21.decembrī Latvija pievienosies Šengenas zonai. Sakarā ar to Valsts robežsardzes struktūrā un darbībā notiks izmaiņas. Robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš apmeklē teritoriālās pārvaldes. Trešdien pēcpusdienā, ieradies Liepājā, viņš atzina, ka liepājnieki ir gatavi pievienoties Šengenas līgumam. Pārmaiņas ar 21.decembri gaida ne tikai pašus robežsargus, bet arī civilpersonas. Līdz ar Latvijas pievienošanos Šengenas telpai gan Latvijas pilsoņiem, gan nepilsoņiem, bezvalstniekiem un bēgļiem būs tādas pašas ceļošanas tiesības kā citu dalībvalstu pavalstniekiem.

Likvidēs robežkontroles punktus

Viņi varēs brīvi pārvietoties jebkurā no divdesmit četrām Šengenas līguma valstīm. Pēc pievienošanās Šengenas telpai Latvijas nepilsoņi, bezvalstnieki un bēgļi bez vīzas nevarēs ieceļot Lielbritānijā un Īrijā.

Tiks atcelta robežas kontrole uz iekšējām robežām (Latvijas – Igaunijas un Latvijas – Lietuvas valsts robežas). Tādēļ, šķērsojot iekšējās robežas ar šīm dalībvalstīm, kā arī ceļojot uz/no Šengenas valstīm ar lidmašīnu (gaisa robežkontroli plāno atcelt 2008.gada 30.martā) vai jūras prāmi, visu valstu piederīgiem nepārbaudīs dokumentus. 

Organizējot starptautisko satiksmi Latvijas lidostās, kā arī ostu pasažieru terminālos, robežšķērsotāju plūsma tiks sadalīta uz Šengenas un ne-Šengenas termināliem. Tiks atdalīti reisi uz Šengenas valstīm, piemēram, reisi uz Berlīni tiks atdalīti no reisiem uz Maskavu vai Londonu.

Trešo valstu piederīgie, uzrādot derīgu Šengenas dalībvalstu vīzu vai uzturēšanās atļauju, vai Šveices un Lihtenšteinas uzturēšanās atļauju, varēs ieceļot un uzturēties Šengenas, arī Latvijas, teritorijā ne ilgāk par trim mēnešiem pusgada laikā. 

Darbiniekus neatlaidīs

Valsts robežsardzes Liepājas pārvaldes priekšnieks Jānis Lūks skaidroja, ka ar 21.decembri nevienā no mūsu rajonā patlaban esošajiem robežkontroles punktiem – Rucavas, Lankutu, Luknes, Plūdoņu, Aizvīķu un Vaiņodes – robežas šķērsotājiem dokumenti vairs netiks pārbaudīti. Taču viņš uzsver, ka, izbraucot no Latvijas, pasei noteikti jābūt līdzi. Veicot preventīvos pasākumus nelegālās imigrācijas apkarošanā, Valsts robežsardzes Imigrācijas dienests, kura struktūrvienības ir izvietotas visos Latvijas rajonos, arī mūsu rajonā, veiks regulāras imigrācijas pārbaudes visā valsts teritorijā, sevišķu uzmanību pievēršot Latvijas pierobežai – 15 km joslai gar visu valsts robežu. Dokumenti personām tiks pārbaudīti gan profilaktiskos nolūkos, gan arī gadījumos, ja tiks meklētas aizdomīgas personas. Turklāt, neskatoties uz atvērtām iekšējām robežām un cilvēku brīvas pārvietošanās tiesībām Šengenas teritorijas ietvaros, gadījumos, ja radīsies nopietni draudi sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības veselībai un iekšējai drošībai ar īpašu Latvijas Republikas valdības lēmumu uz iekšējām robežām uz laiku var tikt atjaunota robežas kontrole.

Vagoniņus, kas līdz šim atradās robežkontroles punktos, novāks. G.Dāboliņš uzskata, ka to pārvietošana nav izdevīga finansiāli – vagoniņus norakstīs. Izņēmums ir Valsts robežsardzes ēka Lankutos un būves Rucavas robežkontroles punktā. Lankutu ēku paredzēts izīrēt, to nomāt jau uzņēmies kāds robežsargs. Savukārt Rucavas robežkontroles ēkas saglabās, jo tur darbosies kopējais Latvijas un Lietuvas robežsargu Rucavas – Būtiņģes kontaktpunkts, ko izmantos operatīvai informācijas apmaiņai ar Lietuvu, Igauniju, kā arī citām dalībvalstīm.

