Otrdiena, 28. janvāris Spodris, Kārlis

Biežāk izvēlas pensiju otrā līmeņa uzkrājumu novēlēt mantojumā, bet retāk pievienot citas personas uzkrājumam

Biežāk izvēlas pensiju otrā līmeņa uzkrājumu novēlēt mantojumā, bet retāk pievienot citas personas uzkrājumam
Foto: ilustratīvs
13.01.2020 15:54

LETA

Līdz šim iedzīvotāji visbiežāk jeb 62,7% gadījumu savu pensiju otrā līmeņa uzkrājumu nāves gadījumā nolēmuši nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā, bet 35,5% – pievienot citas personas pensiju otrā līmeņa uzkrājumam, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati.

Līdz šim savu izvēli izdarījuši aptuveni 29 000 iedzīvotāju. VSAA pārstāve Iveta Daine informēja, ka iedzīvotāju aktivitāte aug, jo vēl pagājušās nedēļas piektdienā savu izvēli bija reģistrējuši 20 656 cilvēki.

No izvēli veikušajiem 93% to izdarījuši elektroniski interneta vietnē “www.latvija.lv”.

62,7% nolēmuši nāves gadījumā savu pensiju otrā līmeņa uzkrājumu nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā, kas nozīmē, ka mantinieki par mirušā uzkrāto kapitālu varēs uzzināt pie zvērināta notāra, uzsākot kārtot mantojuma lietas. Mantinieks varēs izvēlēties viņam pienākošo daļu saņemt kā pārskaitījumu bankas kontā vai pievienot savam pensiju otrā līmeņa kapitālam.

Tikmēr teju trešdaļa jeb 35,5% cilvēku izvēlējušies pievienot uzkrājumu citas personas pensiju otrā līmeņa uzkrājumam. Šādā gadījumā persona, kas būs saņēmusi mirušā pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu, varēs to izmantot, sasniedzot pensijas vecumu.

Kā atgādināja VSAA pārstāve, ja, izdarot šīs abas izvēles, pēc pensiju otrā līmeņa dalībnieka nāves paliks nepilngadīgi apgādājamie, tad izmaksājamo apgādnieka zaudējuma pensiju rēķinās, ņemot vērā uzkrājumu tikai pensiju pirmajā līmenī. Proti, aprēķinā netiks ņemts vērā pensiju otrajā līmenī uzkrātais kapitāls. Izdarot savu izvēli, VSAA aicina personas ar vairākiem apgādājamajiem ņemt vērā šos nosacījumus un neskaidrību gadījumā konsultēties aģentūrā.

Savukārt visretāk iedzīvotāji izvēlas nāves gadījumā savu peniju otrā līmeņa uzkrājumu ieskatīt valsts budžetā. Pēc aģentūras datiem, šādu izvēli izdarījuši 1,8% iedzīvotāju.

Daine atklāja, ka bijuši divi gadījumi, kad iesniegums par personas izvēli saņemts pēc tās nāves. Viņa vērsa uzmanību, ka šādi iesniegumi tiks anulēti.

VSAA pārstāve arī informēja, ka kopš gada sākuma mirušas četras savu izvēli izdarījušās personas. Trīs no tām uzkrājumu pievienojušas citas personas pensiju otrā līmeņa kapitālam, bet vienā gadījumā uzkrājums nodots mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Būtiski palielinājies arī VSAA Kontaktu centram adresēto jautājumu apjoms. Aģentūras pārstāve teica, ka kopš gada sākuma sniegtas 1600 konsultācijas par pensiju jautājumiem, galvenokārt jautājumi bijuši par pensiju otrā līmeņa uzkrājuma novēlēšanu.

Aģentūras dati liecina, ka vidēji ik gadu vairāk nekā 5000 pensiju otrā līmeņa dalībnieku nomirst, nesasniedzot pensijas vecumu. Līdz šim viņu pensiju otrajā līmenī uzkrātais kapitāls pēc nāves tika ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.

Uzzināt plašāk par iespējām rīkoties ar savu pensiju otrā līmeņa uzkrājumu var mājaslapā “www.kampensiju.lv”.

Ja izvēle netiks izdarīta, uzkrājums tā veicēja nāves gadījumā tiks ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā. Iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties, vai pensiju otrā līmeņa uzkrājumu novēlēt mantojumā, pievienot citas personas pensiju otrā līmeņa kapitālam vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.

VSAA direktore Inese Šmitiņa iepriekš informēja, ka lielākajai daļa jeb 79% iedzīvotāju uzkrājumi otrā līmeņa pensiju fondā ir zem 5000 eiro. Pēc VSAA 30.septembra datiem, gandrīz puse jeb 49% no visiem 1 289 547 pensiju otrā līmeņa dalībniekiem bija uzkrājuši līdz 2000 eiro, 29% – no 2000 līdz 5000 eiro, 16% – no 5000 līdz 10 000 eiro, bet 6% – vairāk nekā 10 000 eiro lielu kapitālu.

3 komentāri

2020-01-14 10:12

Orhideja: Kāpēc 3-4 gadus atpakaļ nebija tāda iespēja atstāt to mantojumā???Neviens man to nepiedāvāja, bet tagad jau mainīt neko nevar.............

2020-01-14 16:57

L: Orhidejai!
Tāpēc, ka likumdošana mainīta tikai šobrīd.

Tikpat labi varētu bļaut - kāpēc pirms 3-4 gadiem minimālā alga nebija 430?!

2020-01-14 18:52

Xxc: Orhidej, kā tas ir par vēlu? Vai ir kāds vecums kad to vairs nevar mainīt?

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēlu failus un novieto tos šeit. (Foto jābūt JPG formātā, max 5MB)