Lēcienā sper pa muguru

Pagājušonedēļ laikraksts ziņoja par jauniešu kompāniju, kas 31. maijā pludmalē traucēja atpūtnieku mieru un aizdedzināja sabiedrisko tualeti.

Tajā pašā dienā kādas 19 gadus vecas jaunietes mamma laikrakstu informēja, ka vairāki bērni, iespējams, deviņus desmit gadus veci, gaišā dienas laikā J. Čakstes laukumā ar kājām un akmeņiem uzbrukuši viņas meitai, kura sirgst ar epilepsiju.

“Trešdien [31. maijā] pulksten 15.10 man piezvanīja noraudājusies meita, pastāstot, ka devusies mājās pa J. Čakstes laukumu, kad viņai pēkšņi uzbrucis bērnu bariņš.

Lēcienā meitai iesperts pa muguru, pēc kā viņa nokritusi zemē. Bērni metuši arī ar akmeņiem, pēc tam aizbēguši.

Meita teica, ka viņai sāpot galva, taču es nevarēju izrauties no darba, lai viņai ierastos pakaļ. Jautāju, vai tad tu nevarēji tiem bērniem dot pretsparu, taču viņa atbildēja, ka nedrīkst taču mazajiem sist,” pastāsta cietušās meitenes mamma Sanita.

Par notikušo liecina arī meitas apģērbs – uz jakas skaidri saskatāms uzbrucēja kājas nospiedums. Sanita pieļauj, ka bērnu agresiju, iespējams, raisījis tas, ka meitai ir vizuāli atšķirīgs tēls, viņa izvēlas tā dēvētā hipstera stila apģērbu.

Pēc uzbrukuma jauniete iebēgusi mākslas skolas pagalmā, kur sastapusi draugus, kas ieteikuši zvanīt Valsts policijai, taču tur atbildēts, ka viņa policijā var vērsties ar iesniegumu, ka J. Čakstes laukumā ir videokameras un tad arī varēs pārbaudīt ierakstu.

“Zvanīju uz policiju un paudu sašutumu par šādu policijas attieksmi, proti, kāpēc likumsargi nedodas uz izsaukumu, lai novērtētu situāciju uz vietas. Es no darba nevarēju izrauties.

Sēdēju un uztraucos, jo meitai ir epilepsija, varbūt ceļā uz mājām viņai saasinās veselības problēmas,”

pauž neizpratni Sanita.

Nākamajā dienā pēc uzbrukuma jaunietei sāpējusi mugura, uz kājām bijuši arī nelieli zilumi.

Meita policijā iesniegumu uzrakstījusi, un nu ģimene gaida, kāda būs likumsargu rīcība. “Meitai policijā pēc iesnieguma uzrakstīšanas esot atbildējuši, ka īstenībā tāpat neko nevarēšot izdarīt, jo viņi [uzbrucēji] ir nepilngadīgi, vienīgais – varot uz pārrunām izsaukt vecākus.

Taču, ko nozīmē ”neko nevar izdarīt”? No kura brīža vecāki vairs nenes atbildību par savām atvasēm?”

norāda Sanita.

Valsts policijas (VP) pārstāve Madara Šeršņova, jautāta, kāpēc likumsargi nedevās uz notikuma vietu, skaidro, ka jauniete VP zvanījusi konsultācijas nolūkā ar jautājumu par to, kā viņai rīkoties.

“Viņa norādīja, ka pirms kāda laika jaunieši skrēja viņai pakaļ un sita pa muguru. Meitene atzīst, ka uzreiz neiedomājusies izsaukt policiju uz notikuma vietu, taču vēlāk draugi norādīja, ka vajadzētu gan piezvanīt policistiem un pajautāt, kā rīkoties.

Jaunietei tika norādīts, ka šajā situācijā viņa var vērsties ar iesniegumu Valsts policijā Liepājā, Bāriņu ielā 3. Iesniegums tika pieņemts 31. maijā, šobrīd tiek skaidrots notikušais un lemts par materiāla tālāku virzību.”

Vadonim tikai 12 gadu

Drīz pēc incidenta J. Čakstes laukumā lasītāji gan laikrakstam, gan sociālajos tīklos ziņoja arī par citiem pagājušās nedēļas notikumiem, kuros gan ar fizisku, gan emocionālu vardarbību izcēlušies pusaudži.

