Šis amats ir svarīgākais veselības nozarē, jo tā vadītājs atbild par visai medicīnai piešķirtās naudas administrēšanu, līgumu slēgšanu un samaksu par sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem un ir tieši pakļauts veselības ministram.

Ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš ne apstiprināja, ne noliedza šo ziņu un paskaidroja, ka informācija par kandidātiem līdz konkursa rezultātu publiskošanai ir konfidenciāla.

Neilgi pirms ministra amata atstāšanas radās iespaids, ka Bārzdiņš gatavo augsni savam nākamajam amatam, vēsta laikraksts, jo vispirms viņš atstādināja Daigu Behmani, savā jomā zinošu speciālisti, no Veselības ekonomikas centra direktores amata, pēc tam bija iniciators šīs iestādes apvienošanai ar Veselības norēķinu centru, lai izveidotu Nacionālo veselības dienestu.

Toreiz daudzi nesaprata šo soli, jo nebija pieņemami, ka naudas dalītājs un tās tēriņu uzraudzītājs atrodas vienā iestādē. Tiesa, Ministru kabinets bez jautājumiem atļāva apvienot abas iestādes, jo, kā ministriem skaidroja Bārzdiņš, jaunā iestāde izdarīšot vairāk nekā abas iepriekšējās.

Atstājot ministra krēslu, Bārzdiņš ar rīkojumu par Nacionālā veselības dienesta direktoru iecēla psihiatru Māri Taubi, bet, tiklīdz par ministri kļuva Ingrīda Circene, viņa atcēla Bārzdiņa rīkojumu un uzdeva jaunā dienesta vadītāju meklēt atklātā konkursā.

Jau ziņots, ka uz Nacionālā veselības dienesta direktora amatu pieteikušies trīs pretendenti, pastāstīja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Lai izvērtētu pieteiktās kandidatūras, tuvākā laikā tiks veidota komisija, taču termiņu, līdz kuram dienesta vadītāju būtu jāizvēlas, Šneiders vēl nenosauca.

Nacionālā veselības dienesta direktora pienākumu izpildītājs Māris Taube ir viens no trīs cilvēkiem, kas pieteicas uz šo amatu, apstiprināja dienesta pārstāve Laura Lapiņa.

LETA