No 8. oktobra līdz 7. novembrim biedrība “homo ecos:” īstenoja sociālo kampaņu “Latvija – zaļākā valsts pasaulē?”, kuru atbalstīja arī Liepāja, Grobiņa, Rucavas novads un Nīcas novads.

Pasākumos jauniešiem Nīcā, kā arī Saulkrastos, dalībnieki dalījās ar idejām Baltijas jūras atveseļošanā, kā arī apņēmās vienu ideju īstenot paši, informē biedrības “homo ecos:” projektu vadītāja Agita Pusvilka. Nepiesārņot piekrasti un upes, šķirot atkritumus, nemest baterijas un citus bīstamos atkritumus pie sadzīves atkritumiem, parunāt ar vecākiem par sadzīves ķīmijas izmantošanu, nelietot plastmasas traukus – šīs un citas apņemšanās pauda jaunieši. Tas parāda, ka zaļa Latvija un tīra Baltijas jūra jauniešiem ir nozīmīgas vērtības, un viņi ir gatavi dot savu ieguldījumu, lai tā notiktu, uzskata A.Pusvilka.

Kampaņas pasākumi apliecināja, ka Baltijas jūras nākotne rūp daudziem cilvēkiem un viņi ir gatavi rīkoties, lai uzlabotu situāciju jūrā. Noslēdzot šo kampaņu, biedrības ”homo ecos:” vadītāja Evija Rudzīte aicina katru cilvēku apzināties, ka mēs katrs esam saistīti ar Baltijas jūru: ”Jūra sākas mūsu mājās. Tās veselība ir atkarīga no tā, cik daudz un kādu sadzīves ķīmiju mēs lietojam, vai nododam bīstamos atkritumus īpašajās savākšanas vietās, vai aiz sevis atstājam tīru piekrasti. Mūsu pilsoņa pienākums ir sekot, lai pašvaldība sakārto ūdens un atkritumu saimniecību, tādejādi pēc iespējas mazinot negatīvo ietekmi uz Baltijas jūru. Mums arīdzan jārauga, lai valsts labie nodomi Baltijas jūras aizsardzībā tiek pārvērsti rīcībā, veicinot iesākto Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību jūras atveseļošanā.”

Kampaņas ietvaros notika vairāki pasākumi. 19. oktobrī pasākuma ”Brokastis Baltijas jūrai” ietvaros vides organizāciju un piejūras pašvaldību pārstāvji stāstīja par labajiem darbiem Baltijas jūras atveseļošanā. Pašvaldības dalījās informācijā par ūdenssaimniecību un atkritumu saimniecību sakārtošanu, piekrastes un teritorijas sakopšanu, valsts un nevalstiskās organizācijas stāstīja par pētniecības projektiem. Dalībnieki secināja, ka, lai arī Baltijas jūra ir viena no vislabāk pārvaldītajām jūrām, tā saskaras ar daudzām problēmām, kas jārisina visos līmeņos –  individuālajā, novada, valsts un starptautiskajā.

Savukārt krāsojamo lapu konkursā pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem tika saņemti 1219 darbi. Iesūtot izkrāsotos attēlus un novēlējumus Baltijas jūrai, bērni jūrai vēlēja, lai tā ir dzīva, tīra, skaista, bagāta ar zivīm, lai tai ir daudz draugu un lai cilvēki to nepiesārņo. Konkursa noslēgumā tika izlozēti pieci darbi, kuru veidotāji saņēma pārsteiguma balvas, – ekozīmuļus un albūmu zaļai zīmēšanai.

Par Baltijas jūras piesārņojuma aktualitāti atgādināja arī vides stendi Latvijas piejūras pilsētās un galvaspilsētā un komunikācija sociālajos medijos.

Kampaņa ”Latvija – zaļākā valsts pasaulē?” notika jau trešo gadu, un šogad tās mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību Baltijas jūras problemātikai un parādīt, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs ir saistīts ar Baltijas jūru un tieši mūsu ikdienas rīcība nosaka to, kāda Baltijas jūra būs nākotnē. Kampaņas ietvaros ikvienam bija iespēja uzzināt, kā pasargāt Baltijas jūru no piesārņojuma, kā arī uzklausīt dažādu pašvaldību un vides organizāciju stāstus par to, kas jau tiek darīts Baltijas jūras labā.

Vairāk par sociālo kampaņu ”Latvija – zaļākā valsts pasaulē?” un Baltijas jūru var uzzināt mājas lapā www.homoecos.lv.

8.klases skolnieka Ruslana Voroncova zīmējums.