Promenāde kā atvērta un eiropeiska ostmala vai nāves vieta
Liepājas promenāde, veidota kā pastaigu vieta, ir ārkārtīgi nedroša nenožogota kanāla krasta dēļ. Varbūt ir pienācis laiks pēc daudziem skumjiem kritieniem uzstādīt žogu vai aizsargmargas? To pašvaldībai norāda liepājnieki, kuri uztraucas par savu bērnu, ģimeņu un jebkura cilvēka drošību un dzīvību.
liepajniekiem.lv
Divu nedēļu laikā no Tirdzniecības kanāla izcelti divi miruši cilvēki. Traģiskos negadījumus kopīgi pārrunājusi Liepājas SEZ pārvalde, Liepājas pašvaldība un operatīvie glābšanas dienesti.
”Esošā situācija pārrunāta ar visiem iesaistītajiem dienestiem un iestādēm, un uzdots rast risinājumu, kā nodrošināt drošu pilsētvidi, vienlaikus ņemot vērā to, ka no slēgtas ostas teritorijas esam mērķtiecīgi gājuši uz visiem atvērtu pilsētas centru,” Liepājas domes viedokli pauž izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš.
Liepājas SEZ pārvaldē min piemērus no dažādām Eiropas pilsētām, kur ostu, kanālu vai upju krastmalu promenādes ir atvērtas iedzīvotājiem bez žogiem un margām.
Jau pirms vairāk nekā 20 gadiem kopīgi ar Liepājas pašvaldību tika nolemts publiskai lietošanai atvērt ostas teritorijas Vecliepājas pusē, lai tās iekļautu pilsētvidē, līdzīgi kā tas ir vairumā Eiropas ostas pilsētu, norāda LSEZ pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.
”Ostas piestātnes Vecajā ostmalā ir aprīkotas ar glābšanas posteņiem, glābšanas riņķiem, trepēm un riteņu atdurēm, lai novērstu dažādu transporta līdzekļu noripošanu. Piestātnes promenādē ir aprīkotas, ievērojot visus drošības un ekspluatācijas noteikumus. Pēdējos gados rekonstruēta Jahtu osta un turpinās zvejnieku piestātņu rekonstrukcijas projekts – uzstādītas 13 trepes, lai vajadzības gadījumā būtu iespējams uzkāpt uz piestātnes,” viņa pastāsta.
Risinājumus, ko darīt, lai novērstu līdzīgus gadījumus nākotnē un nodrošinātu papildu drošību, kopīgi meklējot visas ieinteresētās puses.
Pirmie uz traģiskiem negadījumiem parasti ierodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki.
Dodoties izsaukumos, ugunsdzēsēji glābēji nereti novērojot, ka lielākā daļa nelaimju varētu tikt novērsta, ja cilvēki būtu uzmanīgi, izvērtētu savas rīcības iespējamās sekas un nerīkotos pārdroši, uzsver VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.
”Arī situācijās, kad pie vai uz ūdenstilpes notikusi nelaime, visbiežāk vainojama ir tieši cilvēku pārdrošība, alkohola lietošana un neuzmanīga rīcība. Norobežojumi, brīdinošas zīmes un informatīvi pasākumi var sekmēt situācijas uzlabošanos drošības jomā, bet tāpat, lai nenotiktu nelaime, vissvarīgākā ir paša cilvēka rīcība,” viņa pauž.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
