“Aizbraucām baudīt dabu, bet tur tik daudz cilvēku!” Vilšanos un neziņu, kurp doties pastaigāties, lai nesaskartos ar pūļiem, piedzīvo daudzi. Tieši ļaužu drūzmas dēļ populāri dabas objekti apmeklētājiem vēl slēgti. Tomēr tepat Liepājas pusē, mazāk kā stundas brauciena attālumā, ir savdabīgi dabas brīnumi, kurus apskatīt, uzzināt kaut ko jaunu un piedevām ļaut bērniem izskraidīties.

Cīravas mežaparku zina daudzi, taču šai pagastā atrodas arī Cīravas akmens krāvums, par kura izcelsmi, kā mēdz teikt, zinātnieki strīdas. Apaļi, četrstūra un pusmēness veida akmeņu krāvumi mežā ir mērķtiecīgi izvietoti. Par šī objekta izcelsmi ir divas versijas. Pirmā saistīta ar to, ka šeit atrodas tā sauktā velna laiva – mazie Pokaiņi. Pēc dažu zinātnieku atzinuma, tā ir viena no spēcīgākajām enerģētiskajām vietām Latvijā. Iespējams, ka senie zintnieki te cēluši sev baznīcu.

Citi zinātnieki uzskata, ka akmens krāvums ir veidojies lauksaimnieciskās darbības rezultātā, kad mūsu senči iekopuši savus laukus un no tiem nolasījuši akmeņus, tos pabīdot gar lauka malām.

Akmeņu krāvums stiepjas apmēram 2 km garumā un to teritorijā apskatāmi arī trīs bedrīšakmeņi. Takā vietām ir laipas, taču vēlams uzaut ūdensnecaurlaidīgus apavus.

Vismaz četras jaunas pašbildes var iegūt, dodoties izbraukumā uz Ziemupi, Saraiķiem un Kapsēdi. Grants ceļš no Karostas uz Ziemupi ir ļoti labā stāvoklī. Uzmundriniet sevi ar kafiju Ziemupes “Kultūrbodē” un brauciet vēl nepilnus 2 km uz Akmeņraga pusi. Pie norādes “Aužuļu dižliepa” būs grūti nepamanīt milzīgo koku. Pat visvecākie ziemupnieki to atceroties tieši tik vecu un lielu. Aužuļu dižliepa ir trešā resnākā (apkārtmērs 7,28 m) liepa Latvijā. Tā gan ļoti cietusi 2005. gada janvāra vētrā. Interesanti, ka pie elku liepas cilvēki joprojām noliek ziedojumus un zaros iesien lentītes. Pieskarieties kokam un iztēlojieties, ka tas šeit bija jau tad, kad nekā cita īsti nebija.

Atceļā Saraiķos krustojumā brauciet Medzes virzienā. Arī Māsku ozolam garām nepaskriesiet. Dižkoka stumbra apkārtmērs – 5,49 m, augstums – 22 m. Pielieciet roku ozola stumbram. Ir citāds nekā liepa?

Kad rokas sasildītas pie kokiem, pārmaiņas pēc dodamies pie akmeņiem. No Saraiķiem Medzē griežam laukā uz Liepājas šosejas. Pie pagrieziena uz “Ievlejām” pašā ceļa malā noguldīts Odziņu bedrīšakmens. Tas ir Latvijas mēroga dižakmens, kā arī arheoloģiski nozīmīgs bedrīšakmens. Tilpums – 16 kubikmetri, svars – 43 tonnas.

Nekļūdījos, rakstot – noguldīts. Tā kā tā atrašanās vietā Kalnmaļu (Mātras) pilskalna un senpilsētas tuvumā akmens piedzīvoja necieņu –  lauksaimnieciskas darbības dēļ tika aprakts, Grobiņas novada pašvaldība 2013. gadā to izraka un novietoja uz sev piederoša zemes gabala. Arī iepriekš dižakmens cietis no urbšanas, plēšanas un varbūt pat spridzināts. Pāri visam akmenim iekalta rieva, kurā ieurbti 15 urbumi. Dienvidrietumu pusē iekalts arī gada skaitlis 1960.

Tālāk uz Liepājas pusi, Kapsēdē, labajā pusē būs norāde uz Kapsēdes dižakmeni.

Tas ir 4,3 metrus augsts – viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, un tā lielākās daļas apkārtmērs ir 16,5 metri, sver aptuveni 160 tonnas. Milzu laukakmens sašķelts trīs daļās, no kurām mazākās var kalpot kā pakāpiens, lai nonāktu uz lielākās oranži brūnā akmens daļas. 20. gadsimta sākumā tas izmantots šķembu ražošanā.

Šim akmenim ir fiksēta vismaz samērā nesena vēsture. Rakstītos avotos tas minēts 1861. gadā un 1957. gadā noteikts kā aizsargājams ģeoloģiskais objekts. Par Pirmā pasaules kara norisi liecina tajā iekalts uzraksts “Weltkrieg 1914–1916”.

Kādreizējā Baltijas Ledus ezera teritorijā milzeni pirms aptuveni 10 tūkstošiem gadu nogādājusi ledāju kustība. Ja šī versija garlaiko, tad teikas vēsta, ka pats Velns šo akmeni esot nozadzis no Pērkona pils, taču neesot bijis pietiekami veikls, lai ar savu laupījumu laikus nozustu, tādēļ Pērkons panācis zagli un sašķēlis akmeni trīs daļās.

Ceļojumu var pabeigt ar pikniku atpūtas vietās pie Plienkalnu ūdenskrātuves.

Noderīgi

Ieteikumi atpūtai dabā

• Gan dižkoki, gan akmeņi vairāk izceļas agrā pavasarī, kad tos nenomāc zaļums. Arī piekļūt vieglāk, kamēr zāle un krūmi nav saauguši.
• Ieklausieties putnu dziesmās un kukaiņu sanoņā.
• Pavērojiet apkārtni, varbūt izdodas pamanīt meža dzīvniekus vai vismaz to pēdas.
• Suņus turiet pavadā, lai nebiedē citas dzīvās radības.
• Ievērojiet principu “Ko atnesi, to aiznes”! Gružu konteineri dabas objektos nav vēlami, jo rada apsaimniekošanas izmaksas, kā arī vējš un dzīvnieki piedrazo apkārtni. Atstāts iepakojums var izraisīt sīku radību bojāeju.
• Braucot pa grants ceļiem, piebremzējiet māju tuvumā, lai vietējiem cilvēkiem nav jārij putekļi.