liepajniekiem.lv
Kāds no kultūras nama ”Wiktorija” pretējās mājas kaimiņiem portālā vērsās ar sūdzību, ka noguris no nemitīgajām ballītēm šajā iekšpagalmā, bet bārs ”Noir” Pasta ielā izpelnījies pārmetumus pašvaldības mobilajā lietotnē.
Tāpēc izklaides iestāžu īpašniekiem lūdzām komentēt, kādas ir viņu attiecības ar apkārtējo namu iedzīvotājiem, kā viņi risina konfliktus, ja tādi rodas.
Nepatīk decibelu līmenis
”Pirms pāris gadiem pārcēlos no Rīgas uz Liepāju, dzīvoju ēkā, kas atrodas pretī tā dēvētajai kultūras iestādei “Wiktorija” Graudu ielā. Jau otro gadu vasarā tur rīko skaļus pasākumus un koncertus pagalmā uz āra skatuves, kur decibelu līmenis pārsniedz vispār saprāta robežas.
Mūsuprāt, tā ir necieņa pret kaimiņiem.
Esam iestādei teikuši, ka mums netraucētu, ja viņiem vasaras vakaros notiktu mierīgas pasēdēšanas līdz pulksten 23, tomēr komunikācija nevedas.
Mūsu mājā dzīvo gan bērni, gan arī pensionāri, attieksme no ”Wiktorijas” īpašnieku puses ir nepieņemama. Esmu runājis arī ar citiem mājas iedzīvotājiem, un esam vienisprātis, ka kaut kas būtu jāmaina. Šobrīd arī vācam parakstus, lai situāciju mainītu,” portālam sūdzas liepājnieks.
Kultūras nama ”Wiktorija” īpašnieks Uldis Meļķis, izdzirdot par šādu viedokli, ātri vien atpazīst neapmierināto kaimiņu, tomēr īpaši izplūst, komentējot situāciju, nevēlas.
”Protams, ka vasarās skan visa Liepāja no ”Pūtvējiņiem” un pludmales līdz centram, tomēr tas viss ir atļauto normu robežās. Kultūras nama ”Wiktorija” āra teritorijā notiekošie pasākumi tiek saskaņoti ar pašvaldību un norisinās līdz pulksten 23.
Ja reiz pasākums ir saskaņots un oficiāls, policija to neuzskatīs par pārkāpumu.
Ja tiek rīkoti nelegāli pasākumi, protams, iedzīvotājiem ir tiesības par to informēt Pašvaldības policiju, kas attiecīgi arī rīkosies. Pilsēta tomēr ir vide, kas ir aktīva, kur notiek kā nakts dzīve, tā arī citas aktivitātes, piemēram, sporta spēles, kas arī nav no tiem klusākajiem pasākumiem.
Pieļauju, ka situāciju atvieglotu tas, ja tiktu uzlikti decibelu mērītāji, lai mēs varam ikvienam uzrādīt, ka nekādas normas netiek pārkāptas un viss notiek atļautajās robežās,” skaidro U. Meļķis.
Pasta ielas rekordists
Liepājas Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elva Lubāne zina teikt, ka šajā vasaras sezonā par trokšņošanu kultūrvietā “Wiktorija” saņemti vien trīs izsaukumi, rekordists esot kokteiļbārs “Noir”, kurp skaidroties par trokšņošanu policisti braukuši 11 reizes.
”Saņemti arī vairāki citi iesniegumi par šīm iestādēm, taču skaitu precīzi nepateiksim, jo atsevišķi neizdalām saņemtos iesniegumus pa tēmām.
Sakarā ar trokšņošanu kokteiļbārā “Noir” uzsākti pieci administratīvo pārkāpumu procesi par sabiedriskās kārtības traucēšanu (”Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, 11. pants. Sabiedriskās kārtības traucēšana). Uzsāktās lietvedības vēl ir procesā,” papildina E. Lubāne.
Viena no iedzīvotāju sūdzībām mobilajā lietotnē ”Liepājas pilsēta” skan aptuveni šādi: ”Bārs ”Noir” Pastā ielā regulāri brīvdienās traucē iedzīvotāju naktsmieru.
Nav iespējams gulēt.