Kāda liepājniece redakcijai izklāstīja no paziņām dzirdētu informāciju, ka Liepājā jau kādu laiku aktīvi darbojoties pusaudžu banda, kas Ezerkrastā un pilsētas centrā aplaupot bērnus un vecus cilvēkus, savukārt pagājušonedēļ tā piekāvusi 11 gadus vecu puisi.

“Policija ir bezspēcīga, jo daļa no puišiem – galvenie pāridarītāji – esot tikai 12 gadus jauni, līdz ar to viņi nav sasnieguši vecumu, kad iestājas kriminālatbildība.

Policija plātot rokas un iesakot rīkoties pašiem vecākiem,” pauž lasītāja.

M. Šeršņova norāda, ka par 11 gadus veca zēna piekaušanu policijai nav informācijas, kā arī medicīnas iestāde nav ziņojusi, ka pie viņiem kāds būtu vērsies, taču apliecina, ka VP uzsākti vairāki kriminālprocesi pret nepilngadīgajiem jauniešiem par dažāda veida noziedzīgiem nodarījumiem – laupīšanām, zādzībām un īpašuma bojāšanu (par aizdedzinātu tualeti).

Visi jaunieši jau iepriekš nonākuši policijas redzeslokā. VP viņus jau aizturēja šī gada marta nogalē. Toreiz šie nepilngadīgie daudzdzīvokļu ēku kāpņutelpās centušies sirmgalvēm no rokām izraut somiņas, tāpat bērniem atņēmuši mantas.

Kopumā bija notikuši deviņi uzbrukumi, septiņos gadījumos uzbrucēji atņēmuši liepājniekiem mobilos telefonus, makus, somiņas un naudu, vienā gadījumā tirdzniecības vietās izmantota noziedzīgā ceļā iegūta maksājumu karte.

“Ņemot vērā to, ka jaunietis, kurš veic un kura ietekmē pārējie pusaudži izdara šos noziedzīgos nodarījumus, ir 12 gadus jauns, likumiski drošības līdzekli viņam nav iespējams piemērot. Tā kā jaunieša likumiskais pārstāvis ir bāriņtiesa,

Valsts policijas amatpersonas ar bāriņtiesu lemj par turpmāko rīcību, lai jaunieti izolētu no sabiedrības,” skaidro M. Šeršņova.

Minētie pusaudži iesaistīti arī incidentā, par kuru pagājušonedēļ kāda jauniete no Liepājas dalījās vietnē TikTok. Jauniete stāsta, ka pagājušās nedēļas sākumā pusaudži viņas 13 gadu veco brāli un viņa draugu izsekojuši, pēc tam, piedāvājot uzspēlēt paslēpes, ievilinājuši stroikā.

Tur brāļa draugam atņemts telefons, abiem zēniem pāridarītāji likuši krist ceļos, iespējams, viņi pavēlējuši zēniem arī novilkt bikses un to visu filmējuši.

“Viņi bija bezspēcīgi, darīja visu, ko lika,” raudot stāsta zēna māsa, paužot, ka brālim pēc pārdzīvotā tagad esot bail iziet ārpus mājas.

“Cilvēki paliek arvien nežēlīgāki ar katru brīdi, un tas ir vienkārši briesmīgi, jo tu saproti, ka tu tam mazajam cilvēciņam nevari visu laiku būt līdzi,” ierakstā pauž meitene.

VP pārstāve informē, ka uzsāktos kriminālprocesus policija tuvākajā laikā nodos prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, savukārt pret jaunāko – materiālus nodos tiesai lemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu.

Spārdītāji identificēti

Piektdien sociālajos tīklos izplatījās cits video, kas uzņemts Liepājā, Dienvidu fortos. Arī šis notikums raisījis plašu rezonansi.

Video redzama aptuveni desmit jauniešu kompānija, no kuras vairāki puiši sit un sper zemē guļošam cilvēkam. Kāds cits metas izdzenāt varmākas, taču viņš pats paklūp un arī saņem neģēļu sitienus.

Pusaudžu barā pamanāma kāda meitene – video beigās redzams, ka arī viņa sper zemē guļošajam.

Kāds ir upuru aptuvenais vecums, ierakstā ir grūti noteikt, bet

neoficiāla informācija liecina, ka no jauniešu agresijas cietuši divi brāļi bezpajumtnieki, kuri jau vairākus gadus mitinās Dienvidu fortos.

Par šo notikumu policija sākusi resorisko pārbaudi. Nedēļas sākumā bija identificēta daļa no šajā notikumā iesaistītajiem. Tiks skaidrota cietušajiem nodarītā miesas bojājumu smaguma pakāpe un lemts par materiāla tālāku virzību, pastāsta M. Šeršņova.

