Ja agrāk vasarā, baudot atpūtas periodu un siltos laikapstākļus, par sabiedroto cilvēki mēdza izvēlēties grāmatu, tad gadu laikā lasītāju skaits bibliotēkās ievērojami samazinājies. Liepājas bibliotēkās situācija ir atšķirīga – lasītāju skaitu ietekmē gan atrašanās vieta, gan skolu skaits mikrorajonā, gan apdzīvotība. Vasarās bibliotēkās apgrozās vairāk bērnu, taču pārējo gadu – pieaugušie.

Lasa jaunieši

Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas filiāles “Varavīksne” vecākā bibliotekāre Diāna Zuļģe stāsta: “Vasarā bibliotēkā ir klusāk, nekā pārējo gadu. Protams, ir daļa cilvēku, kam vasarā ir vairāk laika lasīt, taču daudzi izbrauc no pilsētas, ir aizņemti ar dārza darbiem un dodas ceļojumos.”
Krūmu ielā esošās “Valtera bibliotēkas” vadītājas Elitas Polas novērojumi ir citādi – šīs bibliotēkas apmeklējums vasarā nav mazāks, taču skatoties gadu šķērsgriezumā, bibliotēkas durvis ver arvien mazāk interesentu. “Bibliotēkā ik dienu ienāk gandrīz simts apmeklētāju, kas nebūt nav mazāk nekā ziemā. Ļoti priecājamies, ka nāk jaunieši, jo mēs pērkam ļoti daudz pusaudžu grāmatu.” Vadītāja parāda burtnīcu, kurā ikviens var ierakstīt nosaukumu grāmatai, kuru vēlas, lai bibliotēka iegādājas. “Reizēm kāds noskata grāmatnīcā grāmatu, kuru vēlas izlasīt un mēs iegādājamies, jo gribam, lai šeit ir grāmatas, kuras tiks lasītas.”

Obligātajai literatūrai jābūt interesantai

Uz “Valtera bibliotēku” nāk arī vairāku skolu bērni, kam jālasa obligātā literatūra. “Vienmēr ir bijuši gan bērni, kas lasa, gan tādi, kas nelasa. Redzam arī gadījumus, kad bērni nāk ar vecmāmiņām, lai būtu kāds, kas palīdz grāmatu kalnus aiznest mājās. Viņi ņem tik, cik to divu, trīs nedēļu laikā var izlasīt. Ir tā daļa, kas vasarā uz bibliotēku nenāk, taču tos atsver bērni, kam jālasa obligātā literatūra, jo daļa no viņiem uz bibliotēku atnāk tikai pēc noteiktajām grāmatām brīvlaikā. Tā kā mēs atrodamies Laumas rajonā, visvairāk vasarā nāk krievu tautības bērni. Lasītāju skaits atšķiras no skolu skaita, kurās ir obligātā literatūra. Pašai grūti spriest, vai obligātā literatūra ir vajadzīga, bet zinu, ka ļoti daudz vecāku uzskata, ka vajag, jo tas ir vienīgais veids, kā panākt, ka bērns lasa. Taču grāmatām ir jābūt interesantām. Piemēram, mēs esam atsevišķi salikušas grāmatas krievu valodā, kas šogad ir lasāmas. Tās visas ir senas un lielākā daļa no tām “atsit” šo bērnu vēlmi lasīt, jo viņi nezina, ka lasīšanas process var būt arī interesants,” stāsta vadītāja Elita.

Arī Diānas Zuļģes uzskati ir līdzīgi:”Lasīšana attīsta prāta spējas, vārdu krājumu, paver plašāku redzesloku uz pasauli.Obligātās literatūras lasīšana ir noderīga, bet bērnam, kam nepatīk lasīt, tā pārvēršas par mocībām. Ir pozitīvi piemēri – tiek atrasta īstā grāmata un interese par lasīšanu parādās, taču tā notiek reti. Bērni arī meklē vieglus veidus, kā izsprukt no lasīšanas – skatās filmas, lasa grāmatu saīsinātās versijas, nevis pilnu darbu. Un mazākiem bērniem bieži lielāko lasīšanas darbu veic vecāki, nevis paši bērni.”

Pasākumi notiek retāk

Daudzās bibliotēkās regulāri notiek dažādi pasākumi – radošas darbnīcas, tikšanas, tematiskās pēcpusdienas, dažādi bērnu pasākumi, taču vasarā arī pasākumu skaits tiek samazināts. “”Varavīksnē” papildu pasākumus vasarā piedāvājam reti, taču esam aktīvi pārējos gada mēnešos. Iemesls ir diezgan vienkāršs – šajā laikā grūtāk savākt publiku, jo, lai cilvēki nāktu uz bibliotēkas rīkotajiem pasākumiem, viņi ir jāuzrunā personīgi un mēs to nevaram izdarīt, ja viņi šeit neierodas.” Arī Elita Pola stāsta, ka ir mēģināts rīkot pasākumus bērniem, taču rezultāts nav bijis veiksmīgs. “Bērniem patīk atnākt uz bibliotēku tāpat – paspēlēties, paskatīties grāmatas, taču ja tas notiek nopietni kā pasākums, vēlmes piedalīties nav. Uz visu sagaidāms jautājums – kas man par to būs?” Citādi ir ar pieaugušajiem. Elita stāsta, ka bibliotēkā darbojas “Grāmatēžu klubiņš”, kas notiek reizi mēnesī un savu aktualitāti nezaudē. “Klubiņa veidošana bija pašu apmeklētāju iniciatīva. Mēs tikai vienojamies par kāda latviešu autora darbu, kuru visi izlasām, lai pēc tam pie tējas apspriestu izlasīto.”