Piektdiena, 19. aprīlis Vēsma, Fanija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Aukstums tuvojas lieliem soļiem

Aukstums tuvojas lieliem soļiem
12.09.2007 19:28

0

Atslēgvārdi

Par SIA “Liepājas enerģija” plāniem vasaras starpsezonu laikā laikraksts jau bija rakstījis visai izsmeļoši. Tagad pienācis laiks pavaicāt, kā sokas galveno uzdevumu veikšana, vai nav pārtraukumu darbā vai arī negaidītu un nepārvaramu problēmu. Ielas un pagalmi tagad izrakņāti daudzās vietās, arī siltumtrašu remonta veikšanai. Taču, ejot garām šādām vietām, izdarīt kādus secinājumus visai grūti. Tādēļ par to lūdzām pastāstīt uzņēmuma “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētāju Anatoliju Suškovu.

Pašlaik uzņēmumā veicamo viņš it kā salika pa plauktiņiem. Sākumā runa bija par jaunajām katlumājām. Šo objektu šā gada plānā bija četri. Divas katlumājas jau darbina. Pirmo, Ziemupes ielā, nodeva ekspluatācijā jūnija beigās, bet otro, Elizabetes ielā, – augusta beigās. Abos gadījumos uzņēmums guva iespēju ievērojami samazināt zudumus tādēļ, ka izdevās atteikties no garajām un neracionālajām siltumtrasēm. To saglabāšanai remontam vajadzēja tērēt neattaisnoti lielus līdzekļus. Konkrētus salīdzinošos datus par šo efektu varēs minēt pēc tam, kad šīs katlumājas būs darbinātas vai nu kalendāra gadu, vai pilnu apkures sezonu. Katlumājas darbina automātiskā režīmā, un arī tas pozitīvi ietekmē efektivitātes rādītājus.

Trešo šādu objektu pašlaik būvē nelielam dzīvojamam masīvam Turaidas ielā Karostā. Pēdējos gados šie nami saņēma siltumu no katlumājas, kuru savā pārziņā pārņēma namu pārvalde “Karosta”, un par kurināmo šeit izmantoja parasto malku. Bez malkas sagatavošanas problēmu radīja arī kurinātāji,  jo mūsu dienās nav uzticamu kurinātāju. Namu iedzīvotāji pauda šaubas sakarā ar objekta nodošanu ekspluatācijā paredzētajā laikā. A.Suškovs apgalvo, ka nekāda pamata satraukumam nav, jo darbus šeit veic bez jebkādām kļūmēm. Apakšuzņēmējs ir firma “Vektra 21”. Tā apņēmusies nodot pēc principa zem atslēgas. Tam jānotiek septembrī, un, pat ja arī radīsies neparedzēti kavēkļi, tad līdz apkures sezonai tomēr vēl paliek laika rezerve. Gāzesvads jau ieguldīts, aprīkojums ir saņemts. Bet pievienoties jau esošajiem kvartālu tīkliem nesagādās lielas pūles, jo konteiners tiek ierīkots līdzās vecajai katlumājai.

Ceturtā būve – Grīzupes ielā 10. Lai būtu saprotamāk, precizēsim, ka tā atrodas bijušās dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas teritorijā. Šeit atšķirībā no jau minētajām katlumājām notiek rekonstrukcija, izmantojot iepriekšējo ēku. Saņemti jauni moderni automatizētie katli, pamati tiem jau gatavi. Starp citu, šeit atradās arī telpas, kuras jau izmanto remonta bāzes vajadzībām. Katlumāja jānodod ekspluatācijā līdz jaunajai apkures sezonai, taču veco siltuma avotu atvienos tikai tad, kad sāks funkcionēt jaunais. To pašu pērn veica lielajā, vecajā katlumājā Kapsēdes ielā. Risks nav pieļaujams.

Īpaša saruna par siltumtrasēm. Remonta darbu apjoms tur pašlaik ievērojami pārsniedz pērnā gada apjomu. Paredzēts nomainīt caurules piecos maģistrālo trašu posmos. Četri jau gatavi. Piektais jāpabeidz septembrī. Runa ir par pāreju pāri Kaiju ielai līdz tiltam, iepretim viesnīcai “Amrita”. Tam atvēlēta tikai nedēļa plus ielas seguma atjaunināšana. Taču darbs šeit ir ļoti atbildīgs, jo pa šīm caurulēm no TEC ar siltumu apgādā visu Vecliepāju. Bet to diametrs ir vislielākais – 600 mm.

