Līdz šim šāda sistēma nevienam netraucēja, tomēr šobrīd, kad ir iespēja saņemt fiksēto maksu par pirmajām patērētajām 100 kWh, iedzīvotāji ir apjukuši, jo viņu gadījumā tas attiecas tikai uz galveno skaitītāju, nevis uz katru mājsaimniecību atsevišķi.

”Kopumā jau mums ir 13 dzīvokļi, tomēr trīs no tiem nav apdzīvoti, tāpēc šajā gadījumā problēma skar desmit citas mājsaimniecības,” precizē mājas saimnieks Uldis Skamars.

Īpašnieks šobrīd gan ir viņa dēls Gints Skamars. ”Tajā laikā, kad es pārņēmu šo īpašumu, obligātā prasība bija, lai mājai būtu skaitītājs, kāds uzstādīts ārā pie mājas. 1999. gadā uzstādīt skaitītāju nemaz tik lēti nemaksāja, tad nu taisījām projektu un uzlikām vienu.

Nekādu problēmu nebija ne toreiz, ne tagad. Automātiski viss parādās, dzīvokļu īrnieki visu paši nolasa un norēķinās.”

Skaidrojot to, kā tad iedzīvotāji zina, cik elektrības kurš patērējis konkrētajā mēnesī, U. Skamars mūs aicina ienākt kāpņu telpā. ”Redziet, te iekšpusē palika visi vecie skaitītāji. Katrā stāvā dzīvokļiem saglabājušies atsevišķi skaitītāji,” U. Skamars mums norāda uz virkni mērierīču.

”Te katrs pats nāk, seko līdzi. Es piefiksēju kopējo skaitītāju, nomaksāju rēķinu un iekasēju no īrniekiem, vadoties pēc viņu rādītājiem. Lai saņemtu atbalstu, ko šobrīd piedāvā, vecie skaitītāji nevienam neinteresē, svarīgs ir tikai tas galvenais, kas uz ielas atrodas. Tie, kas ir telpās, ir manā pārziņā un kalpo iedzīvotāju interesēs.”

U. Skamars gan cer, ka viss beigsies labi, jo jautājuma risināšanai ķēries klāt, kā nu prot. Pašam ar datoru nav tās labākās attiecības, tāpēc palīdzību interneta vietnēs lūdzis bibliotēkā, māsīcai.

Viņš izteic nožēlu, ka Rīgas ielā vairs neesot ”Latvenergo” ofiss, kur agrāk varēja ieiet un visus jautājumus mierīgi izrunāt. ”Vēl ir nianse, kad taisīju projektu mājai un slēdzu līgumu, tur, kur jāmin objekta nosaukums, man bija ierakstīts ”dzīvojamā māja”, bet, kad īpašumu pārrakstīju uz dēlu, līgumā ierakstīts ”dzīvoklis”.

Cerams, tas nebūs liels šķērslis. Nezinu, vai viņi varēs mums sarēķināt tā, kā lūdzu.

Māsīca tur elektroniski atzīmēja, ko nu vajag, lai pieteiktu mūsu īrniekus uz atvieglojumiem, es vēl ierakstītu vēstuli pastā nosūtīju, bet tā laikam ”Latvenergo” tikai šonedēļ nonāks. Cerams, ka viss izdosies,” nobažījies ir U. Skamars, tomēr cerību nezaudē.

”Negribas jau arī neko drastiski šobrīd mainīt un lieki tērēties, varbūt paies šie pieci ziemas mēneši un viss atkal nostāsies savās vietās kā iepriekš. Domāju, mēs tādi neesam vienīgie, kaut kāds risinājums būtu jārod.”

Pieteikums ik mēnesi

No 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim visām mājsaimniecībām elektroenerģijai pirmajām 100 kWh ik mēnesi solīts piemērot fiksēto maksu 160 EUR/MWh jeb 0,160 EUR/kWh (bez PVN).

Noteikts, ka par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh mājsaimniecībām būs jāmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Savukārt, ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas cena atbilstoši esošajam līgumam ir mazāka par 0,160 EUR/kWh, lietotājam šis atbalsta pasākums netiks piemērots.

Tā kā attiecīgajā periodā šo atlaidi piemēros automātiski visiem klientiem, Jelgavas ielas nama iedzīvotāji vēlas noskaidrot, kā šajā situācijā būtu jārīkojas viņiem?

Laikrakstam sazinoties ar AS ”Latvenergo”, noskaidrojam, ka elektrības tirdzniecības uzņēmums ”Elektrum” jau ir saņēmis šāda veida pieteikumus, kuros saskaņā ar normatīvo regulējumu daudzdzīvokļu objektos, kur elektroenerģiju lieto mājsaimniecības, arī ir iespējams saņemt atbalstu, neatkarīgi no tā, vai līgums slēgts ar juridisku vai fizisku personu.

”Šajā gadījumā līguma turētājam katru mēnesi līdz nākamā mēneša 5. datumam jānosūta ”Elektrum” pieteikums e-pastā. Pieteikuma paraugu var atrast ”Elektrum” portālā elektrum.lv sadaļā ”Valsts atbalsts elektroenerģijas un dabasgāzes lietotājiem apkures sezonā”,” paskaidro AS ”Latvenergo” preses sekretāre Ivita Bidere.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.