Liepājas ezers ir vērtība trijām pašvaldībām – Liepājas pilsētai,
Grobiņas un Nīcas novadiem. Tātad visu šo triju pašvaldību iedzīvotājiem.
Apsaimniekot šo ezeru ir stipri sarežģīts uzdevums. Tam ir īpaši aizsargājamas
dabas teritorijas statuss, kas ierobežo cilvēku intereses un vēlmes. Otrkārt,
šeit saduras makšķernieku un zvejnieku intereses.

Modelis ir atmaksājies

Pirms deviņiem gadiem Liepājas ezera apsaimniekošanai tika izveidota
biedrība “Liepājas ezeri”. Tas noticis pēc pašvaldību, galvenokārt
Liepājas, iniciatīvas, stāsta Nīcas Novada domes priekšsēdētājs Agris
Petermanis. “Es domāju, ka lietas notiek,” viņš saka, šo gadu darbu
vērtējot.

Bez apkārt ezeram esošo pašvaldību pārstāvjiem biedrības dalībnieki ir
arī zvejnieku un makšķernieku pārstāvji.

“Domāju, ka tiek galā,” Grobiņas Novada domes priekšsēdētājs
Aivars Priedols atbild uz jautājumu, kā viņš vērtē biedrības “Liepājas
ezeri” darbu. “Kuģu ceļš ir izpļauts, es ar savu laivu cauri
tieku!” Viņš uzsver, ka biedrības dalībnieki paši nebūtu tik iniciatīvas
bagāti, kāds ir biedrības izpilddirektors Ēvalds Urtāns, kurš šai amatā ir no paša
sākuma, un valdes priekšsēdētājs Tālivaldis Deklaus.

Grobiņas novada pašvaldības vadītājs arī norāda, ka ezera esamība ir
papildu iemesls, lai rakstītu projektus ES fondiem – pašlaik tiekot būvēts ceļš,
kas radīs piekļuvi Liepājas ezeram. “Lai cilvēkiem ezers būtu pieejams,”
A. Priedols saka. Darbi tiekot plānoti tā, lai “līdz ar rudens
dubļiem” tie būtu padarīti.

“Liepājas ezers ir interesants tāpēc, ka tur saduras divu pušu –
Liepājas makšķernieku un Nīcas un Grobiņas tīklu licēju – intereses,” saka
A. Petermanis. “Un biedrība notur abas puses līdzsvarā.” Lai
arī, kā norāda Nīcas Novada domes priekšsēdētājs, publiska, valstij piederoša
ezera apsaimniekošana īsti nav pašvaldības funkcija, viņš vērtē, ka šāds
modelis ir atmaksājies. Otrs iespējamais apsaimniekošanas modelis varētu būt,
ja valsts izveidotu pārvaldes institūciju un pārņemtu ezeru savā pārvaldīšanā.
Bet A.  Petermanis vērtē, ka tas nevar notikt, arī apspriesta šāda iespēja
līdz šim nekad neesot.

Biedrība rīko zivju mazuļu ielaišanu Liepājas ezerā un Bārtas upē,
organizē laivu ceļa tīrīšanu, niedru pļaušanu, A. Petermanis nosauc
darāmos darbus.

Viss vienā putrā

Ko no pašvaldības prasa dalība “Liepājas ezeros”? Biedru
nauda Nīcas novada pašvaldībai ir tūkstoš latu gadā. Liepājas pašvaldībai
līdzdalība izmaksā vairāk. Nīcas dome arī vienreiz bijusi līdzfinansētāja
projektam, kas paredzēja zivju mazuļu ielaišanu Liepājas puses ūdeņos. Pa šiem
gadiem, kopš biedrība strādā, problēmu un jautājumu, kas prasītu asākus
risinājumus, nav bijis, saka Nīcas novada pašvaldības vadītājs.

“Biedrībai “Liepājas ezeri” varbūt aktīvāk vajadzētu
piesaistīt investorus, meklēt iespējas, rakstīt projektus,” savukārt
iepriekš “Kurzemes Vārdam” sacījis viens no tās valdes locekļiem
Jānis Kokainis. Viņš pārstāv biedrību “Liepājas rajona ezeru
zvejnieki”, pats regulāri zvejo. “Otrs – mums pašiem nevajadzētu tik
vieglprātīgi pieiet dažādiem normatīviem aktiem. Kam tas Liepājas ezers ir
vajadzīgs? Mums visiem taču. Mēs gribam i tos putnus, i tās zivis.”

Bet Ministru kabineta noteikumi par īpaši aizsargājamu teritoriju
“Liepājas ezers” nosaka: liegums izveidots galvenokārt ūdensputniem. “Neviens
vārds tur nav rakstīts, ka arī cilvēkiem ezers ir kaut cik derīgs! Redzu, ka
pašvaldības to visu negrib sakārtot,” J. Kokainis ir kritisks un
piebilst, ka “pašlaik ar ezera apsaimniekošanu nekas labs nenotiek. Tur
viss ir vienā putrā.”

“Tas Dieva rokās”

Taču pati smagākā problēma Liepājas ezera sakarībā ir tā aizvien
straujākā aizaugšana. Pagājušajā rudenī tika saasināts jautājums par nepieciešamību
Liepājas domei sadarbībā ar biedrību “Liepājas ezeri” izstrādāt
programmu ezera glābšanai – ko un kā darīt, lai to attīrītu no aizauguma. Termiņš
tika pārcelts un pārcelts, un programma nav gatava arī vēl tagad. Liepājas
domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš atzīst, ka šī
lieta ir iestrēgusi.

Biedrības
izpilddirektors Ēvalds Urtāns informē, ka ezerā patlaban tiek pļautas niedres
tāpat, kā tas notiek katru gadu.

Šopavasar
“Liepājas ezeri” Latvijas Vides aizsardzības fondā iesniedza projektu
“Dabas lieguma “Liepājas
ezers” ekosistēmas atjaunošanas pasākumi Liepājas pilsētas teritorijā”.
Taču projekts netika atbalstīts. Tā uzdevumos bija paredzēta trīsreizēja ūdensaugu
fragmentēta pļaušana 30 hektāru platībā, ūdensaugu izvākšana un deponēšana uz
Zirgu salas piekrasti, ūdens vides uzraudzība un stāvokļa monitorings pēc darbu
veikšanas, kā arī aizauguma veidošanās mazināšana nākamajos gados.

“Ezers
aizaug – tāda ir tā daba,” nosaka A. Priedols. “Tas jau vairāk
Dieva rokās.”

Toties pašlaik tiek īstenots Latvijas Vides aizsardzības
fonda atbalstīts projekts “Zvejas un makšķerēšanas kontroles efektivitātes
veicināšana Liepājas ezerā un Bārtas upē”.

Uzziņai:

Biedrības “Liepājas ezeri” amatpersonas: Tālivaldis
Deklaus, Zigmunds Embrekts, Jānis Kokainis, Mārtiņš Lūsis, Agris Petermanis,
Edvīns Porciks, Aivars Priedols, Leons Ščerbačs. (Avots:
“Lursoft”)

Biedrība “Liepājas ezeri” ezerā organizē licencēto makšķerēšanu.

No makšķerēšanas licencēm iegūtās kopējās summas biedrība vienu reizi
pusgadā 30% pārskaita valsts pamatbudžetā Zivju fonda dotāciju ieņēmumu
veidošanai.

Licencētās makšķerēšanas organizētāja rīcībā paliek 70% no licenču
realizācijā iegūtās kopējās summas – zivju krājumu pavairošanai, vides un zivju
aizsardzības un licencētās makšķerēšanas organizēšanas nodrošināšanai.(Avots: Liepājas
domes saistošie noteikumi Nr. 5.)

Biedrības darbības mērķis ir Liepājas un Tosmares ezeru un to
apkārtējās teritorijas ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība,
sabiedrības iesaistīšana šo teritoriju apsaimniekošanā, ilgtspējīga to
izmantošana un kultūrvēsturiskās vides saglabāšana. (No biedrības “Liepājas ezeri”
statūtiem)

No biedrības “Liepājas ezeri” 2012. gada pārskata:

/ Ieņēmumi kopā (biedru nauda u. c. gadskārtējās iemaksas, ieņēmumi no
saimnieciskās darbības, citi ieņēmumi) – Ls 29 960,

tajā skaitā ieņēmumi no saimnieciskās darbības – Ls 26 645.

/ Izdevumi kopā – Ls 29 705.

tajā skaitā naudas maksājumi personām (Ls 1320), materiālu izdevumi (Ls
1235), algas (Ls 14 072), sociālās apdrošināšanas maksājumi (Ls 3404),
pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana (Ls 294),
citi izdevumi (Ls 9380).

/ Vidējais darbinieku skaits – 5.(Avots:
“Lursoft”)