Kā aģentūru LETA informēja WWF, ministru sarunās galvenais uzsvars ticis likts uz Baltijas jūras rīcības plāna īstenošanu un prioritāšu noteikšanu, pamatojoties uz jaunajām atziņām, kas gūtas no visaptverošā jūras vides stāvokļa novērtējuma “Holas3”.

Kā informē WWF, saskaņā ar “Holas3” ziņojumu, Baltijas jūra pašlaik ir sliktā ekoloģiskā stāvoklī un ir nepieciešama nekavējoša rīcība, lai sasniegtu izvērstos mērķus un uzlabotu jūras vides stāvokli.

Gandrīz visos jūras apgabalos zivju populācijas ir apdraudētas un komerciālo zivju krājumi ir nestabili.

Ziņojuma autoru vērtējumā, vietām ir izjaukts dabiskais barības tīkls. Masveidīga dažādu sugu aļģu augšana, ko izraisījusi pārmērīga barības vielu nonākšana ūdenī, ir novedusi pie skābekļa trūkuma, ūdens caurredzamības samazināšanās un plašu mirušo zonu veidošanās.

Jau viena trešdaļa Baltijas jūras ir mirusi.

Klimata pārmaiņas pastiprina šos tiešos draudus bioloģiskajai daudzveidībai. Baltijas jūra ir sasilusi straujāk nekā jebkura cita jūra uz planētas, pauž WWF.

WWF Baltijas jūras programmas direktore Johanna Foksa HELCOM ministru sanāksmē uzsvēra WWF bažas par ievērojamo kavēšanos Baltijas jūras rīcības plāna īstenošanā un atgādināja Baltijas jūras lēmumu pieņēmējiem, ka viņu pienākums ir pastiprināt rīcību un nodrošināt, lai Baltijas jūras ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana kļūtu par dalībvalstu prioritāti – gan finansiāli, gan juridiski.

Rīgā notika HELCOM sanāksme, kurā tika parakstīta deklarācija, kas apstiprināja HELCOM Eiropas Savienības dalībvalstu apņemšanos turpināt aizsargāt un uzlabot Baltijas jūras vides stāvokli.