Pēc pēdējā brīža rādījumiem, Liepājā streiku bija pieteikuši 917 pedagogi, savukārt Dienvidkurzemes novadā – 311. Liepājas Universitāte streiku nepieteica, jo arodbiedrības biedru balsojumā netika sasniegts pietiekams daudzums balsu, lai tiesīgi par to lemtu.

“Redzot, kādi vēstījumi nāk no ministrijas, daudzi saprot, ka izglītības nozarē nav kārtības.

Ja vienas dienas laikā viedokļi var pilnīgi pretēji mainīties, tad tie visi, kas pievienojās streikam, noteikti ir sapratuši, ka ar mūsu nozari manipulēja. Es domāju, ka skolotāji šoreiz ir diezgan apņēmīgi, bet varbūt jautājumi atrisināsies paši,” piektdien (pirms ziņas par streika atcelšanu) portālam liepajniekiem.lv sacīja LIZDA Liepājas nodaļas vadītāja Simona Petrovica.

Portāls piektdien, laikā, kad par streika atcelšanu nekas vēl nebija zināms, viesojās Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā, kur dalību streikā bija pieteikuši pilnīgi visi pedagogi. Uz streiku tur raudzījās pilnā nopietnībā un gatavībā, taču to pavadīja arī neziņa.

“Streiks ir ekstrēma situācija, un tādas arī ir mūsu izjūtas.

Neziņa ir ļoti liela, jo tiek piedāvāti vairāki varianti un sarunas vēl turpinās,” sacīja ģimnāzijas direktors Helvijs Valcis.

Līdzīgi pirms streika jutās arī paši skolotāji. “Tā ir viena liela jautājuma zīme un neziņa. Arī bērniem teicu, ka nezinu, kad notiks nākamā mācību stunda. Par to, ka izglītībā būs krīze un nebūs to, kas māca, runāja jau sen,” sacīja latviešu valodas un literatūras skolotāja Līga Tālberga.

Tā kā lēmums par ģimnāzijas došanos streikā bijis kopīgi pieņemts, skolotāji pēdējā mācību dienā jutās droši un pārliecināti. “Esam vienoti un iestājamies par savām tiesībām, jo šāda sistēma ilgstoši nevar pastāvēt. Svarīgi ir paust viedokli, mēs iestājamies arī par bērnu un valsts nākotni. Es esmu gatava uz kādu laiku atteikties no algas, jo šis ir attieksmes jautājums,” sacīja franču valodas skolotāja Inga Bliska.

Liela neziņa esot bijusi arī par to, kā plānot šo darba nedēļu, jo neviens nevarēja paredzēt, cik ilgi streiks turpināsies. Skolotājas norādīja, ka viela, kura tiktu iekavēta nedēļas garumā, vēl būtu atgūstama. Tagad gan skaidrs, ka šis jautājums vairs nav jārisina.

H. Valcis uzsvēra, ka ar streiku ģimnāzijas mācībspēki parādītu, ka stingri iestājas par atalgojuma paaugstināšanu, ņemot vērā patiesās slodzes apjomu, kurā jāierēķina arī papildu pienākumi: darbu labošana, skolēnu konsultācijas, jaunā izglītības satura apgūšana, darbs pie skolas attīstības.

“Mēs nevaram īstenot uz bērniem orientētu izglītības saturu, ja mēs kā pedagogi kopīgi nesadarbojamies un neplānojam ārpus noteiktajām darba stundām. Un šis darbs pašlaik nekur netiek ierēķināts. Saistībā ar darba saturu pedagogiem ir jāpiedalās arī dažādos vebināros, kas ilgst stundām, un tas nav apmaksāts laiks.

Tas ir milzīgs darba apjoms, kas skolotājam nāk klāt, un, ja ir iespēja, ka darba slodzē tiek iekļauts viss skolas attīstībai nepieciešamais darbs, tad mēs par to iestājamies,”

sacīja ģimnāzijas direktors.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka izglītības nozarē nepieciešams ilgtermiņa risinājums un samaksas stabilizācija. “Mēs skrienam pakaļ aizejošam vilcienam. Mums katru reizi nav jārunā par pārdesmit eiro pielikumu, te ir vajadzīgs ilgtermiņa risinājums. Pedagogu algām jābūt pielīdzināmām vidējai izpeļņai valstī, tas būtu cienīgs risinājums, par ko mēs iestājamies. Šāds risinājums radītu stabilitāti sabiedrībā, tas dotu stabilu ziņu jaunajiem un topošajiem pedagogiem, mudinot viņus nākt un palikt strādāt izglītības iestādē,” teica H. Valcis.

“Kad es jautāju vidusskolēniem, vai kāds no viņiem domā nākotnē kļūt par skolotāju, tad viņiem sejā ir smaids. Tas šķiet smieklīgi, jo

kurš muļķis tad grib kļūt par skolotāju?

Brīžiem tāda sajūta, ka labāk nemaz nevienam neteikt, ka esi skolotājs,” par savām izjūtām stāstīja L. Tālberga.

Ģimnāzijas skolēni streikam tika gatavoti – skolotāji viņiem izskaidrojuši situāciju un pārrunājuši gaidāmo. H. Valcis atzīmēja, ka sākotnēji bijušas bažas par to, kā streiku uztvers skolēnu vecāki, bet saņemtās atbildes bijušas iedrošinošas un atbalstošas, nav bijis negāciju, par ko direktors ir pateicīgs.

Pašiem skolēniem par streiku bija divējādas sajūtas. “Tas it kā ir papildus brīvlaiks, kad varētu atpūsties, bet tuvojas eksāmeni un man ir jāmācās, tāpēc mani tas satrauc,” sacīja 11. klases skolnieks Adrians Veršels.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.