Svarīga ir oficiāla informācija

Liepājas Pašvaldības policijas pārstāve Elva Lubāne apliecina – jauniešu tēma pēdējā laikā, tiklīdz sākās skolēnu brīvlaiks, ir ļoti aktualizējusies. “Saņemam dažāda veida informāciju par jauniešu izdarībām, kas saistītas gan ar sabiedriskās kārtības traucēšanu, gan nepieņemamu uzvedību sabiedriskās vietās, gan alkohola lietošanu, gan sienu apķēpāšanu utt.,” viņa stāsta.

Pašvaldības policijas redzeslokā esot konkrēti jaunieši un viņu kompānijas, kuri pārkāpumus veic atkārtoti, un tie ir dažādi. Taču oficiālas informācijas par pusaudžu vardarbības gadījumiem Pašvaldības policijas rīcībā neesot.

E. Lubāne skaidro, ka oficiāla informācija nozīmē, ka tā saņemta caur operatīvo tālruni, kur dežurants to nodod darbiniekiem, kuri nekavējoties ierodas notikuma vietā. “Pašvaldības policijai ir Nepilngadīgo lietu nodaļa, kas strādā tieši ar jauniešiem, līdz ar to pieredze un kompetences darbam ar jauniešiem ir pietiekami lielas, lai spētu rīkoties, ko arī savu kompetenču robežās vienmēr darām.”

Pašvaldības policijas pārstāve klāsta, ka likumsargi arī seko līdzi tam, ko cilvēki raksta sociālajos tīklos, kādus video jaunieši publicē, piemēram, vietnē TikTok, un kas notiek pilsētā. Taču sabiedrības palīdzība esot visvērtīgākais un efektīvākais atbalsts informācijas sniegšanā un kopējās situācijas apzināšanā.

“Pēdējā laikā

sociālajos tīklos ir redzama dažāda veida informācija par jauniešu izdarībām, to skaitā kautiņiem. Taču jāmin, ka Pašvaldības policija nav saņēmusi oficiālu informāciju.

Tas raisa pārdomas par to, kas vēl mums jādara no Pašvaldības policijas puses, lai liktu sabiedrībai saprast, ka, lai policija varētu rīkoties tam paredzētajā likumiskajā kārtībā, nepieciešama oficiāla informācija no cietušajiem, cietušo vecākiem un lieciniekiem?

Ir nepieciešami iesniegumi, situācijas izklāsts un cita informācija, lai varam rīkoties un saukt pie atbildības vainīgos. Sociālie tīkli ir labs paņēmiens, kā brīdināt citus iedzīvotājus par notikušu nelaimi, taču tas nebūs efektīvs veids, kā informēt policiju, jo mums nav pierādījumu par publikācijas avotu, foto/video materiāla ticamību, tapšanas laiku un datumu u.c.”

Draugu loks un vīrieša personības klātbūtne

Nils Sakss Konstantinovs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs

– Vai vardarbība pusaudžu vidū pieaug?

– Dzirdot šos stāstus, nākas secināt, ka Liepājā situācija ir līdzīga kā Rīgā. Kopumā vardarbības apjomu pusaudžu vidū ir grūti aptvert, ja skatāmies policijas datos, pastrādātu vardarbīgu noziegumu pieaugums īsti nav redzams. Tomēr ir daudz gadījumu, kuri netiek reģistrēti, pieķerti, toties tiek nofilmēti vai atstāstīti.

Būtībā galvenais to cēlonis – jauniešiem netiek nodrošinātas tās lietas, kas vajadzīgas viņu pilnvērtīgai attīstībai.

Agresivitāte un vardarbība nerodas no zila gaisa, nav tā, ka vienīgā vieta, kur pusaudži to redz, ir televīzija.

Jā, pusaudžiem ir tendence būt agresīviem, īpaši, ja viņi ir grupā. Kad bērns sasniedz pubertāti, ir jānodrošina ne tikai pilnvērtīga skolas ikdiena, bet arī konstruktīvas aktivitātes. Ja kontroles nav – problēmas izpaudīsies.

Tas nenozīmē, ka jaunieši ir slikti, daba tā vienkārši ir iekārtota, un pusaudžu smadzenes tā darbojas – ja viņu attīstībai netiek nodrošināts viss nepieciešamais, izpaliek kontrole no malas un parādās kādas ikdienišķas nebūšanas, nonākot grupā, rodas tendence pastrādāt briesmīgas lietas.

– Ko darīt lietas labā?

