Portālā vērsās liepājnieks, kurš satraucies par satiksmi
Zirņu ielā. Pēc viņa teiktā velosipēdisti šajā ielā bieži ignorē satiksmes
noteikumus, tādējādi apdraudot gan paši sevi, gan citus satiksmes dalībniekus.

”Galvenā problēma Zirņu ielā ir tā, ka velosipēdisti ”pofigā”
brauc pāri krustojumiem, pat nepaskatoties uz sāniem, kas notiek. Zirņu ielā
tiek ignorēts norādītais braukšanas virziens, brauc kā grib,” tā liepājnieks: ”Ja
es kā autobraucējs piebraucu no sānu ielas pie Zirņu ielas krustojuma,
lielākajā daļā krustojumu zīme “Dodiet ceļu!” ir tieši uz staba Zirņu
ielas malā, respektīvi, man jāapstājas tieši pirms brauktuves, un tas jau ir
šķērsām veloceliņam. Vairākas reizes jau ir bijis tā, ka kāds ”frīks” gandrīz
ieskrien sānos.”

”Vēl nianse: sarkanā josla lielākajā daļā krustojumu
izbeidzas pāris metrus pirms tā, kā formāli veloceliņš neiet nepārtraukti, kā
tas ir Aldaru ielā – ar sarkano marķējumu uz brauktuves, bet tikai epizodiski,”
turpina vīrietis.

”Arī jaunie noteikumi, kuri liedz riteņbraucējam braukt pa
ietvi, Zirņu ielas gadījumā ir absurdi. Piemēram, no Salmu ielas krustojuma uz
centra pusi: ietve ir ļoti šaura, arī abas brauktuves daļas nav nekādas platās,
intensīvi brauc ”fūres” un pa kādam reisa autobusam. Kur palikt velosipēdistam,”
neizpratnē ir liepājnieks.

Vīrietis bažījas, ka problēmu nerisinot, var notikt nelaime
un retoriski jautā: ”Vai tiešām jānotiek kam traģiskam, lai atbildīgie dienesti
sarosītos?”

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze
Jolanta Knīse portālam atzina: ”Konsultējoties ar kompetentiem kolēģiem par
gājēju-braucēju–velosipēdistu pārvietošanos pa Zirņu ielu, secinājām, ka,
strikti ievērojot satiksmes noteikumus, problēmām nevajadzētu rasties. Taču
nevaram ignorēt  arī cilvēcisko faktoru un savstarpējo attiecību kultūru
ceļu satiksmē. Protams, vietās, kur krustojumā beidzas veloceliņš,
velobraucējam ir jābūt īpaši uzmanīgam – atceramies, kā pareizi šķērsot
regulējamu un kā neregulējamu krustojumu, attiecīgi nokāpjot no divriteņa, vai
pārbraucot to  pie zaļā atļaujošā signāla, netraucējot gājējus. Tāpat
arī  autovadītājiem jāievēro piesardzība, krustojumā tuvojoties ielai, pa
kuru pārvietojas mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki.  To pieprasa
jau  ikviens krustojums pats par sevi un, protams, ceļa zīme ”Dodiet
ceļu!””

Un turpina: ”Kas attiecas uz  velosipēdistu braukšanu
pa braucamo daļu – ja blakus ir veloceliņš, tad sodāms  pārkāpums ir tieši
braukšana pa ceļa braucamo daļu. Pagaidām šie noteikumi nav mainīti, tādēļ
nesteigsimies notikumiem pa priekšu, vēlot drošu un laimīgu ceļu!”

CSDD Liepājas nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste
savukārt skaidro: ”Par satiksmes organizāciju Liepājā atbildīga ir pašvaldība,
par galvenajiem autoceļiem Latvijas Valsts ceļi un satiksmes uzraudzību
nodarbojas Valsts policija, CSDD kompetencē atbildība par iepriekšminētajiem
jautājumiem nav.”

