Ik pa laikam policija medijiem ziņo, ka notikusi zādzība no
kāda mājokļa. Visbiežāk apzagti neuzmanīgi namīpašnieki – kādam durvis bijušas
neaizslēgtas, bet kāds uzņēmis ciemos mazpazīstamas personas. Taču reģistrētas
tiek arī ielaušanās un ielaušanās mēģinājumi. Kā šādos gadījumos rīkoties
cietušajiem, portāls jautāja speciālistiem.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas
iecirkņa priekšnieks Gints Ešenvalds portālam pastāstīja, ka pēdējā laikā zādzības
no dzīvokļiem notiek retāk: ”Policija aizturēja likumpārkāpēju grupu, kas
nodarbojās ar zādzībām no dzīvokļiem. Bija apzagti vairāki dzīvokļi, visi
likumpārkāpumi tika atklāti. Šobrīd neteikšu, ka vispār netiek veiktas zādzības
no dzīvokļiem, ir gadījumi, kad notiek ielaušanās dzīvokļos, taču tas notiek
salīdzinoši reti.”

”Ja dzīvokļa saimniekam, atgriežoties mājās, tiek
konstatēts, ka mājoklis apzagts vai tajā pabijusi kāda sveša persona, noteikti
nevajadzētu pārcilāt mantas,” uzsver G.Ešenvalds: ”Nekavējoties par notikušo
jāziņo policijai. Mums ir ļoti svarīgi, ierodoties notikuma vietā, izņemt
maksimāli daudz pierādījumu.” Proti, likumsargiem būtiski, lai dzīvokļa
iemītnieki nebūtu sabojājuši vai pat nodzēsuši zagļa pirkstu un pēdu
nospiedumus.

”Jebkādi pierādījumi, kas liecina par svešas personas būšanu
dzīvoklī. Jo bieži ir tā, ka cilvēks pārnāk mājās, pārcilā mantas un tikai tad
secina, ka kaut kas pazudis. Šādos gadījumos mums ļoti grūti atrast svešās
pēdas, līdz ar ko diezgan grūti ir arī pierādīt vainīgās personas vainu.
Nekavējoties jāziņo policijai!”

Taujāts, cik bieži mūsu pilsētā tiek pastrādātas zādzības no
mājokļiem, Liepājas iecirkņa priekšnieks skaidro: ”Ja runājam konkrēti par Liepāju,
tad šādas zādzības tiek reģistrētas aptuveni reizi nedēļā. Ir arī nepamatoti
iesniegumi, kad cilvēkiem tikai liekas, ka viņi apzagti. Bet tās ir jau
policijas darbiniekiem zināmas personas, kas regulāri raksta iesniegumus un
sūdzas, ka viņiem liekas, ka viņu mājoklī kāds bijis, kāds izlējis ūdeni,
pārcilājis mantas un tamlīdzīgi.”

”Ja runājam par reāliem zādzību gadījumiem, visvairāk
jāsargājas no sērijveida zādzībām,” viņš turpina: ”Proti, ja vairākās vietās
pilsētā ar nelielu laika intervālu apzagti dzīvokļi un iekļūšanas veids jeb
rokraksts ir vienāds. Tādos gadījumos policija ar mediju starpniecību brīdina
iedzīvotājus, lai tie būtu uzmanīgāki. Sevišķi pirmajos stāvos dzīvojošie. Jo
iespējams mājoklī iekļūt ir gan caur plastmasas logiem, gan plastmasas durvīm.”

Tomēr visbiežāk tiek reģistrēti gadījumi, kad personas par
zagļu upuriem kļuvušas pašas savas neuzmanības dēļ: ”Ir gadījumi, kad kāds
mājoklis apzagts, jo tā durvis nav bijušas aizslēgtas. Taču šādi gadījumi nav
izplatīti. Visbiežāk tiek apzagti mājokļi, kad viesos tiek uzņemti mazpazīstami
ciemiņi un kopā ar tiem tiek lietots alkohols. Pēc tam tikai tiek konstatēts,
ka pēc šo svešo personu aiziešanas pazudušas mantas.”

G.Ešenvalds piekrīt, ka šādās situācijās zādzība ir pašu
mājokļa saimnieku vieglprātības rezultāts: ”Uzaicinot pie sevis svešas
personas, vienmēr vajag paturēt prātā, ka viens no patiesajiem iemesliem, kāpēc
mazpazīstamā persona ierodas ciemos, ir iegūt kaut kādu mantu.”

Jautāts, kā zagļi visbiežāk izvēlas mājokļus, kurus apzagt,
piemēram, noskata, vai dzīvoklim ir paketlogi un skaistas durvis, kas,
iespējams, liecina par mājokļa īpašnieku turību, policijas pārstāvis skaidro: ”Personas,
kuras gatavas izdarīt zādzību, meklē iespēju, kā vieglāk iekļūt dzīvoklī. Tur,
kur būs nopietnas durvis ar vairākām sarežģītām slēdzenēm, diezin vai zagļi
izvēlēsies. Viņi izmantos dzīvokļus, kuros daudz vienkāršāka iekļūšana, kur ir
redzams, ko ātri paņemt. Jo ilgi jau, protams, šīs personas dzīvokļos
neuzkavējas.”