– Šobrīd LIZDA pieprasa iespēju šos riska jauniešus izņemt no skolas, daudzām skolām nav pienācīgu resursu, lai ar šiem skolēniem attiecīgi strādātu. Parasti jau skola ir šī piesaistes vieta, kas to visu regulē.

Otra lieta ir ģimene. Latvijas sabiedrībā ģimenes struktūras mainās, lielā daļā gadījumu pusaudžus audzina viens vecāks, kas visbiežāk ir mamma. Zināms, ka jauniešu uzvedība ir cieši saistīta ar dažādiem sociāliem aspektiem un sabiedrības nevienlīdzību. Skaidrs, ka vardarbīgi var kļūt abi dzimumi, taču,

runājot par zēniem, kuri tomēr vairāk pastrādā noziedzīgus un fiziskus pārkāpumus, liela nozīme ir vīrieša lomai šī puiša dzīvē

– tēvam, trenerim vai skolotājam.

Amerikā veikti pētījumi deklasētās, augsta sociālā riska vidēs, geto zonās uzrādīja, ka noteicošais apstāklis, vai puisis nonāks cietumā, pastrādās noziedzīgus darījumus vai tomēr izķepurosies, ir tas – vai viņa dzīvē ir bijis tēvs vai cits nozīmīgs vīrietis. Tas var būt viens no iemesliem, kāpēc jaunietis neiemācās apvaldīt savus agresīvos impulsus un nemāk noturēt sevi rāmjos.

Ne mazāk svarīga ir policijas dalība šādos gadījumos, policijas patruļas un vecāku pārraudzība varētu samazināt šādus pārkāpumus.

– Kā rīkoties vecākiem, ja konstatēts, ka viņu bērns iesaistījies kautiņā?

– Noteikti būtu vērts saglabāt vēsu prātu. Reizēm mēs reaģējam pārāk ātri un asi, noteikti jāiedziļinās situācijā, lai to izprastu. Iespējams, bērns pavilkās līdzi grupējumam, varbūt nonācis nelabvēlīgu draugu ietekmē. Tad ir vērts padomāt, varbūt jaunieti uz vasaru var aizsūtīt kaut kur prom no šīs vides.

Videi pusaudžu attīstībā ir milzīga ietekme.

Tikpat labi pastāv iespēja, ka jūsu bērns ir aizstāvējies vai aizstāvējis kādu citu.

No otras puses, varbūt tieši viņš ir uzbrucējs, varbūt viņu kas aizskāris vai gribējis izrādīties. Tad gan būtu jāpalīdz tikt galā ar agresiju, palīdzību var sniegt gan kāds speciālists, gan sporta treneris, kurš iemācīs, kā sevi kontrolēt un kādos gadījumos ir adekvāti pielietot sava ķermeņa spēku un kad to darīt nedrīkst.

Tikpat labi var būt lietotas kādas vielas vai arī vecākiem trūkst prasmju un resursu, lai tiktu galā ar pusaudzi, jo tas nav vienkārši. Arī paši vecāki var lūgt palīdzību un attīstīt šādas prasmes.

Jābūt reālistiskiem, ja pusaudzim ir 15 gadi un mamma viņu audzina viena, bet ģimenē ir vēl bērni, darbs, mājas un ikdiena, vispareizāk būtu iesaistīt vēl kādus cilvēkus, kas pusaudzim palīdzētu noturēties uz sliedēm, – tā var būt jaunsardze, sporta klubs, pulciņi. Meklēt vidi, kur viņam apkārt būtu konstruktīvi pusaudži un pieaugušie.

– Kā jaunietim pašam sevi pasargāt provokācijas gadījumā?

– Ļoti svarīgi jaunietim paskaidrot, ka svarīgākais lēmums viņa dzīvē ir tas, kādus draugus viņš izvēlēsies. No tā, kādi būs tavi draugi, ļoti lielā mērā ir atkarīgs, vai tu iekulsies problēmās vai nē. Tāpat, ja tev pašam gadās nepatikšanas, vai tu tur paliksi viens vai draugi tevi aizstāvēs. No tā ir atkarīgs, kā dzīve virzīsies.

Otra lieta – no visām problēmām dzīvē mēs izbēgt nevaram, to ir svarīgi bērnam pateikt. Tas, ko jaunietis var darīt savā labā, ir turēt sevi spēcīgā fiziskā un mentālā formā.

Ja cilvēks ir par sevi pārliecināts, pastāv lielas iespējas, ka viņš nejutīs vajadzību izrādīt spēku pret vājāku un arī pret viņu neviens nevēlēsies vērsties.

