Kā rāda statistikas dati, no 100 izsaukumiem, ko saņem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, 25 ir tā saucamie sekundārie – tādi, kuru gadījumā nav nepieciešama neatliekama palīdzība, bet gan konsultācija pie ģimenes ārsta. Tie ir maksas izsaukumi un ar 1.novembri par tiem agrāko 3 latu vietā ir jāmaksā 6 lati. Krietni dārgāk ir jāmaksā arī par tā saucamajiem bezrezultāta izsaukumiem. Tādos gadījumos jokdarim var nākties rēķināties pat ar 30 vai 40 latiem.

Sarunā ar Liepājas Reģionālās slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta virsārstu Uldi Balodi un Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas vadītāju Ingrīdu Jakovicku mēģinājām atrast ceļus, kā šādus izsaukumus samazināt, lai ātrās palīdzības mediķi varētu sniegt tikai neatliekamo palīdzību.

Vajag silto špricīti

“Ceturtdienas vakarā man paaugstinājās temperatūra, iedzēru zāles un nākamajā dienā gāju uz darbu. Sevišķi labi nejutos, tāpēc priekšniekam atprasījos un gāju mājās gulēt cerībā, ka brīvdienās izārstēšos. Tomēr sestdienas vakarā saucu palīgā ātro palīdzību, jo temperatūra tā arī nekritās, turējās pāri par 38 grādiem, bet pirmdien man jābūt darbā,” stāsta kāda liepājniece, kas īsti nesaprot, kāpēc par šo izsaukumu viņai prasīja samaksu. Viņa gan piekrīt, ka varēja piektdien aiziet pie ģimenes ārstes, taču domāja, ka brīvdienās paliks labāk.

Ātrās palīdzības mediķi ierodas pie sievietes, kas dispečeram stāstījusi, ka viņai esot sirds aritmija, reibstot galva un esot citi simptomi. “Aizbraucot uz vietas, aritmiju nekonstatējām, taču sievietei bija nedaudz paaugstināts asinsspiediens,” šo gadījumu atcerējās I.Jakovicka. “Turklāt sieviete stāstīja, ka tā viņai notiekot bieži. Jautāta, ko par to saka viņas ģimenes ārsts, vai nav izrakstītas zāles, lai ārstētos, sieviete atbildēja, ka pie ģimenes ārsta neejot. Kā tad ārstējas? Kad paliekot slikti, saucu ātros – viņa atbildēja.” Arī šis noformēts kā sekundārais izsaukums, par kuru jāmaksā. Ja sievietei mediķi būtu konstatējuši nosauktās sūdzības, tas patiešām būtu neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukums, pacientei nebūtu par to jāmaksā, bet viņu nogādātu slimnīcā.

I.Jakovicka skaidro, ka ir ne mazums tādu cilvēku, kas ģimenes ārstu neapmeklē, bet ikreiz, kad paliek slikti, sauc ātro palīdzību. Lai šo situāciju risinātu, viņa pati regulāri sazinās ar ģimenes ārstiem un informē, ka viņu pacienti ir regulāri neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķu klienti.

U.Balodis stāsta par gadījumiem, ka bieži vien, aizbraucot pie pacienta, viņam pat zāles nav vajadzīgas – pietiek, ja mediķi izmēra asinsspiedienu, kas varbūt arī ir mazliet paaugstināts, izjautā, kas noticis, cilvēks izstāsta, ka naktī no kaut kādiem trokšņiem iztrūcies, izbijies, sākusi dauzīties sirds un palicis bail. Tad arī saucis ātros. Tālāk sarunā atklājas, ka cilvēks dzīvo viens, tuvinieku nav, vientulība nomāc un tur arī rodas raizes, kas neļauj gulēt. “Ielaidiet man to silto špricīti!” nereti saka vecāki cilvēki. Ārsts skaidro, ka tas ir medikaments, kas dod siltuma sajūtu, palīdz atgūt mieru un aizmigt.

I.Jakovicka saka: tās ir pietiekami nopietnas problēmas, taču neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi nevar uzņemties to risināšanu. “Mēs, protams, varam doties šajos izsaukumos, bet kādam par tiem ir jāmaksā,” viņa piebilda. Bet U.Balodis neslēpa, ka šādos gadījumos pietiktu, ja vecajam cilvēkam līdzās būtu kāds tuvinieks, kas ar viņu parunātos, uzvārītu tēju vai uzsildītu glāzi piena. Vai vismaz būtu kāds, kam tādā brīdī piezvanīt un parunāties.

Jociņi maksās ļoti dārgi

Ātrās palīdzības dispečers saņēma izsaukumu, kas rādīja, ka noticis nelaimes gadījums. Mediķi ar ieslēgtām bākugunīm nekavējoties devās ceļā. Viņus jau pie nama ārdurvīm sagaidīja bariņš jauniešu, kas pavēstīja, ka palīdzība nevienam neesot nepieciešama – viņi tikai gribējuši pārliecināties, cik ilgā laikā mediķi ieradīsies. Gods un slava – dakterīši pārbaudi izturējuši un bijuši klāt pavisam īsā laikā!

