Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 17. jūlijs

Vārdadiena: Aleksejs, Aleksis

Austrenis liek jūrai atkāpties  (6)

Atslēgvārdi ūdens līmenis | jūra | jūras atkāpšanās

Šopavasar Liepājā vērojama ūdens līmeņa krišanās jūrā. Jau mēnesi jūra pamazām neatlaidīgi atkāpjas un pludmale paplašinās. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem Latvijas piekrastē ūdens līmenis ir aptuveni 30 centimetru zem ilggadējā vidējā rādītāja.

LVĢMC hidrologs eksperts Andrejs Zubaničs stāsta, ka jūras atkāpšanās ir saistīta ar laikapstākļiem, ilgstoši turoties anticiklonam un pūšot austrumu vējam: "Visu aprīli ūdens līmenis piekrastē pazeminās. Kopš 9. aprīļa tas pazeminājies kopumā par 70 – 80 centimetriem." Tā esot cikliska parādība, vēl zemāks ūdens līmenis bijis janvārī un februārī. Aprīlī vienu dienu pūtis stiprāks rietumu, ziemeļrietumu vējš, tad ūdens līmenis atkal mazliet paaugstinājies.

Prognozes liecina, ka vismaz līdz aprīļa beigām situācija nemainīsies. "Austrumu vējš pūtīs ūdeni prom no krasta, bet ar dienvidu vēju Liepājā ūdens līmenis atkal paaugstināsies. Maija pirmās nedēļas beigās varētu parādīties arī rietumu puses vējš," saka A. Zubaničs.

Liepājas ostas kapteinis Pēteris Gudkovs stāsta, ka ūdens līmeņa pazemināšanās ļoti ietekmējot ostas darbu: "Mazāk varam kuģus iekraut. Aizvakar ūdens līmenis bija mīnus 32 centimetri. Lielam kuģim viens centimetrs nozīmē apmēram 50 tonnas mazāk, nelielam kuģim – ap 30 tonnām." Tāpēc pie piestātnēm kuģus nevar piekraut tik, cik iecerēts. "Katrs komersants vai īpašnieks rēķinās, ka nosūtīs konkrētu kravu un par to saņems naudu. Tagad tā nesanāk," skaidro kapteinis.

Uz Ziemeļu mola sastaptie makšķernieki uzskata, ka zemais ūdens līmenis arī lomu var ietekmēt. "Neesmu tāds profesionāls makšķernieks, atskrēju pusdienlaikā uz pusstundiņu, neko nenoķēru," pastāsta Edgars. Viņš gan pasmejas, ka, protams, zivis sausumā nedzīvojot. Arī Gatis saka, ka esot ķēries labāk, taču par jūras atkāpšanās saistību ar copi nevarot spriest, pirmo reizi šosezon atnācis. Savukārt Kaspars, kas makšķerē grunduļus, teic, ka, viņaprāt, zivīm esot vienalga. Zinot, ka citiem nesen izdevies noķert lašus un pa kādai mencai.

Labs Karostas pazinējs un gids Mārtiņš Ķesteris atzīst, ka beidzamo trīs četru gadu laikā austrumu vējš regulāri radot iespēju tuvajos fortos ar sausām kājām aiziet līdz tā sauktajai mājiņai. "Kādreiz tā nebija. Es spriežu tieši pēc mājiņas, tā ir atskaites punkts, jo parasti atrodas tālu ūdenī," viņš stāsta. Ainava no cita skatu punkta, viņaprāt, esot neierastāk baudāma, šo iespēju vajagot izmantot. "Taču tā jau nav, ka tur atsegtos kaut kas īpašs. Pirms pāris gadiem saceltā ažiotāža, ka atsegušies līdz šim neredzēti forti, manuprāt, bija pārspīlējums," vērtē Mārtiņš.

  • Komentāri (6)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!