Kopš šī gada aprīlī stājās spēkā likums “Par policiju”, Liepājas Pašvaldības policijā pagaidu turēšanas telpās svilpo vējš un kritušos pļēgurus likumsargiem nākas nogādāt mājās, Nakts Patversmē vai sliktākā gadījumā Liepājas Reģionālajā slimnīcā. Pašvaldība meklē risinājumus atskurbtuves izveidei un viens no soļiem jau ir sperts – atrastas piemērotas telpas, taču aktuāls palicis jautājums par pakalpojuma sniedzēju un nepieciešamo finansējumu.

Pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā, kas liedz reibumā un bezpalīdzīgā stāvoklī esošās personas nogādāt Pašvaldības policijas pagaidu turēšanas telpās, Liepājas mērs Jānis Vilnītis Iekšlietu ministrijai nosūtīja vēstuli ar lūgumu skaidrot, kā pēc jaunajiem noteikumiem dzīvosim tālāk, uzsverot, ka pašvaldībai neesot finanšu līdzekļi atskurbtuves izveidei, kas atbilstu visām higiēnas prasībām, jo īpaši tām, kas seimā vēl nav pieņemtas, bet paredz, piemēram, nodalītas guļvietas un dušas vīriešiem un sievietēm, kā arī pat mediķiem atsevišķi jābūt gan vīriešiem, gan sievietēm. “Īstu skaidrojumu no Iekšlietu ministrijas saņēmuši neesam, taču ir piedāvātas telpas, kurās atskurbtuve varētu tapt – Zemnieku ielā Valsts robežsardzes ēkā. Tur ir izbūvēts bēgļu centrs, kurš netiek lietots, un tas ir salīdzinoši viegli pielāgojams atskurbtuves vajadzībām. Vieta ir apsekota un secināts, ka iekārtošanai mūsu vajadzībām lieli finansiāli ieguldījumi nav nepieciešami. Tāpat arī telpu noma gadā ir simboliska – 3500 eiro gadā,” pastāsta J.Vilnītis, uzsverot, ka būtiskākā problēma esot uzturēšanas izmaksas, kas gadā ir vismaz 150 000 eiro un tos būtu jāatrod pašvaldības budžetā.

Liepājas mērs tuvākajā laikā plāno tikties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējas viņiem piedāvāt šī pakalpojuma sniegšanu mūsu pilsētā. “Vairākas citās Latvijas pilsētās, piemēram, Rīgā un Talsos “Latvijas Sarkanais Krusts” sniedz šo pakalpojumu. Arī mēs vēlamies panākt līdzīgu sadarbību. Svarīgi atskurbtuves jautājumu atrisināt līdz gada beigām, lai jau nākamā gada budžetā būtu iespējams ieplānot nepieciešamo finansējumu,” teica J.Vilnītis.

Iepriekšējos gados par katru personu, kura pārlaida nakti Pašvaldības policijas pagaidu turēšanas telpās, valsts no “Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem” piešķīra 15 eiro (2018.gadā tie kopā bija 132 177 eiro), taču, kā atzina J.Vilnītis, turpmāk arī pēc atskurbtuves izveides no valsts pašvaldība nekādu finansējumu, visdrīzāk, nesaņems. “Manuprāt, arī valsts budžetā būtu jāatrod nauda pašvaldību atbalstam, taču valdībā joprojām starp Labklājības un Veselības ministrijām notiek rīvēšanās, kurai par šo jautājumu būtu jāuzņemas atbildība,” sacīja J.Vilnītis.

“Pašvaldības policija reibumā kritušos cilvēkus primāri cenšas nogādāt mājās un tikai retos gadījumos viņi nonāk Liepājas Reģionālajā slimnīcā. Neviens uz ielas nav palicis. Nedomāju, ka šajā sakarā policijai ziemas laikā būs vairāk darba un slimnīcā pilnākas telpas, taču jebkurā gadījumā šī ir problēma, kas jārisina,” atzina Liepājas mērs.