Klajā nācis Ainara
Virgas pirmais soloalbums. Vai pēc “Līviem” Virga ir
kļuvis brīvāks savā mūzikā? Un vai tagadējie
piecdesmitgadnieki gadījumā nav pēdējais īstais rokenrola
bastions?

Nav sevi izsmēlis

Interesants. Savādāks,
nekā bijis līdz šim – tā par Ainara Virgas jauno albumu
“Dziesmas par dzīvi un mīlestību” saka mūziķis, kluba
“Pilsētas vārti” īpašnieks Uldis Knapšis. Viņš
piedalījies arī albuma tapšanā. “Tur nav tikai roks, tur
daudz kas salikts kopā. Tāpēc tas varētu būt interesants
klausītājiem, ka nav vienveidīgs.”

Virga cenšas izkāpt no
“Līvu” rāmjiem, piekrīt Uldis. “Bet tas jau nav tik
viegli. Tie tomēr ir gadi trīsdesmit. Tas jau ir asinīs, to tik
viegli nevar izsvītrot (iesmejas). Bet viņš meklē dažādus
ceļus, iesaista dažādus cilvēkus, un katrs kaut ko tur ieliek arī
no sevis. Forši, ka Ainars turpina un nesēž, kā to daudzi
dara, uz veciem lauriem.” Viņš sevi pozicionē kā Ainaru
Virgu. Nekad nav spēlējis uz to, ka, koncertu rīkojot, būtu klāt
pierakstīts, ka tie ir “Līvi”. “Pietiekami augsta
pašapziņa,” Uldis pasmaida. “Un par to, ko izdarījis,
tikai pats ir arī atbildīgs.”

“Mums ir tikai
divpadsmit nošu. Kā tu viņas saveido – tur ir miljons variantu.
Un Ainars nav sevi izsmēlis,” saka vijolnieks Dzintars Beitāns,
kurš ar Virgu kopā daudz spēlējis. “Pirmkārt, ir jāzina,
kā rakstīt, bet, otrkārt, tas ir jāgrib. Ja būs gribēšana –
viņš rakstīs. Viņš ieies mūzikas literatūrā kā viens no
ģeniālākajiem latviešu komponistiem. Potenciāls ir, viņam vajag
tikai iedot dzirksteli, spičku – raksti, raksti, raksti!”

Kur Ainaram Virgam ir
vieta latviešu mūzikā? “Es domāju – tikai zelta zālē.
Bez šaubām,” Liepājas mūziķis Guntars Brečs ir
pārliecināts. Galvenā lieta, ko pasaulei devis, ir viņa dziesmas.
“Un viņa tandēms ar Raču. Tur viens otru pacēla un
attīstīja. Abiem noderēja.”

Liepājas aura dzīvos

Virga ar Liepāju ir
saaudzis. Un neapšaubāmi ietekmējis liepājnieku mūziku. “Jaunā
paaudze, tīņi – tie jau vairs arī varbūt diez vai atpazīst.
Bet tai paaudzei, kas vecāka, “Līvi” un Ainars Virga –
man liekas, tā ir tāda kā kulta lieta,” – tā Uldis.

“Daudzi saka: kas tas
Liepājas roks tāds vispār ir? Bet liepājnieku mūzikai ir sava
aura, Liepājas noskaņa. Arī tad, ja liepājnieki aizgājuši uz
Rīgu. Un Liepāja nav nekāda metropole, mēs esam maza pilsētiņa,
visi cits citu pazīst un ietekmējas. No kā tad ņems piemēru, ja
ne no vecajiem?” Uldis piekrīt, ka Virga te ir vislielākais
roka monstrs.

“Kad biju maziņš
puika, mamma mani veda uz “Liepājas dzintaru”, un tur bija
skates,” atceras Dzintars un kritiski izsakās par grupām, kas
te darbojās vienlaikus ar “Līviem”. “Bet tagad katrs
paņem ģitāru, uztaisa grupu, uztaisa piāru…”

Arī Uldis Knapšis
piekrīt, ka tagad zem fonogrammas jebkurš iztaisās par gatavu
muzikantu un brauc turnejās. “Tajos laikos, kad bija atlases,
reāli cīnījās, lai varētu kaut kur spēlēt. Un tad arī mūzikas
kvalitāte, es uzskatu, bija augstāka. Tagad mūzikas tirgus, nu,
tāds diezgan sabojāts ar visiem šiem šoviem. Aizej uz “O
karti”, parāda tevi piecreiz televīzijā, un aiziet – brauc
pa visurieni. Lai gan tā kvalitāte ļoti lielai daļai ir diezgan
apšaubāma.”