Daudz kas paveikts arī atzarojumos. Turklāt atsevišķās vietās nomaiņa bija saistīta tikai ar ceļa seguma remontu pēc Komunālās pārvaldes plāna. Lai jauno asfaltu nevajadzētu uzlauzt nākamajos gados. Taču uzņēmumam “Liepājas enerģija” ir arī savi konkrēti objekti. Vakar, piemēram, uzsākti darbi Spīdolas ielā. Šeit siltumtrase ieguldīta vēl tad, kad šo rajonu apkurināja kuģu remonta rūpnīca “Tosmare”. Diemžēl caurules šeit vietām vispār nebija izolētas un atradās gruntsūdeņos. Jāsaīsina arī pati trase. Tas ļaus ievērojami samazināt zudumus visā mikrorajonā. Daudzās vietās notiek arī rudens pēcremonta hidrauliskās pārbaudes.

Kā apstiprinājumu teiktajam siltumenerģētiķi nodemonstrēja uzņēmumā notiekošo. Ziemeļu rajona priekšnieks Valērijs Tjagņirjadko parādīja jauno automātisko mazjaudas katlumāju bērnudārzam Riņķu ielā un darbus, kurus veic vēl divos objektos. Tā ir iekārta, ko veido divi jauni no Vācijas saņemti katli, kurus uzstādīs Grīzupes ielā 10 un Turaidas ielā, kur vienlaikus montē iekārtu, būvē pašu ēku un iegulda siltumtrases sākumposmu, lai to savienotu ar jau esošajiem tīkliem. Bet gāzesvads šeit jau gatavs – šim nolūkam vajadzēja pārvietot lielus grunts apjomus. Bet Grīzupes ielā var pārbaudīt automātiku darbībā: monitora ekrānā parādās jebkuri darba parametri ne tikai šeit uzstādītajai iekārtai, bet arī jebkurā citā katlumājā esošajai. Nepieciešamības gadījumā var dot arī koriģējošas komandas, pat atvērt ieejas durvis bez atslēgas vairāku kilometru attālumā.

Pašlaik mūsu siltumenerģētiķiem ir paredzams vēl viens svarīgs uzdevums – jāizstrādā nākamā gada plāns. To, protams, neredz pakalpojumu patērētāji. Taču šīs papīru būšanas nozīmi ir grūti pārvērtēt. Jo nepieciešams ne tikai laikus sagatavot un saskaņot projektus, bet arī pasūtīt materiālus, atrast apakšuzņēmējus, un pats galvenais – atrast visefektīvākos risinājumus. Taču, kā apgalvo A.Suškovs, arī šeit pagaidām viss norit labi. Jo vairāk tādēļ, ka arī Komunālās pārvaldes darbinieki laikus iesnieguši savus pieprasījumus.

Kā bija solīts gada sākumā, uzņēmums “Liepājas enerģija” turpina ierīkot arī siltuma skaitītājus namos, bet ekspluatācijas uzņēmumi ierīko siltummezglus. Un droši vien sagaidāms, ka tur, kur tie nākamās sezonas sākumā sāks funkcionēt pirmo reizi, iedzīvotājiem radīsies jautājumi, kuri jau simtām reižu pārcilāti pēdējo triju gadu laikā. Dažādas sīkas ar to saistītās problēmas jau precīzi fiksētas, taču diemžēl netiek risinātas. Piemēram, dzīvokļos ierīkoto karstā ūdens skaitītāju rādījumu neatbilstība mājas kopējam skaitītājam. Saka, vai nu zog ūdeni, vai arī nepareizi un nesavlaicīgi fiksē rādījumus. Tādēļ laiks pāriet uz jaunās paaudzes skaitītājiem, kurus jau izmanto Rīgā. Tos apmānīt nav iespējams, bet to rādījumus var fiksēt ārpus dzīvokļa. Vai mūsu pilsētas iedzīvotājiem sagatavots liktenis būt pašiem pēdējiem valstī?

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”

Iekārta bērnudārzā Riņķu ielā ir visai kompakta.

Montāžas darbi Grīzupes ielā 10.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz