Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Bažījas – nebūs, kas sakopj Liepāju

Liepājā šogad ir nodrošinātas tikai 32 pagaidu algoto sabiedrisko darbu vietas, pretstatā pērn radītājām 180 vietām. Tādēļ pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” vadītājs Vairis Šalms bažījas, kā turpmāk sakopt tos 500 hektārus pilsētas zaļās teritorijas, kas iepriekš tīrīta tieši ar pagaidu darbaspēka rokām.

Bažījas – nebūs, kas sakopj Liepāju
Foto: Ģirts Gertsons
11.02.2022 00:00

Nora Driķe

"Kurzemes Vārds"

Jāiet, kur ir darbs”

Pagaidu algotajiem darbiem šogad valstī kopumā finansējums ir samazināts uz pusi, savukārt Liepājai iedalīti tikai 17,7 procenti no tā, cik pašvaldība prasījusi. Strādāt šajā programmā vēloties ap 200 liepājnieku.

Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dacei Baumane par šo situāciju ceturtdien, 10. februārī, informēja pilsētas domes Sociālo lietu, veselības un sabiedriskās kārtības komiteju, skaidrojot, ka krasais samazinājums pamatots ar to, ka Liepājā visu laiku ir daudz brīvu pastāvīgu darbavietu, pastāvīgi – 450 – 550 vakanču darba tirgū.

Pie tam gadu gaitā ļoti samazinājies gan bezdarbnieku, gan ilgstošo bezdarbnieku skaits pilsētā. Visvairāk, 7600 liepājnieku, bez darba bijuši 2010. gadā, bet ”šodien –2100”, stāstīja D. Baumane, vēl mazāk bezdarbnieku Liepājā bijis tikai 2005. gadā – 1900.

Savukārt ilgstošo bezdarbnieku pilsētā pašlaik ir ap 520, un tas ir apmēram tik, cik ir pastāvīgo brīvo darbavietu. Tiesa gan, D. Baumane arī piebilda, ka pašlaik NVA diezgan aktīvi atņem ilgstošajiem bezdarbniekiem viņu statusu, ja ir vairākkārt atteikušies no pastāvīga darba piedāvājuma. Pēc trim mēnešiem viņi var reģistrēties no jauna – bet jau bez ilgstošā bezdarbnieka statusa.

”Jau zināmu laiku spriež par to, ka algoto pagaidu sabiedrisko darbu programma ir jāslēdz, tā pastāv jau 30 gadus un sevi ir izsmēlusi,” stāstīja D. Baumane,

”būtībā algotos sabiedriskos darbus organizēja tikai uz laiku, lai pēc tam cilvēks iegūtu citu pastāvīgu darbu.

Bet viena daļa no šīs, ja drīkst teikt, publikas, diezgan labi iztiek, un, kad šie darbi beigušies, gaida nākamo gadu, lai atkal pastrādātu. Saka, nevarot celt smagumus, labāk pagaidīs.”

D. Baumane sprieda, ka varbūt šie paši ļaudis kaut kādā veidā naudu nopelna nelegāli, un vienlaikus saņem arī pašvaldības pabalstus.

”Nodarbinātais algotajos darbos pērn varēja strādāt sešus mēnešus, saņemot par to 250 eiro mēnesī ”uz rokas”. Šogad atļauts katram šādi strādāt tikai četrus mēnešus, dienā strādā sešas stundas. Mūsu nostāja – jāiet strādāt tur, kur ir pastāvīgs darbs, nevis jāgaida,” teica D. Baumane.

Iespēja cilvēkus noturēt”

Uz deputāta Ulda Lipska jautājumu, vai finanšu samazinājums šai programmai radīs sociālu problēmu, viņa atbildēja, ka problēma nav tik liela, ”jo darba piedāvājumi ir. Jā, šie cilvēki var strādāt stipri lēnāk. Atnes ārsta izziņu, ka nevar darīt to, nevar darīt to. toties algotos darbus grib, jo tur var 30 minūtes pasēdēt, 10 minūtes pastrādāt. Uzņēmumi nebūs ar mieru ņemt cilvēkus, ja viņi [tikpat kā] ar pātagu dzenami.”

Deputāts Agris Mertens to komentēja tā: ”Šo darbu strādniekiem jau tā vairāk nav funkcija ievirzīt viņus darba tirgū – skaidrs, ka nostrādājot šo laiku, viņi pastāvīgu darbu neatradīs. Es to redzētu vairāk kā sociāli atbalstošu mehānismu sabiedrības daļai, kura grib kaut ko darīt, nav spējīga konkurēt darba tirgū. Tajā tirgū viņus mēs nedabūsim.

Šī mazā naudiņa ir iespēja cilvēkus noturēt, (..) lai samazinātu kriminālo situāciju.

Varbūt cilvēki arī nevar būt tik aktīvi darbā un nevar cilāt smagumus dažādu iemeslu dēļ, kurus mēs pat varbūt neizpratīsim, bet mums jāpieņem, ja viņi var izdzīvot ar mazo naudiņu un būt sabiedrībai noderīgi, tā varbūt nav slikta lieta un jāatbalsta plašāk. Citādi viņi paliek izmesti no laivas, un vienīgais sociālais atbalsts varētu būt tas mazais darbiņš. Un tomēr cilvēki ir pabaroti un kaut kā uzturēti.”

D. Baumane uzskata, ka tādā gadījumā pašvaldībai ir jāiegulda savi resursi, ”valstij bija doma šogad šo programmu vispār slēgt.”

Iepriekš algotos pagaidu strādniekus nodarbināja arī Komunālā pārvalde (15 cilvēkus), Kapsētu pārvalde (14 cilvēku) un vairākas biedrības.

”Grūti pašreiz iet, tagad visi 32 strādā pie mums, jo mums ir lielas kopjamās platības,” vēlāk stāstīja V. Šalms, ”80 darbinieku būtu mums minimāli nepieciešamais.”

Viņš uzskata, pagaidu algoto darbu finanšu trūkums pilsētai var cirst pamatīgu robu makā, jo var nākties šo teritoriju kopšanu nodot izsolē, un tad tās būs pavisam citas izmaksas. Un tas var arī atsaukties uz sociālo budžetu, jo šiem cilvēkiem tomēr bija kaut kāda iztika vismaz dažus mēnešus gadā.

”Nodarbinātības projektu” vadītājs par savu pagaidu darbaspēku neizteicās tik kritiski, drīzāk saprotoši. ”Ir jau kādi 10 procenti, kas atrod un aiziet patstāvīgā darbā, bet viena daļa nāk no sociālām mājām, daudzi no patversmes. Īstam darba tirgum ir tā, kā ir. Ir cilvēki ar piedzīvotām traumām, ar fiziskām invaliditātēm, ar garīga rakstura traucējumiem, arī pirmspensijas vecuma cilvēki no Karostas, Tosmares, kuriem nav latviešu valodas zināšanu. Mēs viņiem to darbiņu nodrošinām, un kaut ko viņi padara. Ir arī strādīgi cilvēki, bet īstā darba tirgū viņiem vietu atrast grūti.”

”Diez, vai bija pareizi tik krasi samazināt šo programmu. Mēs nezinām, ko darīt ar visām šīm teritorijām, ar Karostas, Tosmares mežiem, kuros vācām nelegālās izgāztuves. Tagad tas būs stipri apgrūtināti,” atzīst Vairis Šalms. Pilsētas vadība par problēmu ir informēta, viņš teica.

”Kurzemes Vārdam” neizdevās noskaidrot, vai tiek plānots pašvaldības finansējums risinājumam.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz