Jau otro gadu pēc kārtas Liepājas Latviešu biedrības nama foajē uzzied rudens vēstneses dālijas – šodien, 20.septembrī notika izstādes atklāšana. Pavisam kopā aplūkojamas ap 150 dažādu nokrāsu dāliju šķirnes, kas izaudzētas Vidzemes un Zemgales reģionos.

Skaistākās dālijas no savām kolekcijām uz izstādi atveduši kolekcionāri Helga Ancāne no Rīgas, kura izstādē Biedrības namā piedalās jau otrreiz, un Juta un Maigurs Strīķi arī no Rīgas. Kā portālam atzina Biedrības nama direktore Vita Hartmane, šogad diemžēl izstādē nepiedalās neviens mūspuses dāliju kolekcionārs.

Krāsu un formu prieks

Izstādes atklāšanā apmeklētājiem bija iespēja tikties ar dāliju kolekcionāri Helgu Ancāni un Maiguri Strīķi, kuri stāstīja interesantus faktus par pieredzi dāliju audzēšanā, kā arī sniedza praktiskus padomus.

Dālijas ir ļoti dažādas ne vien krāsu, bet arī lieluma ziņā. Mazākie dāliju ziedi mēdz būt tikai 3 cm diametrā, bet lielākie spēj sasniegt pat 40 cm diametrā lielus ziedus. Zemās dālijas izaug ne augstākas par  60 cm, savukārt atsevišķas šķirnes var sasniegt pat 2 m augstumu, skaidroja H.Ancāne.

Daudzām dāliju šķirnēm no viena krūma izzied pat ap 200 ziedu. Tāda krāsu varavīksne, zieda formu daudzveidība un krūmu augstuma dažādība nav nevienai citai puķu kultūrai, tāpēc šie ziedi ir koši un ļoti skaisti akcenti jebkurā dārzā. Pirmos dāliju ziedus  var gaidīt jau jūlija sākumā, bet krāšņākā un bagātākā dāliju ziedēšana ir augustā un līdz pat rudens salnām.

Kolekcionāri atzīst, ka Ziemeļvidzemē šogad dālijām bijuši ļoti nelabvēlīgi laika apstākļi, kā jau tas ir bijis arī citviet. Sausais un karstais laiks ļoti ietekmējis  dāliju augšanu un ziedēšanu, taču, nomainoties laika apstākļiem, tagad tās ir ļoti krāšņi saziedējušas.

Aizraušanās 28 gadu garumā

M.Strīķis portālam pastāstīja, ka ar dāliju audzēšanu aizrāvies kopš 1990.gadā: ”Mamma uzdeva man sadalīt un nolikt glabāšanai uz ziemu milzīgu dāliju čemuru.” Ielicis kurpju kastē un paslēpis zem gultas, taču, ak nedienas, gluži kā kartupeļi dāliju gumi sapuvuši.

Taču puikam āķis bijis lūpā: ”Sāku darboties ar interesi. Piepirku pats dālijas, devos uz Dabas muzeju uz izstādi.” Un nu jau viņa, kurš pats sevi pieticīgi sauc par dāliju kolekcionāru un savu darbošanos vien par hobiju, kolekcijā ir 117 šķirnes no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Nīderlandes, Vācijas, Francijas, Čehijas, Lielbritānijas, ASV, Kanādas, pat Austrālijas, Jaunzēlandes un Dienvidāfrikas.

Pagaidām Strīķa kolekcijā nav dāliju no Dānijas, taču viņš apņēmies šo nepilnību izlabot. Un kurp tiekties, ir, jo pēc viņa rīcībā esošās informācijas pasaulē ir ap 30 tūkstošiem dāliju šķirņu.

M.Strīķis skaidro, ka dāliju ziedi ir dažādu izmēru un visdažādākajās krāsās un toņos – no baltām līdz ļoti tumši sarkanām, teju melnām. Tāpat augstumi dažādi: ”Vienas šķirnes augstums var būt dažāds. Tas atkarīgs no vietas, kur dālija aug. Saulē augs ir druķīgāks un zemāks, ēnainākā vietā pastiepjas garāks.”

Un piebilst, ka cimperlīgas dālijas nav: ”Audzēt ir gana viegli, jo ir izturīgas.” Vien tām nepatīk pārlieku liels mitrums: ”Ūdenī tās gluži vienkārši noslīkst, kā cilvēks bez skābekļa.” Krāmēšanos ar gumu izrakšanu, žāvēšanu, uzglabāšanu rudenī un atkārtotu izstādīšanu pavasarī M.Strīķis neuzskata par apgrūtinājumu, taču piekrīt, ka dālija ir augs, kam nepatīk zemas temperatūras. Krāšņos ziedus nokož jau pirmās salnas.

Un smej, ka latviešiem šīs puķes jau izsenis pazīstamas kā jorģīnes: ”Īstas Latvijas puķes, mūsu omīšu dārzos jau auga jorģīnes, kuru nosaukums cēlies no vārda ”Georgs”. Ap 1880.gadu kādam Rīgas dārzniekam jau bija izdots ziedu katalogs, kurā bija minēts ap 70 dāliju šķirņu.

Tāpēc pieņemu, ka 19.gadsimtā dālijas no Vācijas ienākušas Latvijas muižu dārzos. Tāpat pieņemu, ka tas ir starpposms ceļam, kā dālijas nonāca līdz Latvijas lauku sētām. Joprojām daudzās lauku sētās ir jorģīnes, kas ziemā pagrabos glabājas kā vesels cers. ‘Patiesībā jau šie krāšņie ziedi ir cilvēku izvirtības. Dālija ir ar vienkāršiem ziediem, kam viegli var piekļūt bites.”

Jautāts, kā dāliju audzēšanā iesaistās viņa dzīvesbiedre Juta Strīķe, kolekcionārs smaida un atklāj: ”Viņai sākotnēji, kad iepazināmies, nācās iesaistīties piespiedu kārtā. Jo, kad sākas gumu novākšana, darba roku nekad nav par daudz.” J.Strīķes pirmais pienākums saistībā ar dālijām bijis gumu žāvēšana un marķēšana: ”Gumus kodināju un krāmēju kaudzītēs, pēc kā kaudzītes jāpārvieto, gumi jāžāvē, jāmarķē un jānovieto glabāšanai.”

Meksikānietes

Savukārt V.Hartmane, gatavojoties izstādei, izzinājusi, ka dāliju dzimtene ir Meksika: ”Dālijas cēlušās no Meksikas un tikai 18.gadsimtā atceļojušas uz Eiropu, uz Madrides botānisko dārzu. Tās nav Eiropas puķes!

Teika vēsta, ka dālijas radušās pēc ledus laikmeta. Kad pirmo reizi iekurināts ugunskurs, šajā vietā uzziedējušas dālijas.”

Jāpiebilst, ka dāliju izstādi vēl dzīvespriecīgāku iekrāso radošās pilnveides studijas ”Mākslas Pasāža RADI” dalībnieku gleznotie dāliju ziedi jauktā tehnikā, kas tapuši mākslinieces Ilzes Elizabetes Rasas vadībā.

Dāliju ziedu izstādi Liepājas Latviešu biedrības nams organizē sadarbībā ar Rīgas Dārzkopības un biškopības biedrības Dāliju audzētāju sekciju.

Izstāde Liepājas Latviešu biedrības nama foajē būs apskatāma līdz 22.septembrim: šodien, 20.septembrī, līdz pulksten 18; 21.septembrī – no 10 līdz 18; 22.septembrī – no 10 līdz 18. Ieeja izstādē ir bez maksas.

25Skatīt galeriju