Trīs Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās piektdien Liepājā vainagojās ar kopīgi parakstītu komunikē par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas militārās sadarbības stiprināšanu.

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis un Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks tikās, lai pārrunātu reģionālās drošības aktualitātes. Sprieda arī par gatavošanos nākamgad Briselē gaidāmajam NATO samitam. Ministri atzinīgi novērtēja to, ka sekmīgi jau pildās Varšavas samita lēmumi, proti, par starptautiskā NATO bataljona kaujas grupas izvietošanu Baltijas reģionā. Tikšanās noslēgumā ministri pauda gandarījumu, ka visas trīs viņu pārstāvētās valstis nākamgad būs gatavas atvēlēt valsts aizsardzībai divus procentus no iekšzemes kopprodukta, kā arī parakstīja kopīgu komunikē par Baltijas valstu militārās sadarbības stiprināšanu.

“Nākamajā gadā mēs varam sagaidīt tikai uzlabojumus – gan pašu bruņoto spēku attīstībā, gan arī mūsu sabiedroto klātbūtnes paplašināšanā,” pēc tikšanās ar kolēģiem pauda Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Viņš atgādināja, ka starptautisko NATO bataljonu Latvijā nākamgad papildinās vēl divas valstis – Čehija un Slovākija, līdz ar to tajā būs pārstāvētas jau astoņas valstis.

“Abu valstu lēmumi nosūtīt savus karavīrus uz Latviju šajā kaujas grupā ir patīkami, un esmu par to ļoti pateicīgs,” norādīja ministrs, piebilstot, ka šo valstu karavīru ierašanās arī būs papildu izaicinājums Latvijai kā uzņemošai valstij.

Savukārt, kā atzina Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks, līdz šim Baltijas valstu aizsardzībā viens no vājākajiem posmiem esot bijusi pretgaisa aizsardzība. Šī problēma iezīmējusies arī pēc NATO paplašinātās kaujas grupas ierašanās, tāpēc nolemts, ka sabiedrotie palīdzēs pretgaisa aizsardzības jomu stiprināt. Iespējams, palielināsies arī ASV spēku klātbūtne Lielvārdes bāzē.

Bez NATO spēkiem katrā valstī ir arī savs karavīru un tehniskais nodrošinājums. R. Bergmanis norādīja, ka nevajadzētu mēģināt salīdzināt, kurai Baltijas valstij šis kontingents būtu spēcīgāks, bet gan pats galvenais esot kopējā sadarbība.

Pēc R. Bergmaņa sacītā, Latvija pastāvīgi papildina un attīsta savus bruņotos spēkus, lai būtu gatava aizstāvēties, ja rastos tāda nepieciešamība. Taču pašlaik bažām par drošību neesot nekāda pamata.

“Domāju, ka simtprocentīgi jūs varat justies droši. Taču tā ir arī katra mūsu sabiedrības locekļa atbildība – cik droši viņš jutīsies, cik atbalstīs mūsu bruņotos spēkus un sabiedrotos,” atgādināja R. Bergmanis.

Pēc tikšanās Baltijas valstu aizsardzības ministri piedalījās lielformāta Latvijas karoga pacelšanas svinīgajā ceremonijā J. Čakstes laukumā.

Viena no Baltijas valstu sadarbības aizsardzības jomā struktūrām ir Ministru komiteja, kuras sastāvā ir triju valstu aizsardzības ministri. Ik gadu viena no Baltijas valstīm ir Ministru komitejas prezidējošā valsts, un šogad tā ir Latvija. Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās tiek rīkotas divas reizes gadā. Šā gada pirmā tikšanās notika jūnijā, Daugavpilī, un otrā tikko norisinājās Liepājā.