Šodien,
1.maijā, aprit desmit gadi kopš Latvija kļuvusi par pilntiesīgu
dalībvalsti vienā no pasaules ietekmīgākajām un nozīmīgākajām
organizācijām – Eiropas Savienībā. Šai gadadienai par godu
deviņās lielākajās Latvijas pilsētās tiek organizētas
publiskas diskusijas. Arī Liepājā vakar Centrālās zinātniskās
bibliotēkas filiālbibliotēkā “Vecliepājas Rūķis” notika
diskusija ”10 gadi – pārmaiņas un ieguvumi no dalības Eiropas
Savienībā”.

Diskusijā
piedalījās un savu viedokli izteica Latvijas valsts institūciju un
pašvaldības pārstāvji, kā arī sabiedrisko organizāciju
pārstāvji. Diskusijas mērķis bija izvērtēt kā mainījusies
mūsu dzīve – kādas pārmaiņas notikušas sabiedrībā,
ekonomikā un, kādi ir galvenie ieguvumi un kļūdas pēc
pievienošanās ES. Tāpat, balstoties uz līdzšinējo pieredzi,
diskusijas dalībnieki centās izvirzīt galvenos mērķus un
uzdevumus nākamajiem gadiem.

Atskatoties
uz desmit gadiem Eiropas Savienībā, diskusijas dalībnieki minēja
gan pozitīvās lietas, kas ar mums šajā periodā notikušas, gan
iezīmējās arī negatīvie aspekti. Kā galvenos ieguvumus eksperti
un paši liepājnieki minēja sakārtoto infrastruktūru –
saremontētās ielas, izveidotos veloceliņus, apgaismojuma sistēmas
izveidi, renovētās izglītības iestādes, atbalstu izglītībai un
iespēju arī šeit Liepājā uzņemt gana daudz studentu no citām
valstīm. Tāpat diskusijas dalībnieki minēja lielās iespējas,
kas šobrīd pieejamas Liepājas un Latvijas jauniešiem dodoties
studēt vai iegūt pieredzi kādā no ES dalībvalstīm. Liepājnieki
pozitīvi vērtē arī to, ka mums šo desmit gadu laikā ir izdevies
saglabāt savu identitāti un nepazaudēt kultūras vērtības un
tradīcijas.

Lai
gan diskusijā vairāk izskanēja tieši pozitīvās lietas, kas
iedzīvotājiem saistās ar ES, tika runāts arī par negatīvajām
lietām. Kā vienu no galvenajām problēmām diskusijas dalībnieki
nosauca Latvijas un arī Liepājas iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts. Tāpat
par problēmu atzīta Liepājas iedzīvotāju zemā maksātspēja,
kas uzņēmējiem savu mērķauditoriju un klientus liek meklēt
citur. Liepājnieki arī minēja faktu, ka salīdzinājumā ar citām
ES dalībvalstīm, pie mums ļoti daudzu profesiju pārstāvji netiek
pienācīgi novērtēti un saņemtais atalgojums nav konkurētspējīgs.
Protams, arī zaudētā rūpniecība – cukurfabrika, Linoleja
fabrika, “Liepājas metalurgs” un citas
slēgtās ražotnes, liepājniekos raisa negatīvas pārdomas.

Diskusijā
par šiem un citiem jautājumiem savus viedokļus pauda Liepājas
pilsētas Domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols,
Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes projektu vadītāja Ilze
Cēbere, Liepājas Universitātes rektora vietnieks attīstības
jautājumos Dzintars Tomsons, Jauniešu mājas projektu vadītāja
Inga Šablo, kā arī Liepājas Universitātes studente Liene Štāle.

Liepājas
pilsētas Domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols
pēc diskusijas portālam atzina, ka, viņaprāt, šādai diskusijai
bija īstais laiks, jo tā ir iespēja kritiski paskatīties uz paveikto, izvērtēt to un saprast tās lietas, kas ir pozitīvas,
kā arī saprast to, kādas kļūdas pieļautas, lai turpmāk tās varētu
novērst.

“Protams,
ka kļūdas ir daudz, piemēram, runājot par ES struktūrfondu
apguvi noteikti ir kļūdas no kurām mēs varam mācīties, lai tās
nepieļautu nākamo projektu ieviešanā. Diskusijā jau tika minēta
latviešu centība un tas, ka mēs ļoti cītīgi izpildām visas
regulas un prasības, kas droši vien ir ļoti labi un pareizi, bet
jāsaprot vai mēs ar savu centību brīžiem nenodarām sev pāri,”
sacīja. M. Ābols.

Attīstības
pārvaldes vadītājs arī atzina, ka saredz daudz vairāk ieguvumus
nekā zaudējumus no dalības Eiropas Savienībā. “Gan pilsēta,
gan valsts ieguvusi daudz vairāk nekā zaudējusi, kaut vai ņemot
vērā visas iespējas, ko gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām
sniedz ES struktūrfondu apguve, jo valstij un katrai pašvaldībai
attīstības budžets ir tāds, kāds ir. Ja mums ir iespēja
piesaistīt ārēju finansējumu un izdarīt labas lietas, es domāju,
ka tas ir jāizmanto,” savu viedokli pauda M. Ābols.

Tāpat
uz
publisko diskusiju bija
aicināts ikviens interesents, lai ar klātesošajiem dalītos savās
atziņās un nākotnes redzējumā.
Kā
novēroja portāls, arī sanākušie liepājnieki labprāt
iesaistījās diskusijā un pauda savu viedokli.

“Tas
noteikti ir labi, ka cilvēki atskatās uz pagātni. Kā jau
diskusijā izskanēja – ne tikai jāatskatās uz pagātni, bet arī
jāsaprot labās un sliktās puses. Ja ir bijušas kādas kļūdas,
tad no tām mācīties un turpmāk strādāt arvien mērķtiecīgāk
un labāk,” pēc diskusijas sacīja tās dalībniece Ieva
Leismane. Viņasprāt Eiropas Savienība nozīmē atvērtību, ne
tikai robežu ziņā, bet plašākā nozīmē – uzņēmējiem
atvēries plašāks tirgus, gan jauniešiem, gan pieaugušajiem
izglītības un pieredzes apmaiņas iespējas, kā arī daudzas citas
lietas.