Dažādu drazu kaudze, kūpoša tējkanna, burciņas ar apšaubāmas kvalitātes pārtiku un žāvēšanai izliktas drēbes. Tāds skats paveras jūrmalas kāpu zonā aiz tramvaja galapieturas Dienvidrietumu mikrorajona galā, kur kādā priežu pudurītī uz dzīvi iekārtojušies bezpajumtnieki.

Klaidoņi šo priežu audzi savai mītnei noskatījuši jau pirms vairākiem gadiem, ir novērojuši tuvējā apkārtnē strādājošo sētnieki. Viņi tikai ik pa laikam mainot dislokācijas vietu. Starp kokiem ir ērti sakarināt savas mantas, ugunskuram vienmēr atrodas kāds koka gabals, bet nakšņošanai viņi izvēlas milzīgās betona konstrukcijas – nocietinājumu fragmentus, kas tur saglabājušies vēl no kara gadiem. “Pati redzēju, kā viņi tur lien iekšā un ārā. Diez kā jānodzīvojas, lai eksistētu šādos apstākļos,” šausminājās viena no sētniecēm. Tiesa, viņi neesot bīstami, nekad nekāds konflikts neesot manīts. Tādēļ īpašu pretenziju pret viņiem nebūtu, ka vien saulesbrāļi nesavilktu skaistajā dabas nostūrī visādas drazas. “Ej pēc tam tīri to smirdoņu!”

Kad klaidoņu dzīvesvietai tuvojās redakcija, no turienes, slēpjot sejas, prom aizsteidzās vīrietis ar sievieti. Neviens no viņiem runāt nevēlējās.

Taču viņu mājvietā, kur uz ugunskura vēl sildījās tējkanna, redakcija sastapa cilvēku, kurš dzīvojot netālajā deviņstāvu mājā un reizēm šiem cilvēkiem palīdzot. Viņš apgalvoja, ka tieši šajā vietā kopš rudens mitinoties divi ap 40–50 gadu veci cilvēki – Miša un Mārīte. Miša savulaik no Sevastopoles atsūtīts dienēt uz Liepāju, šeit apprecējies, taču laika gaitā zaudējis gan ģimeni, gan mājvietu. Klaidoņa dzīvesveidu piekopjot apmēram desmit gadu, un Mišam neesot arī nekādu dokumentu. Tāpēc viņš nevarot ne šeit sakārtot dzīvi, ne atgriezties dzimtajā Sevastopolē. Vīrietis gan atzina, ka Miša diez vai arī pats vēloties kaut kā uzlabot savas dzīves kvalitāti. Viņš jau esot pieradis pie klaidoņa brīvības, un arī alkohols garšojot kā bitēm medus. Līdzīgs stāsts esot arī Mārītei. “Žēl jau ir šo cilvēku. Tā ir tikai eksistence, bet neko mainīt nevar, ja viņi paši negrib,” atzina sastaptais vīrietis.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Priežu ielokā sanestās drazas nepārprotami rāda, ka šajā vietā kāds tomēr dzīvo.