Tāpat ir ar fizisko, jo dzīve tomēr ir dzīve. Reizēm ātras kājas ir labākā pašaizsardzības forma.

Pusaudžiem, kuri par sevi ir pārliecināti un mentāli, fiziski attīstīti, ir mazāka tendence sekot negatīviem līderiem. Tāpat viņi var būt tie, kas motivēti iestāties par pozitīvām vērtībām vienaudžu vidū.

Uzziņai

Ņemot vērā, ka satraukuma brīžos gadās piemirst, kā rīkoties, Valsts policija atgādina – kad jums nepieciešama tūlītēja policijas iesaiste un reaģēšana, ir jāzvana VP pa tālruņa numuru 110 vai Liepājas pilsētas Pašvaldības policijai pa tālruņa numuru 63420269.

Ko un kā teikt, kad zvanāt policijai

• Izsakieties pēc iespējas ātrāk un skaidrāk – kas ir noticis? Kur ir noticis? Kas zvana?
• Saglabājiet mieru un atbildiet uz policijas darbinieka papildjautājumiem
• Atcerieties visu pēc iespējas precīzāk par notikumā iesaistītajām personām un apstākļiem.
• Nepārtrauciet sarunu pirms policijas darbinieka!

Avots: VP

Es domāju tā: Kāpēc pusaudži ir vardarbīgi pret citiem?

Dorisa Baiba Puķīte, jauniete:

– Esmu sastapusies ar vardarbību pusaudžu vidū, manuprāt, ar to saskaras daudzi. Pieņemu, ka jaunieši ir vardarbīgi vairāku iemeslu dēļ, piemēram, grib iegūt kontroli pār situāciju. Uzskatu, ka cilvēki, kuri izturas vardarbīgi pret citiem, paši kaut kādā ziņā jūtas apdraudēti, tas ir atkarīgs no situācijas ģimenē un draugu loka.

Dominiks Pērševics, interesē svešvalodas:

– Neesmu saskāries ar vardarbību pusaudžu vidū. Iemesls, kāpēc šodien jaunieši apbižo citus, varētu būt skaidrojams ar pāridarītāja personīgajām problēmām. Pieņemu, ka varmākas, iespējams, paši ir cietuši no vardarbības ģimenē vai arī izjūt skaudību pret citiem. Viņiem nav iemācīts, ka spēka pielietošana neko neatrisina un tāpēc strīdā gudrākais piekāpjas. Pieļauju, ka šādas situācijas neizrunā ģimenēs. Ticu, ka vardarbība pazustu, ja vecāki mīlētu savus bērnus un uzslavētu viņus par dažādiem sasniegumiem.

Ance Grietēna, dejotāja:

– Ar vardarbību esmu saskārusies gan sākumskolā, gan pamatskolā. Kad biju mazāka, emocionāli un arī fiziski esmu aizskarta, vēlāk jau lielākoties mani emocionāli aizskāra citi pusaudži. Manuprāt, šo problēmu ar apsmiešanu, aizskaršanu varētu mainīt tā: ja, piemēram, tas notiek skolā, tad skolotāji obligāti arī iesaistās problēmas risināšanā un neļauj bērniem darīt pāri citiem, nevis attaisnojas, ka neko nezina.

Arnita Melne, skolniece:

– Lai gan es personīgi neesmu saskārusies ar vardarbību starp saviem vienaudžiem, skaidri zinu, ka tāda pastāv. Un, lai to izskaustu, ir svarīgi dažādi faktori, piemēram, jābūt pilnvērtīgai izpratnei par savstarpēji cieņpilnām attiecībām un otra cilvēka vērtību. To iemācīties nav viegli, tāpēc arī kādam šķiet pieņemami otru aizskart fiziski vai emocionāli.

Marija Bondare, vidusskolas absolvente:

– Arī pati esmu piedzīvojusi pusaudžu vardarbību. Tas bija skolā, manā klasē. Man šķiet, ka tādi gadījumi notiek, jo pusaudžiem ir vēlme sevi izrādīt, demonstrēt, ka viņi ir pārāki par citiem, iegūt ”iekaustītāja” statusu, lai visi baidās. Droši vien jau nav vienas metodes, kā vardarbību varētu mazināt, taču lietderīgi būtu vairāk runāt par šādām tēmām skolā un neatstāt bez uzmanības skolēnu, kurš atšķiras no citiem un varētu kļūt par varmāku upuri vai pats kļūt varmācīgs.