J.Lūks skaidroja, ka jaunās kārtības dēļ robežsargi bez darba nepaliks: “Nevienu neatlaidīs. Ir sastādīts jaunais štata saraksts, un, piemēram, robežkontroles punktu darbiniekiem piedāvātas citas vietas.” Lielākā daļa robežsargu no robežkontroles punktiem turpmāk strādās Imigrācijas nodaļu pakļautībā: “Ja līdz šim galvenais bija darbs uz robežas, tad tagad tas būs pierobežā.” Vairums robežsargu piedāvājumus pieņēmuši. Tikai 11 darbinieki pagaidām šādam risinājumam nav piekrituši.

Slavē mūsējos

Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija apņēmās pilnībā ieviest Šengenas konvencijas prasības attiecībā uz telpu bez iekšējām robežām. Tas tagad veiksmīgi ir paveikts. Sagatavošanās iestājai Šengenas līguma telpā bija viena no Valsts robežsardzes svarīgākajām prioritātēm. 

J.Lūks uzskata, ka Liepājas pārvalde gatava pievienoties Šengenas zonai: “Protams, darbiniekiem būs jāapgūst jaunas zināšanas un iemaņas. Taču par to nav pamata satraukumam, jo būs mācības un kursi. Būs vairāk darba, bet vērienīgas pārmaiņas darba specifikā nav gaidāmas.” Pastiprināta kontrole Liepājas ostā un lidostā būtu nepieciešama tikai gadījumā, ja īstenotos satiksmes ministra iecere par tiešajiem lidojumiem uz Krievijas pilsētām vai ja tiktu atjaunota ārvalstu prāmju satiksme.

Arī G.Dāboliņš, kas trešdien pievakarē ieradās Liepājā, lai pats pārliecinātos, cik mūsu robežsargi gatavi Šengenas prasību izpildei, atzina, ka viss ir kārtībā. Viņš teica: “Liepājas pārvalde par visiem 100 procentiem ir gatava. Ir skaidrība par transportu, mītnes vietām, datortehniku un sakaru nodrošinājumu.” Robežsardzes ģenerālis pat pauda izbrīnu, norādot, ka Liepājas pārvalde ir viena no lētākajām Latvijā: “Lēta pārvalde, ja gadā apsaimniekošana izmaksā tikai 23 tūkstošus latu. Grenctāle, kas patlaban stāv tukša, gadā izmaksā vairāk nekā 60 tūkstošus. Būs jāpārskata turienes izmaksas.”

Viņš aizrādīja, ka štata vietas, kas patlaban solās būt vakantas, atņems, ja tās netiks aizpildītas ar esošajiem darbiniekiem: “Es piedāvāju darbu. Ja cilvēks uz to negrib braukt, grib būt tuvumā pie savas sētiņas un gotiņas, tā ir viņa problēma. Salīdzinājumā ar Latgali te kļuvuši izvēlīgi. Pārcelšu štata vietas uz austrumu robežu.”

Pirms prombraukšanas G.Dāboliņš robežsargiem pavēstīja arī priecīgu ziņu. Proti, esot panākta vienošanās, ka darbiniekiem algas paaugstinās vidēji par 100 latiem. Tas gan neesot cerētais, taču vēl nelielu pielikumu viņš cerot gūt, likvidējot 64 brīvās darba vietas.

Uzziņai

Ar Latvijas pievienošanos Šengenas telpai gan Latvijas pilsoņi, gan Latvijas nepilsoņi, bezvalstnieki un bēgļi varēs brīvi pārvietoties jebkurā no divdesmit četrām Šengenas valstīm:

Latvijā,
Lietuvā,
Igaunijā,
Somijā,
Zviedrijā,
Norvēģijā,
Dānijā,
Polijā,
Ungārijā,
Slovākijā,
Čehijā,
Austrijā,
Vācijā,
Nīderlandē,
Beļģijā,
Luksemburgā,
Francijā,
Spānijā,
Portugālē,
Itālijā,
Grieķijā,
Slovēnijā,
Islandē,
Maltā.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds” 

Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš (no kreisās) ieradās Liepājā, lai pats pārliecinātos, cik mūsu robežsargi gatavi pildīt Šengenas prasības.