Kviešu grauds. Tādas asociācijas daudziem radīja tēlnieka Māra Kandevica veidotais piemiņas akmens jauniešu pēckara pretošanās kustības “Kursa” dalībniekiem.

Uz grauda dzīvības dzīslas – 34 cīnītāju vārdi un uzvārdi. Arestēto, mocīto, iznīcināto un arī vēl dažu dzīvo.

Tā idejas autore un izveidošanas organizatore ir šās organizācijas dalībnieka Gunāra Rodoviča dzīvesbiedre, nacionālā partizāne Biruta Rodoviča. “Šis piemineklis ir mana sirdsapziņa, mana pārliecība par brīvu Latviju, un esmu lepna, ka varēju to izdarīt,” viņa teica vakar, kad bija nolikusi ziedus pieminekļa pakājē. “Tas bija vienas nakts sapnis. Iedomājos, ka puikām to vajag, ka viņi to ir pelnījuši.” Piemiņas akmens radīts par ziedojumiem. Lielākais sponsors bijis pensionārs Harijs Frīdmanis, daļēji Aizsardzības ministrija, atbalstījusi arī Liepājas dome.

Atklāšanas ceremonija izvērtās neparasti sirsnīga. Karogi, braša jaunsargu un zemessargu godasardze. Svinīguma noskaņu radīja Vitas Pētersones audzēkņi un folkloras kopas “Baļķi” dziedātāji. Klāt bija paši “Kursas” zēni, viņu piederīgie, “Daugavas vanagu”, nacionālo partizānu, nacionālo karavīru, virsnieku biedrības un citu organizāciju pārstāvji. Pieminekli iesvētīja kapelāns Viesturs Kalniņš. “Kursas” dalībnieku vārdā runāja Arnolds Šterns, organizācijas noieto ceļu atgādināja muzeja filiāles “Liepāja okupāciju režīmos” vadītāja Aina Burija, Pilsētas domes vārdā ziedus nolika Biruta Dreiže, runāja arī vairāku nacionālpatriotisko organizāciju pārstāvji. Visu doma bija viena – šai jaunajai piemiņas vietai jākļūst par atgādinājumu nākamajām paaudzēm par Liepājas jauniešu varonību un dzimtenes mīlestību, lai kursiešu veikums būtu dzīvs, viņu ticība Latvijai dīgtu kā grauds arvien jaunās un jaunās sirdīs.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds” 

Pieminekli atklāja Gunāra un Birutas Rodoviču meita Rūta Eglīte un kursieša Voldemāra Grasmaņa dēls Juris Grasmanis.