Februārī un martā visā Latvijā notiek Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) rīkotas sabiedriskas apspriedes par profesionālās ievirzes kultūrizglītības programmu pilnveidi. Tajās apspriež Kultūras ministrijas (KM) darba grupas pirmajā posmā paveikto – sagatavotos priekšlikumus. Apspriede Liepājā notika 21. februārī Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā.

Finanses nesamazinās

Izstrādāt jaunu profesionālās kultūrizglītības attīstības stratēģiju un finansēšanas kārtību bija jaunās valdības uzdevums, stāsta LNKC direktora vietnieks kultūrizglītības jautājumos Andis Groza. KM darba grupa tika radīta 2019. gada augustā. “Lai izveidotu finansēšanas kārtību, ir svarīgi apskatīties, ko tad finansē. Tāpēc vispirms izvērtē šobrīd īstenotās izglītības programmas,” skaidro A. Groza.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis teicis, ka neesot plānots samazināt finansējumu profesionālajai kultūrizglītībai, tas palikšot nepilnu 20 miljonu eiro apjomā. “Nav domas profesionālās ievirzes izglītību degradēt. Mūsu uzdevums ir stāstīt sabiedrībai, ar ko atšķiras interešu izglītība un profesionālās ievirzes izglītība, kurai ir augstāki sasniedzamie rezultāti. Bieži vien vecāki atšķirību ne tik skaidri apzinās,” uzsvēra LNKC pārstāvis.

Par mācību plāniem viņš piezīmēja, ka darbs notiekot ar lielu pietāti pret visu, kas gadu laikā nostabilizējies, specialitātes pamatpriekšmeti esot neaizskarami. “Taču ir lietas, kas mainās. Notiek tehnoloģiju attīstība, mainās darba tirgus prasības.

Vecāki būs gatavi maksāt par to izglītību, ko viņi novērtēs koncertos un izstādēs,” teica A. Groza. Arī administratīvi teritoriālajai reformai būšot ietekme, taču skolu tīklam būtu jāsaglabājas, jo tas dod lielu ieguldījumu vietējā kultūrvidē.

No šiltītes noņemšanas necietīs

Ir labi, ka bērni dzied vai skaisti zīmē, taču svarīgi novērtēt, ka audzēkņi mācās profesionālās ievirzes mācību iestādēs, “Kurzemes Vārdam” uzsver A. Groza. To pamatmērķis ir sagatavot mācībām mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolās un tālāk augstskolās. “Lai spēlētu klavieres, nepietiek izlasīt grāmatu, tie ir nemitīgi treniņi un individuāls darbs.

Tā veidojas mūsu nākotnes mūzikas un mākslas profesionāļu kalve. Interešu izglītība ir grupu nodarbības. Neaizstājami, protams, ir kori un deju kolektīvi, kas veido skolu jaunatnes un arī Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku kustību. Vēlams, lai tur, kur tas iespējams, paralēli darbotos gan profesionālās ievirzes, gan interešu izglītība,” viņš stāsta.

Tāpēc svarīgi diskusijā iesaistīt arī pašvaldības un aicināt koncentrēt resursus. “Iespējams, vizuālo mākslu un datorgrafiku var mācīt vispārizglītojošā skolā, kur ir šāda bāze, nav datori jāpērk dubultā. Profesionālās ievirzes iestādē savukārt var īstenot kādu interešu izglītības programmu, ja pedagogiem nav pietiekami daudz stundu. Skolotāji un audzēkņi būs tikai ieguvēji,” saka A. Groza.

Finansējums profesionālās ievirzes kultūrizglītībai saglabāsies, paralēli likumdošana paredz algas pieauguma grafiku. “Dažu skolu pārstāvji mums norāda, ka ne vienmēr pašvaldības tam esot gatavas. Tas mums atkal ir jāatgādina, ka profesionālās ievirzes izglītību finansē gan valsts, gan pašvaldības kā dibinātāji, gan vecāki,” atzīmē LNKC pārstāvis.

Viņam esot grūti komentēt reformas kontekstu attiecībā uz mūzikas un mākslas skolām. “Ja arī kādai no tām noņemtu šiltīti un teiktu, ka te būs tikai programmu īstenošanas punkts, no tā pedagogi nesāks pēkšņi strādāt sliktāk. Mūsu uzdevums ir parādīt, ka sabiedrība bez tām nevar iztikt. Neviens valsts nozīmes pasākums bez mūziķu līdzdalības vai mākslinieku vizuālā noformējuma nevar notikt,” saka speciālists.

Bažas un plusi

Arī pret cilvēku aizplūšanu no laukiem LNKC esot bezspēcīgs. “Tomēr, ja bērni mācīsies reģiona centrā, es teiktu, ka pedagogiem turp būtu jāseko, sekos arī finansējums. Uz skolu tīkla reformu patiešām skatāmies ar bažām. Ja reģionos skolas slēgs, tie aizaugs un nebūs cilvēku. Ja bērni un pedagogi nonāks reģionu centros, klašu piepildījums būs lielāks, būs pozitīva konkurence – tie ir savi plusi,” saka A. Groza.

Ja pārmaiņas mācību procesā saistāmas ar darba tirgu, vai darba grupa ņem vērā orķestru vadītāju celto trauksmi, ka mūziķi mazo algu dēļ nestrādā specialitātē?

“Valsts nauda jebkurā gadījumā nav zemē nomesta, izglītoti cilvēki Latvijai ir vajadzīgi,” uzskata A. Groza. KM savās prioritātēs ir noteikusi, ka profesionālajos orķestros algas ir ceļamas, lai piesaistītu mūziķus, taču tas neesot vienas dienas jautājums. “Domāju, ka ejam pareizā virzienā, strādājot gan ar darba tirgu, gan stāstot, ka valsts līmenī tiek domāts par māksliniekiem, un tā ir jūsu perspektīva.

Varu tikai priecāties par reģionu skolām, kurās kā pedagogi atgriežas to audzēkņi. Liepājā gan koncertzāle, gan simfoniskais orķestris veido pievilcību, lai cilvēki atgrieztos. Uz lielpilsētu Rīgu aizbraukušie bieži atgriežas, jo šeit ir viņu ģimenes un draugi,” atzīmē A. Groza.