Tiek saukta policija, bet diemžēl jaunpieņemtais likums, ka var sodīt juridiskās personas par skaļas mūzikas atskaņošanu un naktsmiera traucēšanu, mūsu pilsētā nestrādā. Kāpēc pašvaldība netaisa iedzīvotāju aptauju, ja reiz pilsētā plāno atvērt naktsklubu-karaoke bāru dzīvojamā mājā, kur visu nakti kliedz dziesmas vai spēlē dīdžejs?”
Bāra ”Noir” īpašniekam Markam Hramovam ir zināms, ka ik pa laikam kāds no mājas kaimiņiem sūdzas par trokšņiem.
Sākumā nākuši personīgi aizrādīt, bet pēdējos divus mēnešus vienkārši saucot policiju.
”Visu laiku domājam par to, kā varētu sadzīvot tā, lai abām pusēm būtu labi, pagaidām gan īsti risinājumu rast neizdodas.
Tā kā mūsu pasākumi notiek iekštelpās, drīkstam atskaņot mūziku visu diennakti, tomēr ilgāk par trijiem naktī nekas pie mums nenotiek.
Latvijā nav likuma, kurā būtu noteikts, ka jāmēra decibeli, tomēr esam sazinājušies ar kādu kompāniju, kas šādas iekārtas uzstāda, un plānojam to iegādāties, lai varētu skaļumu regulēt. Par skaņas izolāciju arī ir domāts, sienās uzlikts 1,5 metru vates slānis, tomēr basi tam visam iet cauri, māja ir sena. Pilsētā tomēr pasākumiem ir jānotiek, tāpēc centīsimies ar kaimiņiem vienoties,” M. Hramovs ir apņēmīgs.
Nav skaļuma mērīšanas institūcijas
Liepājas domes izpilddirektora vietnieks būvniecības jautājumos Didzis Jēriņš apstiprina jau iepriekš teikto, ka pasākumu rīkošana ārtelpās ir pieļaujama līdz pulksten 23 un tiem patiešām ir nepieciešama pašvaldības atļauja.
”Pēc 23 būtu jāievēro skaņas samazināšana. Gadījumā, ja cilvēkam pasākums traucē nakts mieru, jāsazinās ar Pašvaldības policiju, un tam tālāk sekos administratīvais process, ja tiks konstatētas nekārtības vai likuma normu neievērošana.
Publisko pasākumu izklaides likumā ir skaidri un gaiši noteiktas visas normas, kad ir jāsaņem pašvaldības atļaujas. Atšķirība ir tā, ka pasākumiem, kas norisinās telpās, pašvaldības atļauja nav nepieciešama.
Savukārt skaļuma mērījumus var veikt tikai sertificēta institūcija, Liepājā tādas šobrīd nav,”
skaidro D. Jēriņš.
Viņš piekrīt, ka pasākumi pilsēta bija, ir un būs, galvenais – atrast kopsaucēju, lai ar tiem ir mierā pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits.
Arī lielais pludmales festivāls ”Summer Sound” traucējis mieru ne vienam vien, tomēr pašvaldība to uzskata par īpašu pasākumu, tādēļ tam arī esot izsniegtas nepieciešamās atļaujas.
”Tāpat arī ”Wiktorija” un ”Fonteins” saskaņo atļaujas, noteikumus uzņēmēji ievēro. Protams, gadās kāds izņēmums, tomēr lielākoties varam saprasties.
Pašvaldības policija kontrolē visus pārkāpumus. Bieži vien gan ir tā, ka naktsmieru traucē ne pasākuma skaļums, bet ļaudis, kas ieradušies to baudīt, kad tie pēc pulksten 23 dodas ielās, tad pilsēta mēdz būt trokšņaināka, un tas kļūst par vienu no sūdzību iemesliem. Tas gan vairs nav ietekmējams no uzņēmējiem,” piebilst D. Jēriņš.
Pašvaldības policija atgādina, ka gadījumos, kad iedzīvotājiem atpūtas vietu radītais troksnis traucē, ir jāziņo Pašvaldības policijai un jāraksta iesniegums.
”Ir būtiski uz notikuma vietu izsaukt policiju, lai varam fiksēt pārkāpumu. Lai sauktu pārkāpēju pie atbildības, būtiski ir pierādījumi,” saka E. Lubāne.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
