Bez opozīcijas, bet arī bez vicemēra partneriem: kāpēc Liepājas partija izvēlējās grūto ceļu?
Lai gan vārdos visas Liepājas domē ievēlētās partijas pauž gatavību sadarboties, sešas pārrunu kārtas par vicemēra amatu noslēdzās bez vienošanās – ne Liepājas partijai, ne potenciālajiem partneriem neizdevās panākt vienotu risinājumu. Laiks rādīs, vai tā bijusi tikai epizodiska nesaskaņa vai arī pirmā liecība par dziļāku aizkulišu nevienprātību un atšķirīgām politiskajām ambīcijām, kas var ietekmēt sadarbību jaunajā sasaukumā.
liepajniekiem.lv
Ja reiz domē nebūs pozīcijas un opozīcijas, kāpēc Liepājas partija vietnieka amatu nepiedāvāja kādam no partneriem?
“Liepājas partijai, kas ieguva 9 deputātu vietas no 15, bija visas iespējas arī neveidot neko, strādāt atsevišķi, jo balsu pietiek.
Mēs izvēlējāmies grūtāko ceļu – pārrunāt ar katru politisko partiju iespējas strādāt kopā,”
atbildēja G. Ansiņš.
Grūtais ceļš realizējies vairākos politiskos kompromisos. Par vietnieku bijuši piedāvāti vairāki politiski risinājumi, un nolemts, ka šis ir labākais un dzīvotspējīgākais kompromiss.
Tātad LRA un Nacionālā apvienība ir ar mieru strādāt kopā, nedabūjot vicemēra amatu?
“Visi klātesošie deputāti otro reizi manā dzīves karjerā nobalsojuši par mani. Redzēsim, kā virzīsimies tālāk,” viņš pauda.
Strādāt ar vienu priekšsēdētāja vietnieku arī esot grūtāk, tomēr iepriekš apstiprinājies, ka tas ir iespējams.
“Vietnieks iedziļināsies sportā un izglītībā, kas ir divas ļoti lielas nozares, savukārt man būs vairāk jāstrādā ar kultūras, sociālajiem un ikdienas jautājumiem, ko domes priekšsēdētājam jāveic,” teica G. Ansiņš.
Ņemot vērā uzvarējušās partijas pārsvaru, pārējie spēki varēja veidot opozīciju, un neoficiāli zināms, ka tādas iespējas apsvērtas. Kāpēc galu galā opozīcijas nebūs?
Jānis Vilnītis skaidroja, ka būt opozīcijā nozīmētu nebalsot par mēru un vicemēru.
“Par mēru nebalsot nav pareizi, jo liepājnieki izvēlējušies un [Liepājas partijas] pārsvars ir pietiekami liels. Par vicemēru – jā, mums bija šaubas.
Vēlējāmies, lai ir mūsu vicemērs, taču sarunas to nedeva.
Šai brīdī balsis pietiek Liepājas partijai. Mēs izvēlējāmies ceļu strādāt. Redzēs, kur tas novedīs,” viņš teica.
Tā neesot laba sajūta, ka zaudēts vicemēra amats.
“Mēs jau esam apvienotais saraksts, un daudzi liepājnieki uzskatīja, ka esam kopā abas divas partijas. Bija sešas sarunu kārtas, un es nācu ar apziņu, ka esam kopā, tā bija runāts ar kolēģiem, nu jau jāsaka – bijušajiem kolēģiem. Tagad situācija ir mainījusies, vairs neesam kopā.
Taču esam gatavi strādāt, jo arī par mums četri tūkstoši balsu liepājnieki iedeva un par tām mēs cīnīsimies,”
uzsvēra J. Vilnītis.
Jautājumus J. Džeriņam LRA deputāti uzdevuši, lai saprastu virzību.
“Vai Džeriņš gatavojas Saeimas vēlēšanām un vai tas nav tramplīns.
Atbildes ieguvām, turēsim pie vārda,” solīja J. Vilnītis.
Viņaprāt, nav jābūt opozīcijā, lai strādātu pamanāmi. Iepriekšējos četrus gadus LRA bijusi tādā kā “koalīcijas opozīcijā”, kad visas lietas izrunātas “virtuvē”.
“Tagad vairs tā nav, jo nav koalīcijas līguma un iepriekšējo sarunu. Tagad viss notiks komitejās un domes sēdēs. Līdz ar to cilvēkiem būs interesantāk,” pieļauj deputāts.
“Protams, ka mēs gribējām savu vicemēru,”
atklāja Nacionālās apvienības deputāts Uldis Lipskis.
“Bet tās proporcijas ir tādas – ja mums būtu vicemērs, tad viņu būtu kopā četri vai pieci. Nobalsojām par komisiju sastāviem, tajās katrā būs vēlēšanas par atbildīgiem amatiem. Var gadīties, ka mums arī paveicas,” viņš pauda.
Vai abi NA deputāti uztver sevi kā koalīcijas biedrus vai tomēr opozīciju?
“To rādīs laiks. Taču, skatoties, cik delikāti un prasmīgi Gunārs Ansiņš vadīja pagājušo sasaukumu, kurā bija opozīcija, un tai nenācās zobus rādīt, jo viss tika inteliģenti vadīts.
Šis gan būs grūtāks sasaukums, jo mums grūtāki laiki priekšā ar budžeta taupīšanu.
Es ticu Gunāra mākai un labam sirdsprātam, ka mēs spēsim saprasties,” norādīja U. Lipskis.
Deputātu skaits NA dubultojies, vai būs arī lielākas ietekmes centieni?
“Mūsu atbildība ir pieaugusi. Drošības jautājumiem varbūt negribētos tik daudz naudas tērēt, cik vajadzīgs, bet mēs cīnīsimies, lai tas tā būtu,” viņš teica.
Strādāšot koleģiāli, jo dominēt neesot “ne iespēju, ne iedomu”.