Mūzika ir darbs. Bet
Latvijā ar mūziku vien dzīvot nav iespējams. Un, lai būtu
kvalitāte, ir jāatrod laiks, kad spēlēt, lai to nezaudētu.
Patlaban Liepājā Uldis sakās neredzam roka asi. Bet bažu par to,
ka tās varētu būt beigas, viņam nav. Arī tāpēc, ka nu jau
pilsētas atrašanās vieta pati par sevi nenovelk robežu,
sadarboties var arī, dzīvojot Liepājā un Rīgā. Piemēram,
pašlaik jauns albums top kopā ar Feliksu Ķiģeli, starp citu,
savulaik ļoti cītīgu Virgas skolnieku. No pamatsastāva Uldis
Knapšis un Kristaps Liepa ir liepājnieki, Felikss un Guntars
Endzelis ir no Rīgas. “Mēs to organizējam citādāk. Felikss
uztaisa jaunu dziesmu, caur internetu atsūta to mums uz Liepāju.
Kopējos mēģinājumus organizējam Rīgā vai Liepājā.” “Tas nekur nepazudīs
– Liepājas aura mūzikā dzīvos,” piebilst Uldis.

Katram savi velni iekšā

Rokenrolam līdzi nāk
rokenrola dzīvesveids. Vai tāds vēl pastāv?

Tad, kad jauna bija tā
paaudze, kurai nu ir ap 50, tas bijis citādāk. ”Viņi klausījās
plates, mēģināja kopēt. Mēģināja kaut ko darīt. Labi,
alkohols bija, sievietes bija, varbūt arī kādas narkotikiņas. Bet
kas notiek tagad?…” aizprātojas Dzintars. “Mūziķu vidē
vairs nav tādas bohēmas, kāda bija toreiz. Ja arī ir, tad ļoti
šaurā lokā, ko tikai mēs paši zinām. Katrs domā – bizness,
naudiņa jāpelna. Toreiz bija citādāk.”

Vai tas, ka nauda jāpelna,
nenokož jutīgumu, bez kura mūzika nav iedomājama? “Ļoti
nokož. Kad skatos visus tos šovus, mani pārņem kauns,”
mūziķis norāda, ka īstie grandi jau tādos nemēdz žūrijā
sēdēt. “Tas nonivelē vidusmēra klausītāja līmeni. Bija
šovs “Zelta dziesma”, kurā tauta nobalsoja par “Dzimto
valodu”. Tātad tauta nav muļķe. Kāpēc tai vajag uzspiest
šos šušeru raidījumus?”

Vai tas, ka šādi šovi
ir un cilvēki tos skatās vai ka tautas čakli pirkts žurnāls uz
vāka piesaka “Ainaram Virgam 50. Mūziķis pamatīgi dzer”,
nerāda, ka ļaudis nemāk novērtēt to, kas mums te ir tiešām
vērtīgs? “Domāju, ka tomēr māk,” atbild Uldis.
“Cilvēki jau ir visādi. Bet Ainara jubilejas koncerts – ja
publika ceļas kājās desmit reižu, tad tas ir visaugstākais
novērtējums, ko mākslinieks var saņemt.”

“Katram jau mums ir
savi velni iekšā. Un ir tā, kā ir. Bet – ir miljons pozitīvu
lietu, un atrast to vienu negatīvo un izcelt ir pilnīgs stulbums.
Žurnālistu aprobežotība. Uz atkarību nevajag spekulēt. Vai kāds
no tiem, kas to uzrakstīja, atnāca uz koncertu un paskatījās? Tur
viss bija kārtībā.”

Uzziņai:

Pie albuma “Dziesmas
par dzīvi un mīlestību” Ainars Virga strādājis vairākus
gadus, pamazām ieskaņojot dziesmas dažādās studijās un ar
dažādiem mūziķiem. Kopumā albuma ierakstā piedalījušies
gandrīz četrdesmit mūziķu.  Divas no albumā iekļautajām
dziesmām iedziedātas duetā, viena – ar Tomasu Kleinu, otra,
speciāli Ainaram savulaik rakstītā “Ja tu mīli” – ar
Artūru Duboku. “Vēl vienu pēdējo reiz” Ainaram
dāvinājis viņa talanta cienītājs Kārlis Būmeisters.

Ainara radītajām
dziesmām tekstus rakstījis viņa bērnības draugs Guntars Račs,
bet daļu teksta dziesmai “Es neesmu tas” rakstījis Virga
pats.

“Rozes zieda”
oriģinālā versija “Can You Relese Me Now” pirms
piecpadsmit gadiem bija ieskaņota latviešu eksporta grupas
“RIGA” izpildījumā.

Avots: www.micrec.lv