A.Jekste atzīst: ”Jāpiekrīt rakstītājam, ka nedisciplinēti
velosipēdu vadītāji rada lielas problēmas autovadītājiem. Autovadītājiem,
nogriežoties no Zirņu ielas sānu ielās pa labi vai pa kresi, būtu jādod ceļš
velo vadītājiem, kuri šķērso ielu, kurā vadītājs vēlas nogriezties (CSN 138. –
Nogriežoties pa labi vai pa kreisi, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš
gājējiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas, un velosipēdu
vadītājiem, kuru ceļu viņš šķērso.) Bet vadītāja aprakstītajā situācijā, ja
automašīna tuvojas no sānu ielas, lai izbrauktu uz Zirņu iela, tad velosipēdu
vadītājiem ir jābūt uzmanīgiem un jādod ceļš automašīnai.”

Viņš uzskata, ka problēmu nav Zirņu ielas krustojumos, kuri
ir regulējami, jo tur ir barjeras (fiziski šķēršļi), kas velo vadītāju jau
piespiedu kārtā atvirza no brauktuvju krustošanās vietas. ”Taču sarežģītas situācijas
veidojas Zirņu ielā, kur nav šo barjeru un ietvju pazeminājumi ir tuvu
brauktuvju šķērsošanās vietai, tas rada iespēju velosipēdu vadītājiem nemainot
ātrumu, braukšanas virzienu, traukties pāri šķērsojamai ielai. Šajā situācijā
varētu pastāv arī abpusēja tolerance vadītājiem vienam pret otru, autovadītāji
zinot šo problēmu krustojumiem varētu tuvoties lēnāk, paredzot, ka aiz šķēršļa
(žoga, mājas sienas un tamlīdzīgi) varētu parādīties velosipēda vadītājs, bet
velosipēdu vadītājiem izvēlēties tādu braukšanas ātrumu, lai būtu iespējams
apstāties un palaist automašīnu, kas no sānu ielas tuvojas izbraukšanai uz
Zirņu ielai.”

Taujāts, kādi risinājumi šai problēmai vēl varētu būt no
atbildīgajiem dienestiem, kas nodarbojas ar satiksmes organizēšanu, CSDD
Liepājas nodaļas priekšnieka vietnieks skaidro: ”Pirmkārt, varbūt uzstādīt velo
vadītājiem fiziskus šķēršļus, lai taisni nesabremzējoties nebūtu iespējams
pārbraukt pāri ielai (piemēri ir dzelzceļa pārbrauktuves, Kūrmājas prospekta un
K.Ūliha ielas krustojumā gājēju pāreja. Otrkārt, varbūt uz ietves izveidot
horizontāls apzīmējums, kas vizuāli informētu velosipēda vadītāju, ka viņam
jādod ceļš automašīnām (piemēri ir Liepājā, CSN 314.28. 949.ceļa apzīmējums
brīdina par tuvošanos 930.ceļa apzīmējumam 314.11. 930.ceļa apzīmējums – plata
pārtraukta šķērslīnija, kam svītru garums divreiz pārsniedz atstarpes starp
tām, – norāda vietu, kur vadītājam, ja tas nepieciešams, jāaptur
transportlīdzeklis, lai dotu ceļu transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo
ceļu). ”

Un piebilst: ”Par paredzētajiem jaunajiem satiksmes
noteikumiem varu rakstītāju nomierināt ar CSDD komentāru: ”Jaunais satiksmes
noteikumu projekts neaizliegs velobraucējiem braukt pa ietvi. Jaunais Ceļu
satiksmes noteikumu projekts attiecībā uz velobraucēju pārvietošanos piedāvā
noteikt, ka velobraucējam pēc iespējas vairāk ir jāizmanto pieejamā velo infrastruktūra
un jāiekļaujas pilsētas satiksmes plūsmā uz ceļa, nevis ietves, kur saasinās
negadījumu risks ar gājēju iesaisti.””

