Liepājā bezsaimnieka kaķu ierobežošanas akcijā “Noķer – sterilizē – atlaiž” pieteiktas 83 adreses – kopā 798 dzīvnieki, aģentūru LETA informēja Liepājas domes Vides daļas vadītāja Dace Liepniece. Viena kaķa noķeršana, sterilizācija, vakcinācija pret trakumsērgu, novērošana un palaišana atpakaļ viņa dzīvesvietā izmaksā ap Ls 30.

“Akcija “Noķer – sterilizē – atlaiž” notiek jau četras dienas, sterilizēti jau 16 dzīvnieki,” informēja Liepājas dzīvnieku patversmes vadītāja Andžela Dolmatova.

Liepājas domes Vides daļa sadarbībā ar SIA “Eko Kurzeme” dzīvnieku uzturēšanas stacionāra apsaimniekotājiem, Liepājas kinoloģisko biedrību un vairākām pilsētas veterinārārstu privātpraksēm turpina apsekot nākamās adreses.

Kad ir iegūta mājas iedzīvotāju rakstiska piekrišana par bezsaimnieka kaķu sterilizēšanu, tos noķer un nogādā pie veterinārārsta, kas kaķus sterilizē, vakcinē pret trakumsērgu un apzīmē, nogriežot kreisās auss galiņu. Pēc dažām diennaktīm bezsaimnieka kaķus nogādā atpakaļ viņu pastāvīgajā mītnes vietā.

Iedzīvotājiem ar parakstu jāapliecina, ka viņi par kaķiem turpmāk rūpēsies, kas nozīmē nodrošināt dzīvniekus ar ēdienu un akūtas slimības gadījumā nogādāt pie veterinārārsta. Lielākā daļa iedzīvotāju, kad ar viņiem veikts izskaidrošanas darbs, labprāt piekrīt šādu apliecinājumu parakstīt.

“Iemidzina tikai acīm redzami bezcerīgi slimus dzīvniekus,” uzsvēra veterinārārsts Dzintars Tīds, “un kopumā tādu nav daudz. Liepājas savvaļas kaķu populācija ir veselīga. Viņi ir norūdījušies un nebūt nav novājējuši, kā varētu domāt. Savvaļas kaķi toties ir nervozāki nekā mājas dzīvnieki.”

Tīds sacīja, ka, pēc vispārējām aplēsēm, Liepājas savvaļas kaķu populācija ir krietni lielāka nekā 10 000 dzīvnieku. Vienā kaķu kolonijā dzīvo septiņi dzīvnieki, kas spēj sevi aizstāvēt un nodrošināt barības bāzi.

Akciju Tīds vērtēja kā efektīvu, jo beidzot tai esot sabiedrības atbalsts, esot reāli naudas līdzekļi.

Akciju finansēs no šim mērķim rezervētajiem pilsētas Vides fonda līdzekļiem. Tā kā pieteikumu ir ļoti daudz, dzīvnieku sterilizācija turpināsies arī nākamajā gadā. Šajā gadā akcijas norisei Vides fondā ir rezervēti Ls 10 000, taču, kā uzsvēra Liepniece, ar šo naudu nepietiks, lai apmierinātu visus pieteikumus.

Visvairāk pieteikumu saņemts no Vecliepājas un Jaunliepājas daudzdzīvokļu mājām, vismazākā interese par šo akciju bijusi Karostā. Pieteikumi saņemti ne tikai no daudzdzīvokļu mājām, bet arī no vienas skolas un vienas pirmsskolas izglītības iestādes.

“Pietikšanās kampaņas rezultāti liecina par to, ka ir uzlabojusies iedzīvotāju izpratne par nepieciešamību kaķu koloniju savā pagalmā vai pagrabā ierobežot,” piebilda Liepniece.

Akcijas “Noķer – sterilizē – atlaiž” mērķis ir popularizēt tādus veterinārus pasākumus, kas ierobežo kaķu vairošanos, taču ļauj saglabāt viņu kolonijas pie dzīvojamām mājām, kas ir svarīgi, lai ierobežotu grauzējus un to izplatītās slimības.

“Ja kaķi tiek sterilizēti un atlaisti atpakaļ savā mītnes vietā, viņi vairs nevairojas, taču arī neatdod savu teritoriju citiem sugas brāļiem un turpina uzraudzīt grauzēju uzvedību,” paskaidroja Liepniece.

Pētot kaķu vairošanās ierobežošanas iespējas, arī dzīvnieku aizsardzības organizācijas ir atzinušas par efektīvu tā saucamo “noķer – sterilizē – atlaiž” metodi. Šī metode tika ieviesta pagājušā gadsimta 70.gados Dānijā un Lielbritānijā, un tagad to lieto daudzās attīstītajās valstīs.

Latvijā kaķu ierobežošanas programmu kopš 2003.gada ievieš Rīgā, kā arī šajā gadā to ir uzsākusi Saulkrastu pašvaldība.

Viens nekastrēts runcis diennakts laikā var apaugļot 10 kaķenes, katrai kaķenei gadā var piedzimt 18 kaķēni, viena kaķene kopā ar saviem pēcnācējiem sešu gadu laikā var radīt 420 000 kaķēnu.

2007.gadā Liepājas pašvaldība klejojošo dzīvnieku ķeršanai, uzturēšanai, iemidzināšanai un apglabāšanai tērējusi Ls 50 000. Iemidzināti 1200 klejojoši kaķi.