Liepājā pēc Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka Gunāra Ansiņa aicinājuma viesojās Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica. Viņa iepazinās ar šejienes darba tirgus situāciju, lai zinātu, kāda palīdzība pilsētai nepieciešama, lai bezdarbniekus iesaistītu pagaidu sabiedriskajos darbos un palielinātu darba iespējas skolēniem vasarā. Baiba Paševica iepazinās arī ar pilsētu, tām darbavietām, kur strādā bezdarbnieki, kā arī Liepājas filiāles veikumu, iesaistot bezdarbniekus pastāvīgā darbā.

Tiekoties ar Liepājas žurnālistiem, Baiba Paševica atzina, ka ir gandarīta, ka pilsētā vēlas nodarbināt cilvēkus pagaidu sabiedriskajos darbos, ka Pilsētas dome meklē iespējas, lai bezdarbniekiem atvieglotu dzīvi, līdz tiek atrasts pastāvīgs darbs. Viņa arī uzslavēja Pilsētas domi par to, ka, ņemot vērā jauno pilsētnieku lielo vēlmi strādāt, ir atrastaa iespēja jūlijā piedāvāt vēl 144 darba vietas 13–14 gadu vecajiem jauniešiem, kuru samaksai atvēlēti 13 tūkstoši latu. Tādējādi šovasar ar pašvaldības atbalstu viņiem sagādātas 200 darba vietas. Tiesa, tas visus strādāt gribošos skolasbērnus neapmierina, pēc garo rindu izstāvēšanas pie Nodarbinātības aģentūras Liepājas filiāles sarūgtināti un apbēdināti palikuši gan daudzi jaunieši, kas gribējuši vasarā tikt pie savas naudiņas, gan viņu vecāki.

Baiba Paševica uzsvēra, ka vasaras darba vietu skaits jauniešiem pilsētā ir atkarīgs no mūsu pašu uzņēmēju ieinteresētības. Jo vairāk uzņēmēju tās piedāvās, jo vairāk skolēnu varēs vasarā strādāt. Nodarbinātības valsts aģentūra ir gatava finansēt pusi no darba algas. Ierobežojumu šajā ziņā neesot. Acīmredzot jādomā, kam pilsētā bez Nodarbinātības aģentūras cilvēkiem, kas jau to dara, vēl būtu jāstrādā ar darba devējiem, lai viņus pārliecinātu pieņemt darbā skolēnus. kaut vai tāpēc, ka darbā aizņemtiem jauniešiem atliek mazāk laika blēņām un netīšiem likumpārkāpumiem.

Baiba Paševica arī norādīja, ka aģentūra labprāt finansiāli atbalstītu medicīnas māsu kursus, lai cilvēkiem pašiem par tiem nebūtu jāmaksā. Nauda šim nolūkam atrastos, cik vien vajadzīgs. Tikai nepieciešams, lai attiecīgais darba devējs – medicīnas iestāde iesniegtu pieprasījumu aģentūrai. Šādi iespējams zināšanas atjaunot arī bijušajām medicīnas māsām, kuras dažādu iemeslu dēļ sākušas strādāt citās specialitātēs – par pārdevējām, šuvējām utt., bet labprāt atgrieztos darbā savā specialitātē. Ārstniecības iestādei, kurā medicīnas māsu trūkst, šāda sadarbība būtu ļoti noderīga.

Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieki arī vēlētos, lai par brīvajām darba vietām uzņēmēji biežāk ziņotu viņiem, nevis liktu sludinājumus laikrakstos. Aģentūras mājaslapā jebkurš uzņēmējs ziņas par vakancēm var ievietot bez maksas. Tas ne tikai palīdzētu bezdarbniekiem ātrā atrast darbu, bet arī uzņēmējam ātrāk atrast darbinieku. Turklāt – strādāt gribošu. Baiba Paševica sacīja, ka par bezdarbniekiem pieteikties lielākoties nāk cilvēki, kuri vēlas atrast darbu, ne tikai saņemt pabalstu. Ilgstošie bezdarbnieki ir gandrīz vai ar varu uz filiālēm jāvelk. Ja pusgadu iepriekš zinātu, ka kādā uzņēmumā vajadzīgi konkrēti darbinieki, aģentūra varētu palīdzēt viņus sagatavot.

Pašlaik uzņēmējiem ir pienākums Nodarbinātības valsts aģentūru informēt par gadījumiem, kad samazina darba vietas un cilvēkus atlaiž no darba, bet ne par brīvajām darba vietām. Bet jel kādā veidā ietekmēt uzņēmumus, kas gatavojas atlaist strādniekus, nav Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieku spēkos. Visu nosaka konkrētā biznesa intereses. Aģentūrai nav arī tiesības rosināt likumus, kas ar nodokļu sviru palīdzību mudinātu uzņēmējus nodarbināt strādniekus. Baiba Paševica atzina, ka aģentūras darbinieki ir tikai sociālo seku ātrie likvidētāji, kā ātrā palīdzība cilvēkiem, kas kļuvuši par bezdarbniekiem. 

Patlaban ir zināms, ka darbinieku trūkst zivju pārstrādes uzņēmumos, ka ir vajadzīgi viesmīļi, bārmeņi, pavāri. Bet praktiski nav kvalificētu darbinieku, ko piedāvāt uzņēmumiem. Cilvēkiem, kuri grib strādāt, atrast labu darbu ar labu atalgojumu, ir jāgrib arī mācīties, lai darbu varētu kvalitatīvi veikt. Un mācīties visa mūža garumā. Bet, kā sarunā sacīja aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane, mūsu cilvēki pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas to nav pieraduši darīt. Bet, ja ir vēlēšanās mācīties, aģentūra ir gatava cilvēkus atbalstīt.

Baiba Paševiča uzskata, ka nav pamata satraukumam par to, ka no 420 līdz 35 latiem gadā samazināta valsts nodeva par darba atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu viena ārzemnieka nodarbināšanai Latvijā. Šāds solis esot bijis vajadzīgs, lai samērotu šās izmaksas, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Bezdarba līmeni tas ļoti būtiski neietekmēšot. Tie, kuri vēlas strādāt, 3–4 mēnešu laikā darbu var atrast. Arī Īrijā strādājošajiem Latvijas cilvēkiem, kuri vēlētos atgriezties mājās, tas potenciālās darba vietas neatņemšot, jo viņi Latvijā lielākoties atgriezīšoties tikai pēc tam, kad ekonomiskā situācija Latvijā mainīsies.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Baiba Paševica uzskata, ka Nodarbinātības valsts aģentūra var palīdzēt gan bezdarbniekiem, gan uzņēmējiem.