Policijas pieredze rāda, ka zādzības no dzīvokļiem tiek
izdarītas gan dienas, gan nakts laikā, taču visbiežāk tās tomēr tiek paveiktas
gaišā dienas laikā, kamēr mājokļa saimnieki nav mājās. 

Ir arī gadījumi, kad notiek zādzības mēģinājumi. Proti,
cilvēks vakarā atgriežas no darba un konstatē, ka kāds mēģinājis atmūķēt viņa
mājokļa durvis, tomēr tas kāda iemesla dēļ, piemēram, kaimiņi ļaundari
iztraucējuši, nav izdevies.

G.Ešenvalds uzsver, ka arī šādos gadījumos noteikti
nekavējoties jāvēršas policijā un jāziņo par notikušo: ”Arī par šiem gadījumiem
jāziņo, lai policija savlaicīgi varētu uzsākt profilaktiskos pasākumus. Ir
jāsaprot: ja kāds ir mēģinājis kaut kur iekļūt un viņam tas nav izdevies, tad
sekos citi mājokļi. Lai pasargātu citus iedzīvotājus, viņi savlaicīgi
jābrīdina, bet vainīgais pēc iespējas ātrāk jāaiztur.”

Arī gadījumos, ja zaglim viņa ļaunos plānus īstenot nav
izdevies un dzīvoklī viņš nav iekļuvis, mājokļa saimniekam pēc ielaušanās
mēģinājuma būtu jānomaina atslēga. Arī tad, ja tā nav sabojāta, slēdzene
jānomaina kaut sava sirdsmiera dēļ. ”Bet tikai pēc tam, kad notikuma vietā
ieradušies policijas darbinieki. Lai mēs varētu vilkt paralēles ar noziedzīgiem
nodarījumiem, kas paveikti citviet.”

Lūgs liepājniekiem ieteikt labākos risinājumus, kā no
ļaundariem pasargāt savus mājokļus, G.Ešenvalds teic: ”Cilvēkiem ir jāsaprot
to, ka it visus dzīvokļus var apzagt. Jāizdomā kas tāds, kas iztraucētu zagli. Jābūt
ļoti labam kontaktam ar kaimiņiem, jo bieži, kad tieši notikuma vietā policijai
izdodas aizturēt ļaundarus, var pateikties kaimiņiem. Kaimiņi piezvana un ziņo
policijai, ka blakus dzīvojošie ir darbā, bet viņu dzīvoklī kāds staigā.” Šādos
gadījumos, operatīvi reaģējot, vainīgie tiek aizturēti.

”Cilvēkiem noteikti jāpadomā par to, kādā veidā pasargāt
savu mājokli,” uzsver Liepājas iecirkņa priekšnieks. Viens no veidiem, protams,
var būt apsardzes pieslēgšana. Tāpat var iegādāties modru sargu – suni.

”Taču pats būtiskākais ir vērtīgo mantu neglabāšana redzamās
vietās,” viņš norāda: ”Juvelierizstrādājumiem, naudai tomēr jābūt novietotai
neredzamā vietā. Vērtīgās lietas nevar likt ātri paņemamā vietā. Tas var
attiekties ne tikai uz zagli, kas uz mājokli jau iet ar mērķi zagt. Tas
attiecas arī uz viesu pulku. Arī viesību laikā kaut kas var pazust, ja būs
nolikts acu priekšā un iekārdinājis kādu no ciemiņiem. Arī tad, ja šis cilvēks
nebūs ieradies ar mērķi zagt.”

Visvieglāk, protams, zaglim ir iekļūt pirmā stāva dzīvokļos.
Tādēļ to īpašniekiem vērts padomāt, vai neaprīkot logus vai lodžijas ar restēm.
Taču viens nu gan ir skaidrs, uzsver policijas pārstāvis: ”Izejot no mājas, arī
siltajā laikā logus nekādā gadījumā nedrīkst atstāt atvērtus. Tas ir tas pats,
kas durvis atstāt līdz kājai vaļā! Tāpat jāpadomā, kā apgrūtināt ļaundarim iekļūšanu.”

Augšējos stāvos situācija nav tik bīstama, uzskata Liepājas
iecirkņa priekšnieks. To rāda policijas apkopotā informācija – ļoti reti ir
gadījumi, kad zaglis mēģina mājoklī iekļūt, rāpjoties pa balkoniem vai
lodžijām: ”Kaimiņi pamanīs šādu kāpelētāju. Lielākā daļa apzagto dzīvokļu ir
pirmajos stāvos.”

No policijas skatu punkta veroties, vērtīgas ir metāla
durvis ar vairākām slēdzenēm. Protams, tās apgrūtinās iekļūšanu mājoklī arī
glābējiem gadījumā, ja dzīvoklī būs izcēlies ugunsgrēks, taču arī pasargās
dzīvokli no garnadžiem: ”Durvis ir ļoti būtiskas. Turklāt speciālie dienesti
dzīvoklī var iekļūt ne tikai caur durvīm, bet arī pa logu. Par to galva nav
jālauza.”