Negaisos zigzagu zibšņi virs bērnudārza “Saulīte” neapdraud cilvēkus, jo virs ēkas jumta uzstādīts aktīvais zibens uztvērējs. Tas darbojas apmēram 90 metru rādiusā ap ēku. Šādi zibensķērāji tiek uzstādīti daudzās Liepājas skolās un bērnudārzos, kuru ēkas pašlaik tiek siltinātas.

Bet līdz šim zibensnovedēju ne skolās, ne bērnudārzos varēja arī nebūt un arī nebija. Būvnormatīvi to neprasīja padomju laikos, jo Liepāja ietilpst tādā klimatiskajā zonā, kurā zibeņošana skaitās reta – mazāk par 20 stundām gadā, pēc to laiku pieņemtajiem datiem. Savukārt tagad zibensnovedēji jāierīko obligāti katrā skolā un bērnudārzā, kuru renovē vai arī kuru būvē no jauna, “Kurzemes Vārdam” skaidroja ugunsdzēsības inspektors Andrejs Kudrjavcevs no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta. Viņš uzskata, ka prasība ir pareiza, jo Latvijā ir bijuši vairāki zibens spērieni, kuri izraisījuši ēku ugunsgrēkus. Jauno būvnormatīvu prasība pēc zibensnovedējiem arī ir viens no iemesliem, kādēļ nācies papildināt daļu no Liepājas pašvaldības ēku energoefektivitātes tehniskajiem projektiem, kuri rakstīti vēl, atsaucoties uz iepriekšējiem būvnormatīviem.

Lai gan Liepājā par Eiropas un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem tiek uzlabota energoefektivitāte vairāk nekā 40 pašvaldības ēkās, un lielākā daļa no tām ir skolas un bērnudārzi, tomēr nevar droši apgalvot, ka reizē ar šiem būvdarbiem zibensnovedēji tiks ierīkoti visur, kā to prasa ugunsdzēsēji. Zibensnovedēji maksā diezgan dārgi – apmēram 1500 latu, atzīst Juris Stivriņš, SIA “Liepājas energomontāža” valdes priekšsēdētājs. Viņa vadītā firma ir viena no tām, kas zibensķērājus uzstāda, un ierīkoja to arī “Saulītē”, pašlaik uzstāda arī bērnudārzā “Pasaciņa”. Ja naudas devējs – KPFI gadījumā tā ir Japāna – uzskata, ka zibensnovedējiem ar siltināšanu nav saistības, tad pašvaldībai jārod cits risinājums, atzina KPFI finansēto Liepājas pašvaldības energoefektivitātes projektu vadītājs Kaspars Sants.

Aktīvais zibensnovedējs nozīmē, ka tas noteiktā rādiusā zibeni pievelk uz sevi un novada to zemē, novērš ugunsgrēka risku. Tas ir moderns, tādu ierīkot ir vienkāršāk un tas izmaksā lētāk nekā pasīvo zibensnovedēju ierīkošana, piebilda J. Stivriņš. Galvenie zibensnovedēju pasūtītāji esot pašvaldības, iestādes, arī zemnieku saimniecības. Tomēr daudzām mājām zibensuztvērēju nav. “Tagad, kad te apkārt zibeņoja, ļaudis ir sarosījušies,” viņš sacīja. Viņš atzīstas, ka arī paša mājai gan zibensnovedēja nav, jo blakus ir deviņstāvu nami – zibeņus piesaista augstākie objekti.

Zibens

Ir īslaicīga elektriskā izlāde starp negaisa mākoni un zemes virsu vai arī starp diviem mākoņiem vai starp viena mākoņa daļām.

Latvijā vidēji no maija līdz augustam negaisi ir 17 reizes, maksimālais skaits bijis virs 40 – 1961. gadā, Priekuļos.

Avots: www.meteo.lv

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds” 

Zibensnovedēja augstumam jābūt divi metri virs augstākajām metāliskajām daļām uz jumta plaknes, stāsta zibensuztvērēja ierīkotājs, SIA “Liepājas elektromontāža” valdes priekšsēdētājs Juris Stivriņš.