Darmštates meistare Ute fon Viarda visu mūžu darinājusi porcelāna lelles labdarības tirdziņiem. Nu gadu nastas dēļ šo darbu pārtraukusi, rokas vairs nav tik veiklas. Leļļu detaļas viņa atdevusi savai draudzenei, Liepājas labvēlei Valtrautei fon Tīzenhauzenai, kas tās atsūtījusi Liepājas Dienas centram personām ar garīgās attīstības traucējumiem.

Pagājušajā nedēļā U. fon Viarda pēc centra vadītājas Maijas Agatinas aicinājuma trīs dienas vairākiem dienas centra sociālajiem rehabilitētājiem un centra klientiem mācīja, kā lelles darināmas.

“Sākumā biju ļoti skeptiska,” leļļu meistare neslēpj. Bet skološanas noslēgumā atzīst, ka iznākums ir pārsteidzoši labs – katram radošo darbnīcu dalībniekam gatava sava lelle, lai arī ne porcelāna. Nu viņa pārliecināta, ka rotaļlietu materiālus centrā izlietos lietderīgi. Speciāli nodarbībām dienas centrā darmštatietes atvedušas Valdorfpedagoģijas leļļu materiālus no dabiskām izejvielām.

Centra vadītāja Maija Agatina atzīst – porcelāna leļļu darināšana gan ir sarežģīts darbs. Ar smalku otiņu izgleznot porcelāna sejiņās actiņas un lūpiņas, izveidot lelles ķermenīti, saliekot kopā porcelāna galviņu, rociņas, kājiņas – tam tomēr vajag lielas iemaņas, materiāls ir trausls, ar to jādarbojas ļoti piesardzīgi. Tāpēc porcelāna leļļu detaļas atdos kādai citai organizācijai, kurai tās varētu noderēt, bet centra klientu rīcībā paliks materiāli vienkāršāku leļļu izgatavošanai, turklāt centra darbinieki tagad pratīs arī jaunas detaļas izgatavot paši, pratīs arī palīdzēt darboties centra klientiem – šeit ikdienu pavada 32 cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem vecumā no 20 līdz 51 gadam. Gan darbinieki, gan klienti leļļu darināšanā iesaistījušies ar lielu aizrautību. “Tāds rokdarbs attīsta pirkstu muskulatūru, darbošanās ar mīļlietiņu cilvēku var nomierināt,” M. Agatina uzsver nodarbes lietderību, lai gan tas ir “piņķerīgs, ilgs, grūts, bet padarāms darbs”.

“Ļoti priecīga braukšu mājās. Tagad ticu, ka darbošanās notiks tālāk!” teic leļļu meistare U. fon Viarda, kura pastāsta – dienas Liepājā viņai bijušas pilnas aizkustinājuma: “Kādi šeit ir patīkami cilvēki! Ieskaitot Grobiņas policistus!” Policisti bijuši ļoti laipni, ne tikai vienkārši parādot abām dāmām ceļu uz Iļģu pansionātu, bet pat pavadījuši kā ar eskortu.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 14. oktobra numurā.

#kvards-20191014-05#