“Šī gadījuma izmeklēšanu mēs atstājām policijas ziņā,” stāsta I.Jakovicka. Pēc jaunajiem tarifiem par šādiem jociņiem pienāksies maksāt varen bargi: ja palīgā ierodas feldšeru brigāde, vajadzēs šķirties no 30 latiem, ja ārstu – pat no 40. Tāda ir pilna samaksa par neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem. Kā rāda statistika, pēdējā gada laikā uz 100 izsaukumiem vidēji 7 ir tā saucamie bezrezultāta izsaukumi. I.Jakovicka skaidro, ka par bezrezultāta izsaukumiem uzskatāmi jau minētie viltus izsaukumi, nepamatotie izsaukumi, kad palīdzība nav vajadzīga vai kad cilvēks noraida palīdzību. Par tiem tad arī iekasēs pilnu samaksu. Par bezrezultāta uzskatāmi arī izsaukumi, kad nosaukta nepareiza adrese un mediķi slimnieku neatrod vai neatrod tāpēc, ka izsaukuma adrese minēta kādā ielā, kur it kā guļot cilvēks, taču tā tur vairs nav. Ir arī gadījumi, kad vienīgā vaina ir alkohola reibums.

Mediķi atceras kādu pavisam kuriozu viltus izsaukumu, kas gan noticis kolēģiem citā rajonā. Tur sieva, kas strādāja nakts maiņā, sajutusi bailes, vai tikai vīrs pa to laiku mājās nedraiskojas ar mīļāko. Lai abus iztraucētu, viņa vīram izsaukusi ātro palīdzību.

Pie darba ķersies parādu piedzinēji

Kā rāda līdzšinēja pieredze, kopš 1.novembra – laika, kad palielināja maksu par medicīnisko palīdzību, kas nav neatliekamā palīdzība, vismaz sekundāro izsaukumu skaits nav būtiski samazinājies un cilvēkiem, kas saukuši palīgā ātrās palīdzības mediķus, nav arī būtisku iebildumu, ka šī maksa paaugstināta. Taču, ja līdz šim bija ne mazums cilvēku, kas, izdzirdot, ka par saņemto pakalpojumu ir jāmaksā, ar savu parakstu apliecināja, ka atsakās to darīt, tad turpmāk samaksas kārtību risinās citādāk.

Jau rakstījām, ka Liepājas Reģionālā slimnīca, lai iekasētu parādus par sniegtajiem pakalpojumiem, ir noslēgusi sadarbības līgumu ar firmu “Lindorff Oy”, kas nodarbojas arī ar parādu piedziņu. Turpmāk arī tie cilvēki, kam neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi būs snieguši maksas pakalpojumus un kas par tiem nebūs samaksājuši divu nedēļu laikā, saņems parādu piedziņas kvīti no šīs firmas. Tādējādi vajadzēs samaksāt ne tikai parādu slimnīcai, bet arī noteiktu summu par parādu piedziņas pakalpojumu.

Palīdzēs arī dežūrārsts

Lai atslogotu ātrās palīdzības mediķus no sekundāriem izsaukumiem, jau pirms vairākiem gadiem Liepājā ieviesa dežūrārsta dienestu, kura mājvieta ir Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centrā. Tur darba dienu vakaros no pulksten 18 (kad darbu beiguši ģimenes ārsti) līdz pulksten 20 pieņem dežūrārsts. Sestdienās, svētdienās un svētku dienās šis speciālists ir pieejams no pulksten 9 līdz 12, kā arī ārsts dodas mājās vizītēs.

Dežūrārsta pienākumus pašlaik pilda trīs ārsti: Mārcis Kristons, Ingrīda Šeidlere un Nataļja Službina. Vajadzības gadījumā dežūrārsts ir arī sazvanāms pa tālruni 29284423. Tāpat kā pie ģimenes ārsta, vizīte pie dežūrārsta pieaugušajiem maksā tikai 50 santīmu, bet bērniem ir bez maksas, bet, ja ārsts dosies pie slimnieka mājās, par to vajadzēs maksāt 5–10 latus atkarībā no tā, cik tālu pie slimnieka jābrauc.

Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centra vadītāja Anita Liepa skaidroja, ka jau trešo gadu pilsētā pieņem dežūrārsts un, kā rāda pieredze, pieņemto pacientu skaits šajos gados ir trīskāršojies. Lielākoties pie dežūrārsta palīdzību meklē bērniem, kuriem vakarā paaugstinās temperatūra, kā arī cilvēki, kas strādā vēlu vakaros, ir saslimuši un vajadzīga slimības lapa. Un, protams, tie, kurus slimība piemeklējusi brīvdienās. Jāatgādina, ka dežūrārsts gan izmeklē slimnieku, gan izraksta recepti, gan arī izsniedz slimības lapu, kamēr ātrās palīdzības mediķi neraksta ne recepti, ne arī slimības lapu – viņi izmeklē slimnieku un vajadzības gadījumā var iedot uz vietas tableti vai iešļircināt zāles.

Laikā, kad nav pieejams ģimenes ārsts, kā arī nakts stundās sekundāro palīdzību par maksu var saņemt Liepājas Reģionālās slimnīcas Uzņemšanas nodaļā. Tur par šo pakalpojumu jāmaksā 8 lati. Taču, uzsver I.Jakovicka, visupirms cilvēkiem ir jādodas pie sava ģimenes ārsta, nevis ar paaugstinātu temperatūru vai citām sūdzībām jāgaida brīvdienas. Taču ne mazums pacientu, ierodoties ātrās palīdzības mediķiem, stāstot, ka ģimenes ārsts akūto pacientu nav pieņēmis. “Ja cilvēki varēs slimības gadījumā tikt pie sava ģimenes ārsta, tad arī mums samazināsies šo izsaukumu skaits,” viņa sacīja.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi dodas pie pacienta. Kaut nu izsaukums nebūtu viens no jociņiem.