Viņš skaidro, ka tas nebūt nenozīmē piespiedu kārtā likt
velobraucējiem pārvietoties pa ceļu ar intensīvu satiksmi, kā tas aplami tiek
interpretēts daļā sabiedrības: ”Velobraucēji joprojām varēs pārvietoties pa
ietvi, ja tuvumā nav pieejama atsevišķa velo josla vai arī braukšanas apstākļi
uz līdzās esošā ceļa apdraud viņu drošību. Kā piemērus gadījumiem Rīgā, kad
būtu pieļaujama braukšana pa ietvi var minēt Valdemāra un Čaka ielas (intensīva
satiksme, šaura brauktuve un veidojas bīstamība), Miera, Matīsa un Kr.Barona
ielas (bruģēta brauktuve, būtiski apgrūtināta braukšana).Rūpējoties par jaunāko
satiksmes dalībnieku drošību, bērniem līdz 12 gadiem un velosipēdu vadītājiem,
kas tos pavada, joprojām būs atļauts pārvietoties pa ietvi jebkurā situācijā.
Latvija pašlaik ir teju vienīgā valsts pasaulē, kurā atļauts uz ietves
pārvietoties ar velosipēdu, apzinoties velo infrastruktūras trūkumu.
Attīstoties velo infrastruktūrai, paredzēts pārejas posms, nosakot, ka
velobraucējiem primāri jābrauc pa ceļu vai velojoslām un uz ietves drīkstēs
atrasties tikai izņēmuma gadījumos.”

Tostarp jaunie noteikumi arī paredz ērtus jaunievedumu
velobraucējiem – tiem būs atļauts pārvietoties arī pa sabiedriskā transporta
joslām, ja būs attiecīgas ceļa zīmes. Ikdienā tas nozīmēs, ka vietās, kur velo infrastruktūra
nav pieejama, velobraucējam būs nopietni pašam jāizvērtē sava drošība un
braukšanas prasmes. Ja velobraucējs nejūtas gana droši, lai pievienoties
satiksmei uz brauktuves, viņš varēs turpināt pārvietoties pa ietvi, vienlaikus
atceroties, ka uz ietves absolūtā priekšroka dodama gājējiem un pa to
jāpārvietojas tā, lai gājēji netiktu apdraudēti.

”Tas, ka velosipēdistu atrašanās uz ietvēm ne vienmēr ir
droša, apliecina statistikas dati. Pēdējo gadu laikā arvien pieaug negadījumu
skaits ar velobraucēju un gājēju iesaisti. Pērn šādu negadījumu skaits audzis
par 24% un kopumā fiksētas 72 sadursmes starp velobraucējiem un gājējiem, kurās
ievainoti 67 gājēji un 12 velosipēdisti, un viens velosipēdists gājis bojā,”
A.Jekste uzsver.

Un turpina: ”Bet vienlaicīgi CSDD vēlas atgādināt velosipēdu
vadītājiem neterorizēt uz ietvēm gājējus, jo uz ietves ”karalis” ir gājējs. Jums
tas jārespektē (CSN 224. Velosipēdu un mopēdu vadītājiem pa ceļu atļauts braukt
vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves (braukšanas joslas) labajai malai. Tālāk
uz brauktuves atļauts izbraukt, tikai lai apbrauktu, apsteigtu vai apdzītu vai,
ja braukšanai attiecīgajā virzienā ir iekārtota atsevišķa braukšanas josla, kā
arī šo noteikumu 229.punktā minētajos gadījumos, lai nogrieztos pa kreisi
vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā.”

Netraucējot gājējus un citus ceļu satiksmes dalībniekus, atļauts
braukt pa nomali, bet velosipēdu vadītājiem – arī pa ietvi, kā arī šķērsot
brauktuvi pa regulējamām gājēju pārejām. Braucot pa ietvi, velosipēda vadītājam
jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību, bet, šķērsojot
brauktuvi pa regulējamu gājēju pāreju, – ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju
pārvietošanās ātrumu. Velosipēda vadītājam pirms gājēju pārejas šķērsošanas
laikus jāsamazina braukšanas ātrums.

__________________

Iesaki tēmu vai ziņo
par notiekošo arī Tu! To var izdarīt ikviens portāla lasītājs, izmantojot
sākumlapā esošo formu “Piedalies satura veidošanā!”. Turpat iespējams
iesūtīt arī dažādus fotostāstus, piemēram, no kāda pilsētā notikuša pasākuma.

18Skatīt galeriju