. Hikes ielas 6. nama īpašniekiem tiktu iznomāti 947 kvadrātmetri, par to būtu jāmaksā nomas maksa gadā 306,26 eiro (plus pievienotās vērtības nodoklis), turklāt arī nekustamā īpašuma nodoklis.

L. Hikes ielas 10. mājas īpašniekam tiktu iznomāti 697 kvadrātmetri, nomas maksa gadā – 267,75 eiro (plus PVN) un nekustamā īpašuma nodoklis.

L. Hikes ielai 8 ir divi īpašnieki. “UPTK” tiktu iznomāti 657 kvadrātmetri zemes ar nomas maksu 212,47 eiro gadā (plus PVN) un nekustamā īpašuma nodokli; bet “Siblat” iznomājamā daļa būtu 219 kvadrātmetri – nomas maksa gadā 70,82 eiro (plus PVN), un jāmaksā arī nekustamā īpašuma nodoklis.

Lēmuma projekti paredz, ka nomniekam nav atļauts iznomāto daļu apbūvēt, nav tiesības lūgt zemesgabala daļas atsavināšanu, vaļņa nogāze līdz gājēju takai jāuzkopj un jāpļauj. Iznomāto daļu atļauts norobežot ar metāla žoga sietu. Nomas līgumi būtu spēkā uz pieciem gadiem.

SIA “Siblat” gan pašlaik ir nodokļu parāds valstij, tas pārsniedz 3500 eiro, rāda Valsts ieņēmumu dienesta informācija (7. septembra dati).

Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Māris Egmanis atzīst, ka, slēdzot līgumus par zemes nomu, pašvaldībai līdz šim nav prakses prasīt, lai nomnieks ir visus nodokļus nomaksājis, bet teic, ka varbūt tas ir jāierosina?

J. Vilnītis atzīst, ka šo faktu nav zinājis, bet domā, ka droši vien uzņēmums parādu varētu būt spējīgs līdz domes sēdei nomaksāt.