Ikgadējo starptautisko Baltā spieķa dienu atzīmē 15. oktobrī. Liepājā ielu akcija 14. oktobra rītā bija sarīkota O. Kalpaka ielā posmā starp diviem lielveikaliem, kur cilvēku plūsma ir liela un arī auto satiksme intensīva.

Akcijas dalībnieks Aigars atzīst, ka liela daļa autobraucēju respektē balto spieķi un virsū neviens gluži nebraucot. Tomēr pārvietoties ar balto spieķi pa ietvēm kļūstot arvien nedrošāk.

”Saistībā ar elektroskrejriteņiem. Tie nesas kā dulli un ir klusi, nevar manīt. Tā ir nedrošības sajūta,” viņš saka.

Šī problēma gadu garumā jau esot ar velosipēdiem, tagad pievienojušies elektroskrejriteņi. ”Ja tie ir transportlīdzekļi, tad kur tiem ir jābrauc? Viņi ir gājēji vai kaut kas trešais, likumdošanā nenoteikts?” vaicā Aigars. Turklāt elektroskūterus bieži nomet tur, kur pagadās.

Viņš parasti pārvietojas vienos un tajos pašos zināmos maršrutos, kur varot iet arī bez spieķa, bet vairākas reizes uzskrējis virsū nomestajiem braucamrīkiem. Tā esot problēma arī veciem ļaudīm ar sliktāku redzi.

Liepājas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Ceirulis atzīmē, ka šoreiz izvēlējušies rajonu, kur ielu akcija vēl nebija rīkota. Viņš pazīst daudzus neredzīgus un vājredzīgus cilvēkus no biedrības, kuri šai apkaimē dzīvo.

Kamēr sarunājamies, atbrauc Valsts policijas (VP) netrafarētā automašīna. Kurzemes reģiona pārvaldes Satiksmes uzraudzības rotas darbiniekiem jāgarlaikojas nav. M. Ceirulis stāv ar paceltu balto spieķi, bet ”Volvo” vadītājs pat nesamazina ātrumu. Arī kravas automobiļa vadītājs jāaptur policistam, drīz malā tiek nogriezts arī ”Mercedes”.

”Ir tādi cilvēki, kuri pat nezina, kas jādara, kad gājējs pacēlis balto spieķi, ka ir jādod ceļš,” novērojusi jaunākā inspektore Anna Gricjus.

Par šo pārkāpumu autovadītājam paredzēts naudas sods no 15 līdz 70 eiro. ”Šodien būs tie 15 eiro,” pastāsta VP pārstāve Madara Šeršņova. Statistikas par to, cik autovadītājus soda par baltā spieķa ignorēšanu, VP neesot.

”Es tikai tagad pamanīju, pēdējā momentā,” taisnojas kravas auto vadītājs. ”Ir diezgan pagrūti ievērot balto spieķi.” Viņš zinot, ka ir jāapstājas, taču ļoti reti esot saskāries ar šādām situācijām.

”Mercedes” šoferis stāsta, ka esot redzējis balto spieķi. ”Uzreiz nenoorientējos, kas tas ir,” viņš atzīst. ”Biju domājis, ka spieķis ir baltāks, spilgtāks. To ir grūti pamanīt. Krēslā vispār nevarētu redzēt.”

Pagājušajā gadā Neredzīgo biedrība kopā ar Liepājas Universitāti ar Liepājas domes atbalstu veikusi pētījumu, kas apliecinājis to, ka šāds baltais spieķis patiešām nav pamanāms tik labi kā tad, ja būtu dzeltenā krāsā.

Pētījuma rezultāti izsūtīti starptautiskām organizācijām, lai mainītu standartus, kas ir spēkā no 1980. gada. ”Ja būtu dzeltens, noteikti būtu labāk ieraugāms,” norāda M. Ceirulis, taču organizācijas esot pārāk konservatīvas un ieciklējušās uz šo tradicionālo simbolu.

Latvijā ir aptuveni 12000 cilvēku, kuriem ir invaliditāte redzes traucējumu dēļ, savukārt visā pasaulē ir aptuveni 285 miljoni cilvēku ar redzes problēmām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.